Aicina jauniešus vērtēt kritiski

Uz lekcijas nosaukumā izvirzīto un citiem nozīmīgiem, ar vēlēšanām saistītiem jautājumiem 90 minūšu garajā lekcijā kopā ar lektoru Emīlu Rotgalvi atbildes meklēja studenti, pasniedzēji, vispārizglītojošo skolu audzēkņi un citi interesenti. Lekcijas mērķis bija rosināt ikvienu analizēt pirmsvēlēšanu norises kritiski un rūpīgi izsvērt savus lēmumus. Kā lekcijas ievadā norādīja VeA Studiju prorektore un Ekonomikas un pārvaldības fakultātes profesore Una Libkovska, lekcija iecerēta, lai aktualizētu sarunu par demokrātijas pamatprincipiem, vēlēšanām un sabiedrības iesaisti.

Lektors Emīls Rotgalvis mediju un sabiedrisko attiecību jomā darbojas kopš 2016. gada un atzīst, ka šo jomu ir gana labi iepazinis, tādēļ savas zināšanas un prasmes ieguldījis, apkopojot informāciju un veidojot šo lekciju, kuru paguvuši tiešsaistē vērot biznesa augstskolas Turība studenti un pasniedzēji, savukārt tūliņ pēc ventspilniekiem iespēja piedalīties lekcijā būs arī Liepājas Universitātes studentiem. Galvenās lekcijā aplūkotie jautājumi – kā darbojas aicinājumi nebalsot vēlēšanās un neticības sēšana valstij, kādas sekas ir zemai vēlētāju aktivitātei, kā mūsu ikdienas izvēles ietekmē dažādus procesus publiskajā vidē, kas ir populisms un kā to izmanto politiķi, cik izplatīta ir dezinformācija pēc pasūtījuma un kā nepazaudēt savu balsi vēlēšanās – mudināja klausītājus izvērtēt, kā viņi analizē medijos un sociālajos tīklos atspoguļotās tuvojošos Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu aktivitātes.

Lekcijas noslēgumā pēc lektora aicinājuma daži klātesošie nebaidījās arī uzdot jautājumus un izteikt komentārus. «Kāpēc mūsu valstī ir tik zema jauniešu iesaiste demokrātiskajos procesos?» jautāja kāda no lekcijas klausītājām. Rotgalvis skaidroja, ka uz šo jautājumu atbildi meklē ļoti daudzi, bet, viņaprāt, jauniešu prātus šajā vecumposmā nodarbina milzum daudz citu jautājumu, līdz ar to iesaistīšanās plašākos procesos nav viņu prioritāšu saraksta augšpusē. Viņš mudina jauniešus uzticēties sev un savām vērtībām un skatīties, kas tās atbalsta, un mudina visus izteikumus publiskajā telpā, arī viņa paša paustos, izvērtēt kritiski.

Lekcijas noslēgumā aktualizējās arī jautājums, vai ļaut jauniešiem balsot vēlēšanās jau no sešpadsmit gadu vecuma. Rotgalvis šim ierosinājumam piekrīt un atzīst, ka, ikdienā strādājot ar jauniešiem, iepazinis diezgan daudz atbildīgu un gudru cilvēku ļoti jaunā vecumā, tomēr tad būtu jāiegulda vairāk laika un citu resursu jauniešu izglītošanā. «Kopumā, es ticu jaunatnei,» viņš saka ar pārliecību.

Ventas Balss izmantoja izdevību aprunāties ar dažiem lekcijas apmeklētājiem, jauniešiem, kas nesen sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu un jau izlēmuši, ka piedalīsies šajās Saeimas vēlēšanās. 1. ģimnāzijas skolniekam Kristoferam šīs būs pirmās vēlēšanas, kurās viņš ir tiesīgs balsot, un jaunietis pauž apņēmību savas tiesības izmantot. Gala izvēli, par ko balsot šajās vēlēšanās, viņš vēl nav izdarījis, bet ir sašaurinājis savu izvēles loku līdz dažiem sarakstiem. «Man patīk iedziļināties politiskajās norisēs, piedalīties sociālo tīklu diskusijās un vērot, kā tās strādā. Es tās pētu un analizēju ne tik daudz pašu diskusiju satura dēļ, bet man patīk vērot, kas notiek, kad cilvēkiem iedod šādu rīku, kur var anonīmi izteikties, un kā viņi to izmanto.» Kristofers stāsta, ka arī skolotāji palīdz orientēties politiskajos procesos. Jautāts par paša iesaisti demokrātiskajos procesos, viņš skaidro, ka skolas pašpārvaldē iesaistījies nav, bet ikdienā cenšas būt aktīvs klasē un demokrātijas principi viņam šķiet ļoti svarīgi. «Demokrātijas principi maniem vienaudžiem var šķist pašsaprotami, bet, raugoties, kas tagad notiek pasaulē, mēs saprotam, ka tie nav neapgāžami un demokrātiju kādā brīdī var arī pazaudēt.»

Lekciju noklausījās arī nesen pilngadību sasniegušais 1. ģimnāzijas skolnieks Klāvs, kuram arī šīs vēlēšanas būs pirmās. Viņš savu izvēli jau ir izdarījis; lai pārliecinātos par tās atbilstību saviem uzskatiem un vērtību sistēmai, viņš apmeklējis sabiedrisko mediju izveidoto Partiju šķirotavu. «Klausos arī vēlēšanu kandidātu diskusijas svētdienu vakaros, parunājos ar vecākiem un draugiem – tā pamazām esmu izvēlējies, par ko balsot,» skaidro jaunietis. Uz jautājumu, vai viņš ir saskāries ar dezinformāciju sociālajos tīklos un citur publiskajā telpā, viņš nevilcinoties atbild, ka sagrozīta un nepatiesa informācija viņam nav sveša: «Pietiekoši labi spēju atšķirt, kas ir patiesa informācija un kas – pilnības muļķības. Arī mani vecāki ir pietiekoši kritiski domājoši cilvēki, līdz ar to spēj atšķirt dezinformāciju no patiesām ziņām,» pārliecināts ir Klāvs. Demokrātijas principi viņam ir svarīgi, un vēlēšanās viņš piedalīsies tādēļ, ka ir noraizējies par jauniešu zemo aktivitāti. «Tā tomēr ir mūsu nākotne, kuru mēs lemjam. Ja gribam kaut ko mainīt, mums ir jāiet vēlēt. Tā mēs varam ietekmēt to, kas notiek mūsu valstī,» saka Klāvs.