Skolu direktori iepazīst pirmsskolu darbu

Sadarbība starp pirmsskolu un sākumskolu ir viena no Ventspils Izglītības pārvaldes izvirzītajām šī mācību gada prioritātēm. Tāpēc tiek piedāvātas dažādas sadarbības formas, lai skolu pedagogi iepazītu to, kā strādā kolēģi pirmsskolās, kas jau realizē jauno kompetenču pieeju, un redzētu, kādus bērnus skolas var sagaidīt kā savus nākamos pirmklasniekus. Pirmsskolas izglītības iestādē Varavīksne pagājušajā trešdienā norisinājās dažādu izglītības pakāpju pedagogu sadarbības pasākums. Tur pulcējās visu Ventspils skolu direktori, vērojot nodarbības vecākajās grupās un diskutējot par to, kādi jautājumi vēl risināmi, lai pāreja no pirmsskolas uz skolu būtu pēc iespējas harmoniska.

«Arī skolas direktoram ir ļoti svarīgi redzēt, kādā veidā notiek mācību process pirmskolā, jo 1. septembrī skolā ienāks jaunais pirmklasnieks, kas apguvis pirmsskolas izglītību ar jaunu pieeju,» norāda Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Jana Jansone.

Viena no būtiskām sadarbības formām, kā uzsver Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane, ir pirmsskolas pedagogu izstrādātās bērnu attīstības un sasniegumu vērtēšanas kartes, kuras saņems gan audzēkņu vecāki, gan arī skolas. Tādējādi 1. klašu audzinātājam uzreiz būs zināms, ja bērnam nepieciešams īpašs atbalsts, un pirmsskolā iesākto darbu ar bērnu varēs turpināt uzreiz. Līdz šim pagāja gana daudz laika, līdz 1. klases skolotājs bērnus iepazina un pamazām secināja, ka konkrētam bērnam nepieciešams atbalsts. Īpaši svarīgi tas ir darbā ar bērniem, kuriem ir mācīšanās grūtības.

Ventspils Centra sākumskolas direktore Liāna Biezbārde uzskata, ka ir ļoti svarīgi pirmsskolā iesākto darbu turpināt arī skolā, tāpēc pirms jaunā mācību satura ieviešanas jāsaprot, kāds nodrošinājums skolām vēl nepieciešams. Lai arī vēl nav publicētas jaunās sākumskolas programmas, un tāpēc līdz galam nav zināmi dažādo izglītības posmu pēctecības nodrošināšanas principi, priekšstats, kā tas notiks, pedagogiem ir. Tagad svarīgi atrast pieeju, kā pārorganizēt darbu sākumskolā tā, lai bērni 1. klasē netiktu iemesti citādā vidē.

Skolā jau tagad tiek izmēģinātas dažādas darba metodes, tiek plānota sadarbība starp skolotājiem, un pedagogiem tiek sniegta iespēja doties uz pirmsskolām un vērot mācību procesu. Tādējādi iespējams spriest un secināt, kas būtu tas, ko no pirmsskolas kolēģiem būtu jāpārņem, pielāgojot to skolas videi un prasībām. Piemēram, Ventspils Centra sākumskolas skolotāji uzsākuši organizēt darbu nelielās grupās, piedāvājot uzdevumus bērnu tā brīža interesēm, lai skolēns varētu attīstīt savas individuālās spējas, darbojoties izvēlētajā jomā. L. Biezbārde uzskata, ka arī skolā bērns var plānot savu darbošanos un arī skolā viņam var piedāvāt izvēles iespējas.

Ventspils 2. pamatskolas direktorei Sintijai Birziņai Varavīksnes pirmsskolas bērnu darbošanās tikšanās laikā atsaukusi atmiņā Izglītības pārvaldes pirms gada organizēto pieredzes apmaiņas braucienu uz Līdsas pilsētu Lielbritānijā. «Šodien ar gandarījumu velku paralēles tam, ko redzēju Anglijā, un kā strādā mūsu pirmsskolas izglītības iestāde,» teic S. Birziņa. Gan Lielbritānijā, gan Varavīksnē viņu iepriecinājusi bērnu aizrautīgā darbošanās un pašvadītā mācīšanās mācību centros, kur pedagogs ir kā konsultants, kas nemanāmi vada šo procesu. Arī Ventspils 2. pamatskolas pedagogi domā par to, kā šādu pašvadītu mācīšanos ieviest skolā. Jau tagad daudz tiek prātots par to, lai skolēni būtu «aktīvi praktiķi, nevis pasīvi sēdētāji», tiek organizēts grupu darbs un piedāvātas cikliskas tēmas, kas tiek apskatītas dažādos mācību priekšmetos.

Jāatgādina, ka skolās jaunā kompetenču pieeja ar šā gada 1. septembri tiks uzsākta 1., 4., 7. un 10. klasēs.

Apmaksāta informācija.