Lai šķirotu atkritumus, vajadzīga pārliecība, ka tas ir labi un pareizi. Gadās, ka ieradumu atkritumus šķirot ģimenē ievieš bērns, kas šādu pārliecību ieguvis skolā.
Jaunieši rosina šķirot atkritumus
5Ventspils 1. pamatskola ir viena no izglītības iestādēm, kas aktīvi darbojas ekoskolu kustībā. Šis ir jau astotais mācību gads, kad skola tajā aktīvi piedalās, ikdienā un īpašās aktivitātēs pievēršot uzmanību vides jautājumiem. Skolā darbojas vides pulciņš, kuru apmeklē ap 30 audzēkņu, un arī tajā daudz tiek runāts par vides saudzēšanu, atkritumu apsaimniekošanu, plastmasas kaitīgumu un citiem ar vidi saistītiem jautājumiem. Par to skolā ne vien runā, bet arī darbojas praktiski – vāc un nodod makulatūru, izlietotās baterijas, bojātās elektropreces. Izglītības iestādes direktore Sandra Šulce informē, ka pagājušajā mācību gadā skolas audzēkņi savāca un uzņēmumam Zaļā josta nodeva 2 t makulatūras un ap 50 kg izlietoto bateriju. Skolā ir iekārtots zaļais punkts, kurā ikviens audzēknis un darbinieks var izmest izlietotās PET pudeles un kartonu. Vairākās telpās iekārtota kaste, kurā tiek uzkrātas izlietotās A4 papīra lapas. Savukārt skolas pagalmā ir konteineri stiklam un plastmasai, un šķirotos atkritumus tur nogādā arī uzņēmums, kas skolā sniedz ēdināšanas pakalpojumus. Atkritumus kā skolotāji, tā audzēkņi šķiro arī mājās.
Vides pulciņa dalībnieki – 7. klases skolēni Harijs un Lauma, kā arī 9. klases meitenes Elīna, Sintija un Nora – stāsta, ka visi mājās šķiro atkritumus, atsevišķi uzkrājot stiklu un PET pudeles, bet izlietoto papīru, kartonu un vecās avīzes izmanto krāsns vai kamīna iekuram. Bojātās elektropreces tiek atbrīvotas no vara detaļām, un visi sašķirotie atkritumi nonāk pilsētas šķiroto atkritumu laukumā.
Harijs atzīstas, ka mazākajās klasēs nav sapratis, kāda jēga šķirot atkritumus, bet ar laiku viņā radusies pārliecība, ka tas noteikti jādara. Viņa ģimenei jau ilgāku laiku ir komposta kaudze, taču agrāk tā izmantota paretam, bet tagad, pateicoties Harija iniciatīvai, dārzeņu mizas vienmēr nonāk komposta kaudzē. Komposts tiek izmantots kā labs mēslojums, lai audzētu kabačus un ķirbjus. Nesen ģimene ierīkojusi dobi, kurā paši audzē dārzeņus. Harijs ir pārliecināts, ka arī tas ir ieguldījums vidē, jo tādējādi ietaupās resursi, kas citādi tiktu tērēti ievesto dārzeņu transportēšanai.
Līdzīgi kā Harijs, arī Elīna, pirms sāka darboties skolas vides pulciņā, par atkritumu šķirošanu nebija aizdomājusies. Skolā pārrunātais licis viņai rosināt vecākus sākt atkritumu šķirošanu, atsevišķi liekot papīru, stiklu un PET pudeles. Tāpat arī Sintija ir mudinājusi savus vecākus šķirot atkritumus. Viņa ir rosinājusi vecākus arī nepirkt veikalā plastmasas pudeles, bet ņemt līdzi ūdeni sporta pudelē. Arī viņa pati, tāpat kā daudzi citi skolasbiedri, ikdienā izmanto sporta pudeli, ko uzpilda no ūdens krāna. «Es ietaupu naudu un neizmantoju plastmasu,» ieguvumus uzskaita meitene. Direktore ievērojusi: lai arī skolas bufetē var nopirkt ūdeni plastmasas pudelē, atkritumu konteineros PET pudeles manītas reti. Skolēni stāsta, ka reizēm, ja savas pudeles nav līdzi, mēdz palūgt virtuvē glāzi, kas tiek piepildīta ar ūdeni no krāna, un tas arī netiek atteikts.
Lai saudzētu dabu, iepērkoties jaunieši cenšas izmantot auduma maisiņu vai arī pirkumus saliek mugursomā. Tāpat ēdienreizēs skolā jaunieši cenšas rīkoties atbildīgi un neveidot pārtikas atkritumus – salātus uz šķīvja katrs pats var uzlikt tik, cik vēlas, un arī par pārējiem ēdieniem, kurus uzliek virtuves darbinieces, var sarunāt – kāds palūdz nelikt mērci, cits atsakās no kartupeļiem vai lūdz uzlikt tos mazāk.
Vides pulciņa dalībnieki atzīst, ka ir vēl ieradumi, kurus varētu mainīt un uzlabot. Tā, piemēram, skolas bufetē iegādājoties bulciņu, tā tiek iesaiņota plastmasas maisiņā. Reiz uzņēmumam jau lūgts labāk piedāvāt papīra maisiņu, kas izmaksā aptuveni tikpat, cik plastmasas maisiņš, vai arī smalkmaizīti uzlikt uz šķīvja. Kādu laiku šis ierosinājums ņemts vērā, bet nu atkal jautājums jāaktualizē. Tāpat varētu vairāk pievērsties tēmai Veco lietu jaunā dzīve, piemēram, mājturības stundās meitenes no vecām kleitām varētu pagatavot iepirkuma maisiņus.
Ventspils 1. pamatskolas vides pulciņa dalībnieki Sintija (no kreisās), Elīna, Nora, Lauma un Harijs pret atkritumu šķirošanu izturas atbildīgi.
Skolā ierīkots zaļais punkts, kurā katrs tās audzēknis un darbinieks īpašos konteineros var iemest šķirotos atkritumus.
Projekts: Dzīves vides nospiedumi vakar, šodien, rīt.
Komentāri (5)
Atkritumu šķirošana uzteicama lieta, jo īpaši, ja zinām, ka katrs sašķirotais atkritums sastāda katru trešo euro no produkta, kas vēl mērķtiecīgāk un organizētāk nonāks kādā maciņā. Es ieteiktu jauniešiem būt vēl kreatīvākiem pilsētā ar rītdienu un veicināt atkritumu neražošanu. Piemēram, atvērt patiešām mūsdienīgu veikalu bez iepakojumiem vai iepakojumiem, kas dabā saārdās un ir mēslojums.
Katram jaunietiem vajadzētu izvēlēties 3-4 no saviem radiniekiem( vecākiem, vecvecākiem utt,), kas nešķiro atkritumus un pamācīt, paskaidrot , kādēl, un kā tas ir jādara.
Bet tāds beziepakojuma veikals šķiet, ka būs iepretī Rimi uz Kuldīgas ielas un Annas ielas stūra, bet redzēs, kā tas spēs konkurēt ar veikalu ķēdēm un tradicionālajiem iepakojumu veikaliem.
Kas ir konkurence? Sacensība, cīņa. Kā var sacensties par augstāku apziņas stāvokli? Tas vai nu ir, vai nav un uz kaut ko tādu vajadzētu tiekties. Vispirms jāsaprot kāpēc būtu jāiet uz tādu - beziepakojumu veikalu.
Bojātās elektropreces tiek atbrīvotas no vara detaļām.
Beidzot normāla attieksme!Prieks lasīt.
Kaut visiem cilvēkiem tas aizietu līdz saprašanai,ka nedrīkst izmest krāsaino metālu.Var nodot un saņemt reālu naudu.
Jauniešiem laikam nav ko darīt?
Par atkritumiem sāk interesēties.)