Lasītprasmes nozīme un tās veicināšana

Mūsdienu izglītības sistēma, kas saucas Kompetenču pieeja mācību saturā (Skola2030), nosaka lielas pārmaiņas ne tikai mācību saturā, bet arī pašā pieejā mācīšanas un mācīšanās procesā. Tajā galvenais atslēgas vārds ir «pašvadīta mācīšanās». Tā ir prasme skolēnam pašam aktīvi iesaistīties mācību procesā, patstāvīgi apgūt jaunas zināšanas, prasme plānot savu mācīšanos, vadīt to un spēja novērtēt savus sasniegumus. Viens no bagātākajiem izziņas avotiem ir rakstītais vārds, tādēļ neaizstājama nozīme veiksmīgā mācīšanās procesā ir labai lasītprasmei. Tā nenozīmē tikai spēju pazīt burtus un mehāniski tos savienot atsevišķās vārdu virtenēs. Lasītprasmes galvenais mērķis ir sasniegt tādu lasītprasmes meistarības līmeni, lai saprastu teksta saturu, ar mērķi izmantot iegūto informāciju un zināšanu potenciālu mācību procesā un sabiedriskajā dzīvē. Diemžēl šajā digitālajā laikmetā daudzu skolēnu lasītprasme ir zema.

Logopēda darbs

«Bērnam, uz skolu atnākot, ir jau jāprot lasīt vismaz atsevišķus vārdus, jo temps, kādā mēs virzāmies cauri mācību programmām, ir diezgan ātrs un pašiem ir jāspēj izlasīt gan uzdevumu noteikumi, gan paši uzdevumi. Ja lasītprasme kavējas un pie tās nepiestrādā, mācīties ir apgrūtinoši,» skaidro logopēde Inita Dzelme. «Strādāju ar bērniem, kuriem ir lasīšanas traucējumi, arī rakstīšanas traucējumi, un ne tikai ar tiem – tagad ir aktualizējies jautājums, ka logopēdam ir jāstrādā ne tikai ar bērniem, kuriem ir kādas grūtības, bet ar pilnīgi visiem bērniem, kuriem pietrūkst treniņa,» stāsta logopēde. «Katrā skolā un bērnudārzā ir pa logopēdam, bet bērnu ir daudz un ar vienu nodarbību pie logopēda nedēļā tomēr nepietiek. Ir nepieciešams ikdienas treniņš. Līdzīgi kā skolotājs, arī logopēds vada mācīšanās procesu, iesaka vecākiem, ko darīt, bet vecāku atbalsts ir tiešām svarīgs. Ir nepieciešams mājas darbs, tad tie rezultāti ir pavisam citi. Ja mēs satiekamies tikai reizi nedēļā, noteikti nevaram sasniegt tik daudz un panākt ne optimālu lasītprasmi, ne arī raitā solī tikt līdz rakstītprasmei.»

Kā izvērtēt prasmes?

Katrā izglītības posmā ir definētas prasmes jeb sasniedzamais rezultāts, kas attiecīgajā vecumā valodas apguves jomā ir jāapgūst. Beidzot pirmsskolu, bērnam jālasa vārdi un jāsaprot izlasītais. Sākumskolas posmā Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir izstrādājis normatīvu dokumentu, kurā ir noteikti lasītprasmes kvalitātes rādītāji skolas vecuma bērniem. Tajā galvenā uzmanība ir pievērsta lasītprasmes tehnikai un tās attīstības dinamikai. Tas, cik ātri un pareizi bērns lasa, nosaka lasītā uztveršanas un izpratnes iespējas, kas ir galvenais lasīšanas mērķis un priekšnoteikums veiksmīgam mācību procesam. Lasītprasmes apguve pamatā attīstās līdz 4. klasei, bet 6. klasē skolēnam jau būtu jāsasniedz pieauguša cilvēka lasītprasmes līmenis. Neapgūstot vecuma normai atbilstošu lasītprasmi, skolēns nespēj kvalitatīvi sekot līdzi mācību procesam un problēma ar katru gadu tikai padziļinās. «Skolā programmas ir sarežģītas, lielas, grūtas, jālasa ir daudz un uzreiz jau no pirmās klases. Tāda ābeces apgūšanas perioda, kāds agrāk bija skolā, vairs nav,» norāda Dzelme.

Vecāku iesaiste

Svarīgi ir apzināties lasītprasmes mērķi, izprast tās nozīmi, ieguvumus un savu svarīgo un neaizstājamo lomu tās attīstībā un veicināšanā. Lasītprasme ir viena no svarīgākajām prasmēm, kas nosaka veiksmi un panākumus visā mācību procesā nākamajās izglītības pakāpēs. Tai ir gan izglītojoša, gan attīstoša, gan socializējoša nozīme. Laba lasītprasme sniedz ne tikai zināšanas, tā veido daudzpusīgu indivīdu, attīsta bērna runu, domāšanu un iztēli, sekmē pašizteikšanos, empātiju, toleranci un kontaktēšanās prasmi.

Lielākā palīdzība bērna lasītprasmes attīstībā ir vecāku aktīvai iesaistei lasīt mācīšanās procesā, jo lasīt var iemācīties tikai lasot. Neviens ar šo prasmi nav piedzimis, tādēļ tajā jāiegulda darbs, kas prasa gan laiku, gan piepūli, gan pacietību. Lasīt mācīšanās prasa tādu pašu trenēšanos kā instrumenta spēle vai kāds izvēlētais sporta veids. Tas nozīmē – lasīt regulāri un sistemātiski, dažādos formātos un veidos – grāmatā, uz ielas, veikalā, datorā, spēlējot spēles, pa vienam, lomās – tik ilgi, kamēr tiek sasniegts attiecīgais meistarības līmenis.

Ne viss, ko bērns iemācīsies vai uzzinās, ir skolotāju ziņā. Lasītprasme nesākas ne pirmsskolā, ne skolā. Tā sākas mājās, ģimenē jau kopš bērna piedzimšanas. Sākumā tās ir māmiņas dziedātās šūpuļdziesmas un pasakas, kopīgas rotaļas skaņu un burtu pasaulē, vēlāk – kopā lasītas grāmatas. Vecākiem jābūt pirmajiem, kas rada interesi par dažādām lietām, tai skaitā – lasīšanu. Svarīgs ir kopā pavadītais laiks lasot, pārrunājot izlasīto un pašiem rādot piemēru lasot. Tā aizsākas interese par lasīšanu, par grāmatu, kas ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai lasītprasmes apguvei. Ir svarīgi vienmēr būt klātesošiem un atbalstošiem šajā procesā. «Bērnības posms līdz skolai, manuprāt, ir svarīgākais, kad tieši radīt interesi par lasīšanu – ar dažādiem klucīšiem, kartītēm, dažādām burtu spēlēm. Bērni šajā vecumā mācās spēlējoties. Vēlāk skolā tas tomēr ir mācīšanās process un mācīties nav viegli,» atzīst logopēde. Viņa aicina vecākus meklēt informāciju, nebaidīties uzrunāt speciālistus, sadarboties un izmantot bibliotēku piedāvātās iespējas un aktivitātes. «Gan pilsētas, gan skolu bibliotēkās ir visbagātākais klāsts, un bērnos, redzot to daudzveidību un krāsainību, tas rada lielāku interesi par grāmatu.»