Izcēlušās asas diskusijas par vidusskolas matemātikas eksāmeniem

Eksāmenu kvalitātes apspriešanai uz sēdi bija aicināti matemātikas skolotāji. Ventspils pilsētas Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane komisijas dalībniekiem apgalvoja, ka 9. klases centralizētajā eksāmenā esot bijušas vairākas būtiskas kļūdas, tostarp neprecīzi definēti uzdevumi. Tāpat viņa sūrojās par būtiskām nepilnībām Valsts izglītības satura centra (VISC) saziņā ar skolām. Tamane skaidroja, ka dažas Rīgas skolas esot tikušas informētas par eksāmenu saturā esošajām kļūdām, bet reģionos šāda informācija netika saņemta.

Matemātikas skolotāju asociācijas pārstāve Gunta Lāce uzsvēra, ka viņas ieskatā eksāmens no gada uz gadu paliek vieglāks. Lāce pieļāva, ka varētu būt nepieciešams domāt par eksāmenu sarežģītības līmeņa gradāciju, lai profesionālās izglītības iestādēs un, piemēram, ģimnāzijās nebūtu jākārto vienādas sarežģītības līmeņa eksāmeni.

Viņas viedoklim piekrita komisijas locekle Inguna Rībena, kura vairākkārt pārmeta izglītības ministram Kārlim Šadurskim nevēlēšanos risināt problēmas, tā vietā izvēloties ieviest "dīvainas reformas". Rībena uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrija pārlieku koncentrējoties uz kompetenču izglītības ieviešanu, tādējādi novēršoties no reālām problēmām.

Rībena ministram pārmeta vēlēšanos Latvijā ieviest "Amerikas humpalas izglītības jomā". Viņa ministru aicināja vairāk tiekties pēc Somijas parauga un audzināt "laimīgus un garīgus cilvēkus", nevis "aizmirst valodu, literatūru un mūziku".

Komentējot dzirdēto, Šadurskis norādīja, ka reformās, kas tiek izstrādātas, ir iekļauta eksāmenu gradācija, taču pagaidām notiek darbs pie precīzas sistēmas izstrādes, lai varētu to ieviest praksē. Šadurskis uzsvēra, ka valodas un literatūras izglītības jautājumi vēl tiek analizēti. Komisijas vadītājam Aldim Adamovičam vairākas reizes nācās Rībenu apsaukt, jo viņa centās pārtraukt ministra sacīto, paužot savu viedokli.

VISC pārstāvis Jānis Vilciņš klātesošajiem skaidroja, ka matemātikas eksāmena izveidē nav veiktas būtiskas izmaiņas kopš 2011. gada, taču ar katru gadu palielinās sūdzības par eksāmena sarežģītību. Viņš atzina, ka eksāmenu izveides procesā var rasties kļūdas, taču norādīja, ka VISC ir ierobežoti resursi, jo matemātikas eksāmenam ir visaugstākais drošības līmenis, lai pasargātu to no noplūšanas.

Šadurskis pauda aizdomas, ka sūdzības par eksāmenu grūtību ir palielinājušās šogad, jo ir vēlēšanu gads. Tāpat ministrs norādīja, ka Latvijā noteiktā 5% barjera, kuru pārvarot eksāmens skaitās nokārtots, ir pārlieku zema. Ministrs skaidroja, ka veicis eksperimentu - uz labu laimi aizpildījis centralizētā matemātikas eksāmena pirmās daļas atbildes, un ar šādu tehniku viņš būtu eksāmenu nokārtojis, jo būtu eksāmenā ieguvis 6%.

Deputāti apsprieda arī eksāmena ilgumu, norādot, ka pašreizējā versijā, kad vidusskolēniem eksāmena pildīšanai ir paredzētas četras stundas bez pārtraukuma, nav optimāla, jo radot lieku stresu un grūtības pakāpi skolēniem. Sēdes noslēgumā deputātu vidū valdīja vienots viedoklis, ka ir nepieciešams strādāt pie eksāmenu sarežģītības gradācijas, kā arī rast risinājumu, lai eksāmens nebūtu jākārto četras stundas bez pārtraukuma.

Kā ziņots, 12. klašu skolēni valsts pārbaudījumu matemātikā šogad kārtoja 22. maijā. Pēc eksāmena publiskajā telpā parādījās atsevišķu skolnieku sūdzības, ka eksāmens esot bijis pārāk grūts.