AS "Kālija parks" apgrozījums pērn samazinājies 4,4 reizes - līdz 1,55 miljoniem latu.
"Kālija parka" apgrozījums pērn samazinājies 4,4 reizes
0Tā liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA "Lursoft" informācija. 2008.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 6,83 miljoni latu.
"Kālija parks" pagājušajā gadā strādājis ar 1,81 miljona latu zaudējumiem, kamēr 2008.gadā tika gūta 0,56 miljonu latu peļņa, ziņo nozare.lv.
Šā gada februārī AS "Kālija parks" pēc ilga pārtraukuma nosūtīja eksportā Baltkrievijas kālija sāls partiju 68 250 tonnu apjomā, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Baltijas asociācijā "Transports un loģistika".
Caur specializēto kālija minerālmēslojumu pārkraušanas termināli AS "Kālija parks" pirmajā pusgadā kopumā pārkrauti 1,245 miljoni tonnu minerālmēslojuma, kas ir 3,8 reizes vairāk nekā analogā laika posmā pērn.
"Kālija parka" valdes loceklis Dainis Treimanis skaidro, ka pirmā pusgada darba rezultāti ir apstiprinājuši kompānijas prognozes par to, ka pasaules tirgū uzlabosies situācija un pieaugs eksportētāju aktivitāte.
"Ir patīkami konstatēt, ka ir atjaunojusies sadarbība ar Baltkrievijas partneriem, kuru nosūtīto kravu apjoms pirmajā pusgadā veidoja 39% no kopējā apjoma. Ir pamats prognozēt, ka arī 2010.gada otrajā pusgadā kravu apstrādes apjomi saglabāsies pirmā pusgada līmenī," norāda Treimanis.
"Kālija parks" ir viens no lielākajiem minerālmēslu eksporta termināliem ar kopējo pārkraušanas jaudu līdz 7,5 miljoniem tonnu gadā.
Galvenais AS "Kālija parks" klients ir AS "Starptautiskā kālija kompānija" Maskavā, kura organizē eksporta piegādi un noietu pasaules tirgū minerālmēslojumiem, kas ražoti Krievijā un Baltkrievijā.
Lielākie caur "Kālija parku" eksportējamās produkcijas patērētāji ir Ķīna, Indija, Brazīlija, ASV.
Savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs uzskata, ka terminālim "Kālija parks" ārkārtīgi vāji tiek menedžētas un piesaistītas kravas.
"Ja pirms kāda laika terminālis pārkrāva 4-5 miljonus tonnu kālija sāls gadā, tad pērn - tikai ap vienu miljonu tonnu. Tas attiecīgi radīja trīs miljonu tonnu deficītu. Ja šo deficītu neņemtu vērā, tad Ventspilij būtu reāls kravu plūsmas pieaugums. Mums būtu vairāk nekā 30 miljonu tonnu kravu apgrozījums gadā," skaidro Ventspils mērs.
Komentāri (0)