Ventspils Mākslas skola 30. jubilejas gadā aicina ciemos absolventus. Pagājušajā nedēļā pie Mākslas skolas audzēkņiem viesojās Guļnara Hasanšina, interjera dizaina projektēšanas biroja SIA Guash dibinātāja un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas interjera dizaina izglītības programmas vadītāja.
Mākslas skolas pedagogiem un absolventiem atkalsatikšanās ir izdevība pakavēties atmiņās, savukārt tagadējiem audzēkņiem tā ir iespēja klausīties iedvesmojošos pieredzes stāstos un paplašināt savu redzējumu mākslas neizsmeļamajā dažādībā un iespējās.
Guļnara Hasanšina Mākslas skolu sāka apmeklēt, kad mācījās 6. klasē. Uz to pamudināja vecāki, kuri bija pamanījuši, ka «mani interesē nevis lelles un rotaļlietas, bet gan zīmuļi un flomāsteri». Zīmēšana Guļnarai patikusi jau kopš agras mazotnes.
Sarunas laikā viņa stāsta, ka kopš pēdējās reizes, kad bija sanācis pabūt Mākslas skolā, pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi, un sajūtas, ko piedzīvo, uz brīdi atgriežoties, esot fantastiskas. Uz Ventspili Guļnara atbrauc katru vasaru, jo šeit dzīvo viņas ģimene. Ejot garām Mākslas skolai, vienmēr ielūkojas logos, caur kuriem redzami audzēkņu darbi, un nodomā kādudien atnākt ciemos. «Tā ir nostalģija, siltas atmiņas,» teic Guļnara.
Atskatoties uz savas profesionālās karjeras sākumu, viņa stāsta, ka tieši Ventspils Mākslas skola ievirzīja turpmāko ceļu. Guļnara atceras, ka, mācoties pēdējā kursā, skolotāja Santa Dalbe jautājusi, ko viņa iecerējusi darīt pēc 9. klases. Sekojot diezgan tradicionālām vienaudžu izvēlēm, arī Guļnara sākotnēji bija nolēmusi pabeigt vidusskolu un pēc tam mācīties par juristi, grāmatvedi vai iegūt citu līdzīgu profesiju. Taču skolotāja Santa, redzot jaunajā meitenē talantu, teikusi, ka jāturpina sevi pilnveidot mākslas jomā un jādodas mācīties uz Rīgu. «Ar mani viņa to nevarēja sarunāt. Tā bija pirmā reize, kad mammu izsauca uz skolu. Mammai bija teju vai panika, domājot, ka esmu savārījusi ko sliktu,» smejot stāsta Guļnara. Rezultātā viņa iestājās Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, kur pēc tam kāda skolotāja ieteica turpināt studijas arhitektos. «Man vienmēr ir bijis klāt kāds skolotājs, kas mani ievirza nākotnes ceļā,» pateicīga ir Guļnara.
Viņa Ventspils Mākslas skolu atceras no tā laika, kad vēl nebija veikts remonts. Telpas bijušas košākas un krāsainākas, jo tolaik nācās izlīdzēties ar pašu gleznojumiem uz sienām un grīdām, tādējādi padarot telpas pievilcīgākas un patīkamākas. «Tagad, esot pieaugušai, ir pavisam cits skatījums, bet sajūtas ir diezgan līdzīgas. Bērni arī šodien ar priecīgām acīm skraida un rāda savus darbiņus,» turpina Guļnara. No skolas laika viņai spilgtā atmiņa palikuši ārpusstundu radošie darbi, piemēram, apgleznojot dažādus pilsētas vides mākslas objektus, kopā ar vienaudžiem un skolotājiem piedaloties smilšu skulptūru festivālos.
Pirms aptuveni desmit gadiem Guļnara kļuva par pedagogu, sākot strādāt pašas absolvētajā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā, kur šobrīd ir interjera dizaina izglītības programmas vadītāja. Viņa stāsta, ka gadu laikā guvusi gana lielu izglītības pieredzi, jo papildus studējusi arī Rīgas Tehniskajā universitātē, pusgadu – Austrijā, Vīnē, taču priekšstatu par to, kādam ir jābūt skolotājam – paraugam, pamatā veidojuši un nostiprinājuši tieši Ventspils Mākslas skolas pedagogi. «Atceros, ka šeit stundās varēju justies brīvi, zināju, ka man ir atļauts izpausties, darīt to, ko patiesi vēlos. Un šo arī cenšos īstenot darbā ar saviem studentiem,» saka Guļnara. Viņa stāsta, ka pedagoģiskajā darbā cenšas noturēt veselīgu balansu starp nopietnību un dauzīšanos, jo māksla, dizains ir radošās jomas, kurās cilvēks nedrīkst būt stīvs un ierobežots. «Māksla visu laiku ir par uzdrīkstēšanos, par taustīšanos,» turpina absolvente.
Pirms aptuveni 20 gadiem viņa dibināja savu interjera dizaina projektēšanas biroju SIA Guash. Uzņēmēja secina, ka pēdējos gados interjera dizainēšanas pakalpojumi kļūst aizvien pieprasītāki. Īpaši tas esot bijis jūtams pēc kovida pandēmijas, kad cilvēki ļoti daudz laika pavadīja mājās un, iespējams, sāka pievērst un piedēvēt lielāku nozīmi apkārtējai videi. Šo gadu laikā īstenota virkne projektu teju visā Latvijā un arī ārpus mūsu valsts, tostarp šovasar realizēts projekts ASV.
Sarunas laikā savās atmiņās dalījās arī Mākslas skolas pedagogi. «Atceros Guļu kā vienu no talantīgākajām zīmētājām. Viņas zīmējumi vienmēr izcēlās ar pedantiskumu, smalki izzīmēti,» uzslavē Ieva Spridzāne. «Un uz viņu vienmēr varēja paļauties. Ja viņa pateica, ka darīs kaut ko tā vai šitā, tad tā arī bija,» kolēģes sacīto papildina Mākslas skolas direktore Sanda Jaunbelzēja.
Komentāri (0)