Grūti atrast skolotājus

Augustā Ventspilī vakantas bija pirmsskolas skolotāju vietas bērnudārzos Varavīksne, Rūķītis un Zvaigznīte. Trīs skolas piedāvāja darbu mūzikas skolotājam un kora vadītājam, divās skolās trūka informātikas skolotājs, izglītības iestādes meklēja arī skolotājus, kas māca krievu valodu, fiziku, angļu valodu, matemātiku, ģeogrāfiju, vācu valodu, dabaszinības un bioloģiju. Šobrīd vakanču skaits ir samazinājies, taču joprojām vairākas skolas turpina meklēt skolotājus – kādai izglītības iestādei tas ir steidzami risināms jautājums, citā skolotājs būs nepieciešams pēc pusgada vai gada.

4. vidusskola vakanci uz mūzikas skolotāja vietu bija izsludinājusi jau šā gada sākumā. Skolas direktore Dagnija Gromova ar nožēlu stāsta, ka nepieteicās neviens pats pretendents, pat interesi neviens nav izrādījis. Šobrīd jautājums uz laiku ir atrisināts, jo, tā kā ir skolēnu Dziesmu svētku gads, ilggadējā mūzikas skolotāja Marga Tropiņa vēl turpinās strādāt, taču nākamgad vakance atkal būs aktuāla. Direktore prognozē, ka pēc dažiem gadiem problēma būs arī latviešu valodas, kā arī dabaszinību priekšmetu skolotāju vakances. Pedagogi, kuriem šobrīd tuvojas pensionēšanās gadi, jau laikus direktorei pateikuši, ka, tiklīdz būs pensijā, vairs nestrādās.

Līdzīgi kā ar 4. vidusskolas mūzikas skolotāja vakanci, arī Ventspils Valsts 1. ģimnāzija vakanto fizikas skolotāja vietu izsludināja jau gada sākumā. Ģimnāzijas direktore Pārsla Kopmane apliecina, ka pati fizikas speciālistus sākusi apzināt jau pagājušajā gadā. Viņa ir runājusi ar Rīgas skolotājiem, piedāvājot darbu Ventspilī, taču neviens no uzrunātajiem nav piekritis. Arī vakances izsludināšana dažādu novadu interneta portālos nav nesusi rezultātu. Bija plānots, ka šajā mācību gadā no dekrēta atvaļinājuma darbā atgriezīsies fizikas skolotāja Anda Priedīte, taču viņa augusta beigās apstiprināta par Piltenes vidusskolas direktori un ģimnāzijā piekritusi strādāt tikai ar divām 12. klasēm. Tāpēc direktore bija spiesta lūgt vēl pastrādāt skolotāju Imantu Kagaini, kas bija iecerējis izbaudīt pensijas gadus. Arī otrs fizikas skolotājs Aivars Žogla, kas uz darbu brauc vairākus kilometrus, bija izteicis vēlēšanos neturpināt darbu, tomēr ir piekritis šogad vēl strādāt. Tādējādi problēma ir atrisināta uz laiku un vakance joprojām ir ļoti aktuāla. Tāpat ģimnāzijai uz noteiktu laiku no jaunā gada būs nepieciešams mūzikas skolotājs un kora vadītājs, jo esošā mūzikas skolotāja dosies dekrēta atvaļinājumā. Taču Kopmane ir apņēmības pilna atrast speciālistu, kas skolas korus pavasarī aizvedīs uz skolēnu Dziesmu svētkiem.

Vairākas vakances īsi pirms jaunā mācību gada piedāvāja Ventspils 2. vidusskola. Skolas direktore Ināra Keiša nedēļu pirms jaunā mācību gada sākuma ziņoja, ka jautājums par vakancēm angļu valodas skolotājam, kā arī bibliotekāram ir jau atrisināts, vienīgā vakance ir matemātikas skolotājam. Diemžēl jautājums joprojām ir aktuāls – šonedēļ sociālajos tīklos skola izplatījusi ziņojumu, ka tā steidzami meklē pamatskolas posma matemātikas skolotāju, piedāvājot arī dienesta dzīvokli.

Komentējot situāciju Ventspils skolās kopumā, Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane vērš uzmanību, ka aktuālo vakanču piedāvājums Izglītības pārvaldes mājas lapā tiek regulāri pārskatīts. «Mēs tiešām meklējam pedagogus pa visu Latviju,» stāsta Tamane. Darbu Ventspilī ir uzsākuši pedagogi no Talsiem, Aizputes, Kuldīgas. Tāpēc pozitīvi vērtējams pašvaldības augusta beigās pieņemtais lēmums, ka pedagogi, tāpat kā līdz šim mediķi, varēs saņemt atlaidi par dienesta dzīvokļa īri.

Skolas vakanču jautājumu visbiežāk risina, trūkstošā skolotāja slodzi sadalot citiem konkrētā mācību priekšmeta skolotājiem vai, kā ģimnāzijas gadījumā, pierunājot pensijas vecuma skolotājus vēl gadiņu pastrādāt. «Iespējams, kāds strādās lielāku slodzi, bet tas nav risinājums – tas ir risinājums uz laiku,» atzīst Izglītības pārvaldes vadītāja. 2. vidusskolas direktores vietniece Alla Kitajeva min, ka iespējams izvēlēties arī programmas Skola 2030 piedāvāto iespēju – mācību priekšmetu bloku sistēmu, kad skolēni vienu mēnesi intensīvi mācās vienus priekšmetu, bet nākamo mēnesi – citus, piemēram, septembrī skolēni matemātiku nemācās nemaz, taču novembrī ik dienu ir vairākas matemātikas stundas. Tādējādi problēmu iespējams uz kādu laiku atlikt.

2. vidusskolas direktore Ināra Keiša vērš uzmanību tam, ka skolām un skolotājiem nemitīgi tiek izvirzītas ļoti augstas, pat drastiskas prasības, un no šīs atbildības cilvēki vienkārši nogurst. Bērni, kuru mammas ir skolotājas, redz, ka šajā profesijā faktiski ir nenormēts darbalaiks. «Neviens zobu tehniķis zobus uz mājām nenes labot, bet skolotājs uz mājām iet ar burtnīcām,» nosaka Keiša. «Tā ir izdegšana, un tā ir pārslodze.»

Tamane uzskata, ka arī ministrija ir līdzatbildīga, ka skolās trūkst skolotāju. Valsts kontroles ziņojumā 2018.gadā par pedagogu darba apmaksu minēts, ka pedagogu darba samaksas noteikumi ir pretrunā ar Darba likumu, jo pedagogam nemaksā par virsstundām un darbu brīvdienās. Valsts kontrole to nosauc kā Satversmes pārkāpumu. Bet sporta sacensības, interešu izglītības konkursi notiek sestdienās, svētdienās. «Pedagogam ir sirdsapziņa, un tāpēc viņš vienalga ies un strādās, un neteiks: man par to nemaksā,» nosaka Kitajeva. Viņa piezīmē, ka skolotājam maksā gandrīz tikai par kontaktstundām, bet par gatavošanos stundām apmaksātas ir vien nepilnas divas stundas, kas nozīmējot to, ka katrai stundai jāgatavojas vien 6-10 minūtes, taču faktiski nepieciešamas vismaz 40 minūtes.

Skolotājam par pilnas slodzes darbu, pirms nodokļu nomaksas, valsts kopš šā gada septembra atvēlējusi 750 eiro. «Skolu vadībai un Izglītības pārvaldei ir jāpriecājas, ka skolotājs par šiem 750 eiro ir atnācis uz skolu,» min Keiša.

Fizikas skolotājs Imants Kagainis, kas pierunāts turpināt darbu ģimnāzijā, situāciju īsumā raksturo ar vārdiem: «Jāpalīdz ir!» Viņš apzinās, ka jauniešiem patīk jauni skolotāji, arī viņam pašam, kad vēl bija skolēns, tā bijis. Kagainis uzskata, ka skolotājam vajadzētu strādāt līdz 60 gadiem, maksimāli 65 gadu vecumam, taču situācija ir tāda, kāda ir. Pats Kagainis ir pensionārs jau 8 gadus, drīz viņam būšot 71. «Vingroju, sportoju un labi jūtos,» par sevi stāsta skolotājs. Un, ja būs «veselība un varēšana», viņš turpinās strādāt arī nākamgad, jo ir saņēmis arī darba piedāvājumu no kādas novada skolas, kurai tad varētu palīdzēt pēc gada. Vaicāts, kāpēc, viņaprāt, uz skolu nenāk jauni skolotāji, pieredzējušais pedagogs min, ka 12 gadus bijis direktors Aizputes vidusskolā un jau toreiz, deviņdesmito gadu beigās, runājis par to, ka reformas netiek virzītas visās jomās vienlaicīgi. «Mēs aizlāpām kādu vienu caurumu, bet pārējais paliek, kā ir,» norāda Kagainis. Viņaprāt, reformai jābūt visaptverošai – sākot no pedagoģiskajām augstskolām līdz izglītībai atvēlēto finansējumu. Būtu jādomā par to, kāpēc skolās ir tik maz vīriešu. Lai bērni un jaunieši normāli attīstītos, viņiem jākontaktējas ar abiem dzimumiem, bet mūsu skolās labi, ja ir 3-4 vīrieši lielā kolektīvā, norāda skolotājs. Arī šī problēma cieši saistīta ar nepietiekamo skolotāja darba atalgojumu.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.