Pedagogu konferencē spriež par sadarbību, izaicinājumiem un labbūtību

Pedagogus pirms jaunā mācību gada uzrunāja Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš, uzsverot pašvaldības rūpes par to, lai skolas papildinātu jauni skolotāji. Iedibināta īpaša atbalsta programma izciliem pedagogiem, lai mudinātu pārcelties un strādāt Ventspilī. Pašvaldība skolotājus atbalsta arī ar dzīvokļiem – šogad piešķirti jau 14, kas ir vairāk nekā parasti. Viņš arī ieskicēja būtiskākos šovasar veiktos uzlabojumus. Kopumā skolu un bērnudārzu remontos un attīstībā ieguldīts ap 400 tūkstošiem eiro. Vislielākais izaicinājums bija problēmu novēršana 1. pamatskolas ēkā. Būvdarbi diemžēl ievilkušies, tāpēc skolas kolektīvam mācību gada sākumā būs jāpiecieš zināmas grūtības.

Savukārt pašvaldības izpilddirektora vietniece izglītības un kultūras jautājumos Ineta Tamane rosināja konferences dalībniekus aizdomāties, ko mēs kā tauta, sabiedrība visi kopā varam izdarīt izglītības sistēmā Ventspilī un valstī kopumā, vai mums ir kopīgi mērķi, vai mēs saprotam, ko nozīmē personība, atbildība un izaugsme.

Pēc uzrunām sveica jauno Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas direktori Ievu Jurovu, kurai šis būs pirmais mācību gads direktores statusā, un pedagoģes Zani Kugelbergu, Jekaterinu Gorbačovu, Moniku Leiti un Egitu Pujati-Žaimi, kas pievienojušās pedagogu pulkam pēc augstskolas absolvēšanas.

Izstrādās jaunu izglītības stratēģiju

Par iepriekšējā mācību gadā paveikto un turpmākajiem svarīgākajiem darbiem pedagogus informēja Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska un vadītājas vietnieka izglītības jautājumos p. i. Kristians Jacevičs. Darbības virzieni arī šim mācību gadam Ventspilī paliek nemainīgi – tie ir veiksmīga izglītības pārvaldība, kvalitatīvas mācības, iekļaujoša un atbalstoša izglītības vide un atbilstība izglītības mērķiem. Iecerēts turpināt veidot sadarbību visos līmeņos gan Ziemeļkurzemes reģionā, gan ar augstskolām, gan ar vecākiem.

Turpinās vairāku projektu īstenošanu, aktīvu darbu ar jauniešiem, aktivitātes jaunu pedagogu piesaistē un profesionālās pilnveides nodrošināšanā pedagogu palīgiem un izglītības vadītājiem. Gādās par to, lai sekmīgi pabeigtu pāreju uz kompetenču pieejā balstīta mācību satura ieviešanu ar uzsvaru uz brīvdabas pedagoģiju un nodrošinātu atbalstu pakāpeniskai pāreju uz mācībām tikai valsts valodā. Gādājot par iekļaujošo izglītību, šogad ar jauniem atbalsta speciālistiem papildinās iekļaujošās izglītības atbalsta centru pirmsskolas iestādēm un jaunāko klašu skolēniem.

No jaunumiem jāpiemin lokālpatriotisma iniciatīva Es esmu ventspilnieks pirmsskolā un jauns līmenis ložu šaušanas programmā sporta skolā Spars. Pirmoreiz notiks pilsētas monitoringa darbs 6 un 7 gadus vecajiem bērniem, noslēdzot pirmsskolas posmu, lai rezultātus vēlāk varētu salīdzināt ar 1. klases monitoringa darba rezultātiem. Priekšā ir jauni izaicinājumi – jāizstrādā izglītības stratēģija līdz 2030. gadam un jauna programma darbam ar talantīgajiem skolēniem. Aktualizēs arī izglītības inovācijas balvu piešķiršanas kārtību. Būtisks izaicinājums būs valsts ieviestās izmaiņas vērtēšanas sistēmā. Izglītības pārvalde uzsver, ka tiks strādāts pie tā, lai būtu vienota izpratne par vērtēšanu ne tikai izglītības iestādē, bet arī pilsētā, un lai arī vecāki un bērni jauno sistēmu saprastu. Pērn iesākto programmu EMU turpinās izmantot, lai novērtētu, kāda ir skolēnu labsajūta skolā. Skolas sāk izmantot E-klases datu analīzes rīku, ar kura palīdzību var gūt ieskatu skolēnu darba rezultātos dažādos griezumos. Prezentācijas noslēgumā Bakanauska pateicās pašvaldībai par atbalstu, lai būtu iespējams sasniegt izglītības jomai izvirzītos ambiciozos mērķus un ieceres.

Nākotne, sadarbība, izaicinājumi

Par nākotni un sadarbību runāja Latvijas Universitātes un Ventspils Augstskolas pārstāvji. Universitātes prorektore, profesore Ina Druviete uzsvēra, ka labākais veids, kā prognozēt nākotni, ir to veidot, aicinot izglītības sistēmā iesaistītos nebūt tikai pasīviem izpildītājiem, vērotājiem, kritizētājiem, bet arī iesaistīties nākotnes veidošanā, aktīvi ietekmēt pārmaiņas sabiedrībā. Universitāte ir viens no galvenajiem skolotāju sagatavotājiem, un tā ir izaicinājuma priekšā – turpināt līdzšinējo apmācības modeli vai attīstīt tā saucamo Mācītspēka pieeju. Druviete norādīja, ka, visticamāk, saglabās visus modeļus. Viņa nekautrējās atzīt, ka valstī ir kritiska situācija jauno pedagogu gatavošanā, norādot, ka nav vienas ātras atbildes, ko darīt. Viņa citēja atmiņā palikušu toreizējā Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna atbildi uz jautājumu, kas būtu darāms, lai nodrošinātu izglītības attīstību. Brauns esot teicis – ļoti vienkārši, dodiet skolotājiem vairāk naudas un izrādiet cieņu.

Kopā ar vadības komandu pasākumā bija ieradies Ventspils Augstskolas rektors Andris Vaivads. Viņš uzsvēra, ka tieši skolotāji ieliek izglītības pamatus, pie kuriem ir jāatgriežas arī augstskolā. «Sadarbība ir mūsu nākotnes iespējas,» uzsvēra rektors, norādot, ka, skolai un augstskolai sadarbojoties, ieguvēji ir abi. Rektora vadības komandas dalībnieki pastāstīja par dažādām iespējām skolēniem, ko augstskola piedāvā, lai attīstītu savas zināšanas un prasmes un iegūtu priekšstatu par iespējamo nākotnes profesiju. Skolēniem ir pieejama Jauno tulkotāju skola, Jauno uzņēmēju skola, STEM klubs un citas iespējas. Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāns Vairis Caune runāja par atbalstu, ko augstskola sniedz datorikas un programmēšanas skolotājiem, lai viņi spētu audzēkņiem iemācīt programmā paredzēto. «Gribam, lai skolotājs varētu dot tās jaunās zināšanas, kas ir paredzētas, bet Rīga vēl nav izdomājusi, kā to izdarīt. Ja problēmas netiek risinātas Rīgā, tad mēs tās risināsim Ziemeļkurzemē,» apņēmīgs bija Caune.

Par Ventspils IT izaicinājuma jaunumiem pastāstīja viena no pasākuma rīkotājām Vita Vītola-Lapiņa, bet Ventspils Augstskolas studente Alise Plotova runāja par emocionālās inteliģences lomu izglītībā. Vairāki runātāji rosināja pedagogus aizdomāties par skolotāja personības nozīmi un nepieciešamību rūpēties par savas personības attīstību un izaugsmi, kā arī par savu labbūtību.