Banka paņem lauvas tiesu

Pēc tiesas procesa noslēguma un aprēķina saņemšanas, ventspilnieks, Jānis Veinbergs konstatēja, ka no 3832,94 latiem, kas ar tiesas lēmumu piedzenami par labu viņam, viņš saņems tikai divus.  

Veinbergs 2006.gadā pie notāra noslēdza līgumu par sava nekustamā īpašuma pārdošanu, kurā vienojās ar pircēju, ka nauda tiek pārskaitīta mēneša laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Tomēr negodīgajai pircējai, Inesei Odumiņai, izdevās reģistrēt īpašumu uz sava vārda, neizpildot līguma noteikumus un nesamaksājot Veinbergam. Jau nākamajā dienā pēc Zemesgrāmatas apliecības saņemšanas Odumiņa Veinberga īpašumu pārdeva tālāk, bet vēl aizvien viņam nesamaksāja.

Pēc vairākkārtējiem brīdinājumiem, apkrāptais īpašnieks nolēma atgūt sev pienākošos naudu caur tiesu. Gan pirmajā, gan augstākajā tiesas instancē viņa prasība tika atzīta par pamatotu un ar Zemgales apgabaltiesas izpildītāju Pārslu Bērziņu uzsākta naudas piedziņa no vainīgās personas.

Bērziņa konstatēja, ka Odumiņas īpašumā ir dzīvoklis Kandavā. Pret to arī uzsāka parāda piedziņu saskaņā ar tiesas lēmumu un Civilprocesa likumu, tika rīkota dzīvokļa izsole. Tomēr arī tās iznākums tika pārsūdzēts un parāda piedziņas process vēl aizvien ievilkās.

Visu šo laiku, cerībā atgūt naudu, Jānis Veinbergs piedalījās tiesas sēdēs, tērējot savu laiku un līdzekļus. Beidzot arī augstākā tiesas instance, atzina, ka izsoles rezultātā iegūtie 4525 lati piedzīti saskaņā ar likumu. Tomēr, Jānim Veinbergam no iegūtās summas nekast neatliek.

Lielāko daļu, 3028,93 latus, saņem Parex banka, kur Odumiņa ņēmusi kredītu. Savukārt Ls1493,67 iegūs pati tiesu izpildītāja Pārsla Bērziņa. Jānis Veinbergs savu daļu var gaidīt vēl ilgi un tā arī nesagaidīt, jo Odumiņai oficiāls darbs vai cits īpašums dotajā brīdī nav.

Tiesu izpildītāja, Pārsla Bērziņa skaidro, ka saskaņā ar Civilprocesa likumu vispirms tiek ieturēti sprieduma izpildes izdevumi - tiek apmaksāts viņas darbs. Tad tiek segti hipotekārie kredīti un tikai pēc tam ir parāda piedzinēja kārta. Tiesas lēmumam, gan esot desmit gadu spēks un šajā laikā viņa sekos līdzi vai negodīgajai pircējai, Odumiņai neparādīsies īpašums, darbs un nauda, lai varētu turpināt parāda piedziņu.

Tomēr Bērziņa atzīst, ka tas var arī nenotikt. Cilvēki strādā nelegāli, reģistrē īpašumus uz cita vārda un ar visiem iespējamiem līdzekļiem izvairās no parāda piedziņas.

„Sanāk, ka esmu izcīnījis šo lietu bankai par labu, neskatoties uz to, ka banka sniegusi aizdevumu Odumiņai tikai 2007.gadā, bet parāds man bija jau 2006.gadā,” Jānis Veinbergs ir sašutis.

„Tiesas izpildītājam, uzsākot parāda piedziņu, ienākumi ir garantēti, bet es kā patiesais zaudētājs palieku tukšā.” Arī tiesu izpildītāja apliecina, ka citu likumisku līdzekļu, kā atgūt naudu Veinbergam nav, atliek tikai cerēt.

Šis gadījums kārtējo reizi apliecina, ka mūsu valstī vērtība nav nodrošināt iztiku cilvēkam, bet par katru cenu noturēt izveidoto sistēmu, kur liela teikšana ir bankām. Arī jaunais maksātnespējas likums par, kuru šobrīd tiek lauzti šķēpi, pierāda, ka lēmumu pieņēmēji, tajā skaitā prezidents pakļaujas banku diktātam.