Bērni ir dažādi, un dažādas ir viņu vajadzības. Lai veicinātu audzēkņu attīstību, pirmsskolas izglītības iestādēs izveidotas atbalsta komandas, kurās darbojas vairāki speciālisti. Lūdzām pirmsskolu pārstāvjus pastāstīt, kādi ir viņu ikdienas pienākumi.     

Izglītības darba speciāliste
LIENE POLENCE,
strādā Ventspils Izglītības pārvaldē:

Kad pirms diviem gadiem sāku darbu Ventspils Izglītības pārvaldē, viens no maniem pirmajiem darba uzdevumiem bija izveidot ziņojumu par iekļaujošo izglītību Ventspilī. Iepazinos ar datiem un kopš tā laika turpinu risināt jautājumus, kas saistīti ar iekļaujošo izglītību. Bieži sazinos ar Lailu Guzlēnu, kas koordinē visu izglītības iestāžu atbalsta komandu darbu gan pirmsskolās, gan skolās. Pirmsskolās atbalsta komandu veido dažādi speciālisti; katrā iestādē ir divi logopēdi, medmāsa, atbalsta komandas vadītājs, kas vienlaikus ir pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks. Pirmsskolās ļoti pietrūkst psihologu, taču nesen darbu uzsācis sociālais pedagogs, kas šobrīd ir viens uz visām pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm. Vissvarīgākais atbalsta komandu darbā kā skolās, tā pirmsskolu izglītības iestādēs ir sadarbība. Atbalsta komandu darbu pozitīvi ietekmējusi šā gada jūnijā notikusī konference, kas bija veltīta iekļaujošajai izglītībai. Jūtams, ka izglītības iestādēs ir lielāka izpratne par šiem jautājumiem, speciālisti ir labāk iepazinuši cits citu un zina, kur vērsties pēc atbalsta.

Skolotāja palīdze
LIJA SKVORCOVA,
 strādā p.i.i. Saulīte

Rūpējos par bērnu drošību un veselību, gādāju par tīrību un kārtību grupā, saklāju un novācu galdu, mācu bērniem galda kultūru. Tāpat mans pienākums ir palīdzēt skolotājām mācību procesā. Šajā gadā strādāju trīsgadīgo bērnu grupā, četru gadu cikls sācies no jauna. Iepriekšējie bērni, kas tagad jau ir skolā, daudz ko varēja izdarīt paši, mazajiem vēl jāpalīdz gan apģērbties, gan jāmāca uzvedības, kultūras un higiēnas iemaņas. Neviena mana diena nav vienāda. Kādu ir jāsamīļo, kāds ir jāpaņem klēpī, kādam ir grūti ienākt grupiņā no rīta, kādam ir jāparaud – kā jau tas ir ar maziem bērniem. Ir ņigu ņegu – visu laiku tādā kustībā. Visaktīvākais darba posms ir rīta pusē, kad notiek nodarbības, kad bērni ģērbjas ārā iešanai, pēc tam ir tīrīšanas darbi. Pēc zināma grafika mainu gultasveļu un dvieļus. Bet, kad pusdienu galdi nokopti, ir brīdis, kad varu apsēsties un padzert kafiju. Bērni mani dēvē par auklīti, reizēm sauc arī vārdā. Bērnudārzā strādāju jau 36. gadu. Šobrīd strādāju kopā ar savu kādreizējo audzēkni – viņa ir grupas skolotāja, un es – viņas palīdze. Šā gada 1. septembrī viena mamma nostājās durvīs un jautāja: «Vai jūs mani pazīstat? Es esmu Annija.» Manas audzēknes bērns nu ir manā grupiņā. Gadi ir tā paskrējuši!                  

Logopēde un speciālā pedagoģe
LINDA VAŠUKA,
 strādā p.i.i. Varavīksne

Esmu logopēde speciālajā logopēdiskajā grupiņā, un tāda mums Ventspilī ir vienīgā. Pandēmijas laikā mans darbs bija ierobežots, kādu laiku nevarēju organizēt nodarbības. Radās brīvāks laiks, un feisbukā pamanīju informāciju par Barboleta metodi. Sāku to pētīt, izzināt, kā tā varētu palīdzēt man kā logopēdei, jo gribēju dažādot  metodes, piedāvāt kaut ko jaunu un interesantu. Izgāju apmācību, ieguvu līdzsvara platformu. Izmantoju to, strādājot ar bērniem, kas nāk pie manis uz logopēdiskajām nodarbībām. Secināju, ka šī metode palīdz bērniem koncentrēties, attīsta uzmanību un atmiņu. Kopā ar vadītāju domājām, kā darboties turpmāk, lai ieguvēji būtu ne tikai tā sauktie logopēdiskie bērniņi, bet arī citi bērni, piemēram, bērni, kuriem ir mācīšanās grūtības. Pavasarī sākām akreditēt speciālās izglītības programmu bērniem ar jaukta tipa traucējumiem.  Augustā mums piešķīra licenci. Līdz ar to mums pienācās viena speciālā pedagoga likme. Es esmu Barboleta speciāliste, mums ir arī Montesori speciāliste un speciāliste, kas trenē bērnu sīko pirkstu muskulatūru. Grupās skolotājas ir konstatējušas, kuram bērniņam ir problēma, piemēram, trūkst uzmanības, ir valodas traucējumi, un individuālās nodarbībās ar šiem bērniem strādājam.    

Logopēde
ELLA MURAVJOVA,
strādā p.i.i. Pasaka un p.i.i. Varavīksne

– Esmu logopēde divās pirmsskolas izglītības iestādēs. Pamatā strādāju ar mazākumtautību bērniem, sniedzu viņiem gan logopēdisko atbalstu, gan atbalstu, palīdzot attīstīt latviešu valodas prasmes – saistīto runu, valodas krājuma paplašināšanu. Darām to ar rotaļu un spēļu palīdzību, dziedam dziesmiņas. Ar bērniem strādāju individuālās nodarbībās. Ir arī pāru nodarbības. Uz gada beigām bērnus, kuriem bijusi vienāda problēma, piemēram, skaņas «l» vai «r» izruna, un kuriem šī skaņa ir jau koriģēta, nodarbībā to automatizējam nelielā grupā – ar trīs bērniem. Ar katru no bērniem, kam nepieciešama logopēdiskā korekcija, nodarbībās tiekos divas reizes nedēļā. Bet, ja bērnam ir medicīniski pedagoģiskās komisijas atzinums, viņam nepieciešams lielāks atbalsts. Man šāds ir tikai viens bērns, ar viņu strādāju trīs reizes nedēļā. Protams, strādāju arī ar vecākiem, konsultēju viņus. Lielākajiem – sagatavošanas grupas bērniem – uz mājām dodu aizpildītu burtnīcu, lai vecāki varētu paskatīties, ko es esmu ar bērnu darījusi nodarbībā, ko viņš ir iemācījies, un pēc tam to pašu bērns var atkārtot mājās. Diemžēl pilnīgi visiem bērniem nevaru piedāvāt nodarbības, primāri strādāju ar bērniem 5-6 gadu vecumā, kuriem ir nepieciešama logopēdiskā korekcija.   

Sociālā pedagoģe
INTA RUDBAHA,
strādā visās Ventspils pirmsskolas izglītības iestādēs

Kopš 14. septembra strādāju par sociālo pedagogu visās deviņās Ventspils pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēs. Šīs ir manas pirmās darba nedēļas. Esmu iepazinusies ar visu pirmsskolas izglītības iestāžu vadību un saplānojusi darbu oktobrim. Šodien bija mana pirmā tikšanās Varavīksnē, kopā ar vadītāju izstaigājām visas grupiņas, aprunājāmies ar audzinātājām, pēc tam mums bija neliela sapulce. Izrunājām, kā audzinātājas sadarbosies ar sociālo pedagogu dažādu problēmu risināšanā. Mans darbs ir saistīts ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, ar bērniem, kuri regulāri neapmeklē izglītības iestādi, ar ģimenēm, kurām ir finanšu līdzekļu trūkums. Protams, var būt arī kādi smagi vardarbības gadījumi, kurus pamana un par kuriem ziņo grupas audzinātāja. Katrā bērnudārzā būšu noteiktās dienās saskaņā ar iepriekš izveidotu plānu, kā arī pēc pieprasījuma.  Audzinātājas krīzes gadījumos var ar mani sazināties, iesaistīšos un mēģināšu problēmas risināt. Vērošu bērnus grupās, sarunāšos gan ar viņiem, gan bērnu vecākiem, jo sociālais pedagogs ir atbalsts gan bērniem, gan vecākiem, gan pedagogiem. Piedāvāšu savus ieteikumus. Ja ir kādas sasāpējušas problēmas, tās jārisina kopīgi.

Acu ārste
GUNTA VINTERE,
strādā p.i.i. Zvaigznīte

Bērnudārzs Zvaigznīte ir vienīgā pirmsskolas izglītības iestāde Ventspilī, kur tur tiek īstenota īpaša programma bērniem, kuriem ir redzes problēmas. Bērni, kam tas nepieciešams, trīs reizes nedēļā aptuveni 15 minūtes medmāsiņas uzraudzībā veic noteiktus vingrinājumus, izmantojot gan datorizētus, gan vienkāršākus aparātus. Savukārt mans uzdevums ir kontrolēt, kādi ir programmas rezultāti, nozīmēt citus vingrinājumus, ja nepieciešams. Ir vingrinājumi, kas palīdz nostiprināt  acu izturību uz redzes slodzi, uzlabo redzi bez brillēm vai attālina vajadzību pēc brillēm. Ir gadījumi, kad, veicot īpašus vingrinājumus, iespējams tikt vaļā no brillēm. Svarīgi šos vingrinājumus veikt pirmsskolā, jo redzes sistēma bērniem izveidojas līdz sešu gadu vecumam. Var būt tā, ka bērns kopumā labi redz bez brillēm – viņš ļoti labi redz ar vienu aci, bet otra acs neskatās un arī neattīstās. Arī, valkājot brilles, var būt tā, ka viena actiņa attīstās sliktāk, ja to nevingrina. Šai programmai ir labi rezultāti.  Redze tiek sagatavota skolas slodzei, tā ir izturīgāka, uzlabojas redzes asums un kopredze. Vecākiem nav jābaidās, ja šāda programma tiek piedāvāta. Tas nenozīmē, ka bērns ir invalīds.  Programma tiek nozīmēta arī tad, ja pastāv risks, ka skolā būs nepieciešamas tuvredzības brilles, ka tuvredzība progresēs. Šādus vingrinājumus būtu labi veikt ikvienam bērnam.  

Konsultatīvā centra pedagoģe
BAIBA BRAUNA,
strādā Mazo rūķīšu skoliņā (p.i.i. Rūķītis)

Uz konsultatīvo centru Mazo rūķīšu skoliņa nāk bērni, kuri ikdienā neapmeklē bērnudārzu. Mums ir divas grupiņas. Pirmā grupiņa mācās no plkst. 8.30 līdz plkst. 12, bet otrā grupa – no plkst. 12.30 līdz plkst. 16. Es strādāja ar grupu, kas mācās rīta pusē. Mans uzdevums ir īstenot pirmsskolas izglītības programmu, sagatavot  piecus un sešus gadus vecus bērnus mācībām 1. klasē. Nodarbības, tāpat kā visur, notiek saskaņā ar jaunajām kompetencēm – tās ir integrētas, tas nozīmē, ka vienā nodarbībā savijas valoda, daba, matemātika, māksla. Bērniem notiek arī visas pārējās nodarbības – mūzika, sports, robotika. Šogad manā grupiņā ir zēns, kas dzīvo Zviedrijā, piektdienās viņš tiešsaistes platformā Zoom pieslēdzas mūsu grupas nodarbībai. Sūtu šim zēnam arī mājasdarbus, un viņa mamma man sūta atpakaļ foto ar izdarītajiem darbiem. Bērni viņu jau pieņēmuši kā savējo. Mazo rūķīšu skoliņu apmeklē tā sauktie mājas bērni, un viņiem pats svarīgākais, kas nepieciešams, ir sadarbība, komunikācija ar vienaudžiem.
Vēl pie mums uz individuālām nodarbībām nāk bērni, kuri pirmsskolas programmu apgūst mājās vecāku uzraudzībā. Viņus konsultējam reizi nedēļā vienu stundu. Uzdodam mājasdarbus un pārbaudām, kā veicies ar iepriekš uzdoto, kopā pamācāmies, pārliecinos, vai viņš māk griezt, krāsot, vai ir apguvis citas prasmes. Šī stunda ir ļoti intensīva. Šādi strādājam ar pieciem bērniem.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: