Skolotājem pārbauda valsts valodu

Skolu direktori atzīst, ka pārbaudes mācību gada vidū sagādā papildu stresu skolotājiem un zināmā mērā traucē mācību procesam. Vērienīga pārbaude kopš decembra vidus norit 6. vidusskolā. Iemesls šādai izvēlei ir Valsts valodas centrā saņemtā sūdzība par pedagogu nepietiekamu latviešu valodas lietošanu, pildot savus amata pienākumus. Skolas direktore Zanda Bite pati sūdzību nav redzējusi, tāpēc nezina, par kuriem skolotājiem viņas kolektīvā ir runa.

Pārbauda visus skolas darbiniekus. Bite informēja par diviem pedagogiem, kuru valsts valodas prasmes līmenis novērtēts kā neatbilstošs ieņemamajam amatam. Abām skolotājām šobrīd ir slimības lapa, bet pēc atveseļošanās viņas ir gatavas veikt atkārtotu pārbaudi. «Citādi man viņas jāatstādina no darba,» atzīst direktore. Trīs mēnešus vēlāk pārbaudījumu neizturējušajiem pedagogiem būs jākārto latviešu valodas eksāmens Valsts izglītības satura centrā.

Valsts valodas prasmes līmeni pārbauda, pedagogam sarunājoties ar Valsts valodas centra speciālistu tiešsaistes režīmā. Saruna skar pārsvarā profesionālas tēmas, kas ietilpst pedagoga amata pienākumos. Pēc sarunas skola saņem aktu par konkrētā pedagoga valsts valodas prasmes līmeņa atbilstību vai neatbilstību ieņemamajam amatam.

6. vidusskolā vienas darba dienas laikā pārbaudi kārto pieci skolotāji. Līdz ar to pārbaudes process ievilcies jau gandrīz uz veselu mēnesi. Nav pārbaudīti vēl vairāk nekā 20 pedagogi. «Pārsteidz tas, ka pārbauda pilnīgi visus, lai gan lielākā daļa pedagogu augstāko izglītību ieguvuši valsts valodā un ikdienā lieto latviešu valodu,» norāda direktore.

Pirmie pārbaudi veica skolu administrācijas darbinieki, ieskaitot direktori. «Nav īsti skaidrs, kāpēc man, Latvijā dzimušai latvietei, kas ieguvusi izglītību dzimtajā valodā, jāpierāda, ka es to pārvaldu,» vaļsirdīgi atzīst Zanda Bite. Skolas direktore neslēpj savas bažas par iespējamajiem pārbaudes gala rezultātiem: «Ja man mācību gada vidū būs jāatstādina no darba vairāki skolotāji kaut uz trim mēnešiem, kā es varēšu nodrošināt tālāko mācību procesu un kas notiks ar skolēniem?»

Šis jautājums šobrīd nodarbina arī citu izglītības iestāžu vadītājus, kā arī Izglītības pārvaldi. Ir izskanējusi informācija, ka atsevišķiem pedagogiem valsts valodas prasmju pārbaude notikusi arī 3. pamatskolā, kur kāda skolotāja tāpat neuzrādīja atbilstību sava amata kritērijam.

Ventspilī mazākumtautību izglītības programmas tiek īstenotas trijās vispārizglītojošās skolās un trijās pirmsskolas izglītības iestādēs. No šā gada 1. septembra paredzēta pilnīga pāreja uz mācībām latviešu valodā visās pirmsskolas izglītības iestādēs un vispārizglītojošo skolu 1., 4. un 7. klasēs, skaidro pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska. Vidusskolā mācības jau notiek tikai valsts valodā, bet no 2025. gada pilnībā uz latviešu mācībvalodu pāries arī visa pamatskola.

Ar izglītības pāreju pilnībā uz latviešu valodu Bakanauska saista pašreizējās valsts valodas prasmes atbilstības pārbaudes C1 līmenim. «Pedagogiem jāprot valsts valoda viņu profesijai atbilstošā līmenī,» pārliecināta Izglītības pārvaldes vadītāja. Tiem, kas prot valodu, nav jāuztraucas. Jautājumu, vai jāpārbauda latviešu valodas nesēji un filologi, Bakanauska sauc par retorisku.

Arī 2. vidusskolas direktore Ināra Keiša neredz pamatu satraukumam par skolās notiekošajām pārbaudēm – tas ir normāls Valsts valodas centra darbs. Viņas vadītajā skolā skolotāji pagaidām nav pārbaudīti, taču direktore neizslēdz, ka Valsts valodas centrs nonāks arī pie viņiem. «Pedagogiem, kuri strādā skolā, ir apliecības, kas apliecina latviešu valodas prasmi augstākajā līmenī,» atgādina Keiša. Skolas direktore piekrīt saviem kolēģiem, ka mācību gada vidus nav labākais laiks pedagogu pārbaudēm. «Dodiet iespēju mierīgi pabeigt mācību gadu un vasarā pārbaudiet skolotājus,» viņa vēršas pie kontrolējošajām institūcijām.

Pēc Izglītības pārvaldes vadītājas sniegtās informācijas, viens no pārbaudījumu neizgājušajiem pedagogiem iecerējis apstrīdēt Valsts valodas centra vērtējumu. «Šī pedagoģe runā latviešu valodā, visu mūžu dzīvo Latvijā, ieguvusi augstāko izglītību latviešu valodā un uzskata, ka viņa var mācīt skolā,» sacīja Bakanauska. Izglītības pārvalde analizē katru gadījumu, kas saistīts ar negatīvu valsts valodas zināšanu novērtējumu, un, ja pedagogs tiešām pārvalda valodu atbilstošā līmenī, ir gatava to aizstāvēt, uzsvēra Bakanauska.