Ekonomists: Ventspilij nospraustie uzdevumi ir ārkārtīgi sarežģīti

Nesen notikušajā vēja enerģijai veltītajā biznesa forumā ekonomists atrada laiku, lai atbildētu uz mūsu laikraksta jautājumiem ne tikai par vēja parkiem, bet arī par ekonomiku kopumā.

Jūs piedalījāties biznesa forumā Ventspilī, kas bija veltīts atjaunīgajai enerģētikai, tai skaitā vēja enerģijai. Kāpēc Ventspils iedzīvotājiem par to būtu jāpriecājas, ņemot vērā neviennozīmīgo sabiedrības attieksmi pret vēja turbīnām?

– Ne visiem patīk vēja parku ietekme uz ainavu, lai gan, pēc manām domām, tas ir gaumes jautājums. Man, piemēram, patīk vēja turbīnas kā sava veida progresa simbols. Svarīgi atzīmēt, ka Latvija var izvietot jūrā vēja turbīnas ar kopējo jaudu 15 gigavati (GW). Tas ir apmēram desmit reižu vairāk, nekā Latvijai būtu nepieciešams, tā kā jau šobrīd, tiklīdz uzpūš vējš, elektroenerģijas cena krītas. Turklāt arī uz sauszemes ir daudz vietu, kur var uzstādīt vēja ģeneratorus. Tā ka ir iespēja izvēlēties, kur šīs turbīnas vismazāk traucē. Ja vēja parkus būvē jūrā, tur lielas ietekmes uz ainavu nebūs, kaut ir jāņem vērā ietekme uz jūras putniem. Domāju, ka var kombinēt jūras un sauszemes vēja parkus. Vēja turbīnām jūrā ir lielāka jauda un slodze, vienmērīgāks darbs, savukārt sauszemes turbīnas prasa mazākas izmaksas.

Vai uzskatāt, ka iedzīvotājiem būs vairāk ieguvumu nekā kaitējuma no vēja turbīnām?

– Ekonomikai kopumā ieguvumu no turbīnām ir vairāk nekā zaudējumu. Tā kā mūsu labklājību nosaka ekonomika, tad arī iedzīvotājiem no vēja enerģijas ir vairāk labuma nekā zaudējumu. Protams, vienmēr būs sabiedrībai kopumā nepieciešamie infrastruktūras objekti, kuri nepatīk konkrēto vietu iedzīvotājiem. Tas attiecas uz ceļiem, dzelzceļa infrastruktūru, elektropārvades līnijām, fermām, rūpnīcām. Taču to visu kaut kur vajag izvietot, un vēja turbīnas ne tuvu nav infrastruktūras problemātiskākā daļa.

Analizējot makroekonomiskos procesus, nevar nepamanīt, ka šogad nepildās valsts budžeta ieņēmumu daļa. Kādi tam ir iemesli un iespējamās sekas?

– Tā ir neparasta situācija. Parasti budžets pārpildās. Galvenais iemesls, kas cilvēkiem patīk, ir zemā inflācija. Inflācijas mums faktiski šogad nav. Budžeta projekts paredzēja inflāciju 2% apmērā vai vairāk. Prognoze izrādījās pārāk optimistiska. Bet nobīde nav liela. Vai kaut kas būtu jāiesāk? Es domāju, ka nekas steidzami nav jāmaina. Ja vienu gadu budžeta deficīts izrādīsies nedaudz lielāks nekā plānots, lai tā būtu. Kā tas ietekmēs budžeta plānošanu nākamajos gados? Ja skatāmies uz šī gada budžetu, tad redzam darba algas pieaugumu par aptuveni piekto daļu publiskajā sektorā. Tas ir grandiozi situācijā, kad cenas praktiski nav mainījušās! Algu pieaugums būtiski apsteidz ekonomikas izaugsmi kopumā! Skaidrs, ka ilgi tā nevar turpināties, un nākamajos gados izdevumus nāksies ievērojami piebremzēt.

Nevar nepamanīt arī ārējo faktoru ietekmi uz mūsu ekonomisko situāciju. Piemēram, stagnācija būvniecībā un nekustamā īpašuma tirgū Skandināvijas valstīs negatīvi ietekmē biznesu Latvijā. Cik ilgi tas turpināsies?

– Situācija eksporta tirgos šogad turpinās saglabāties mēreni nelabvēlīga. Sliktāk nekļūs, bet arī drīzus uzlabojumus citās Baltijas valstīs, Skandināvijā un Vācijā, kur atrodas mūsu galvenie eksporta tirgi, nevar gaidīt. Tas būtiski ierobežo mūsu valsts ekonomisko izaugsmi, kas šogad būs ap 1%. Tas ir maz. Taču tas nenozīmē, ka visa ekonomika šogad aug tādā tempā. Es jau minēju algas, kas šogad aug ļoti strauji. Bet vairumam cilvēku algas pieaugums ir vissvarīgākais. Un, ja alga pieaug, tad situāciju var saukt par labu, tiesa, ar vienu piebildi, ka reālā alga valstī aizpagājušajā gadā samazinājās par 9%, bet pagājušajā gadā nedaudz pieauga. Šogad mēs esam atgriezušies pie algām 2021. gada līmenī un nedaudz to pārsnieguši. Es runāju par reālo algu, kas atspoguļo iedzīvotāju pirktspēju. Naudas izteiksmē algas pieaug katru gadu.

Jūsu komentārs ir mierinošs, taču daudzi uzņēmēji joprojām zaudē pasūtījumus un darbu apjomus Skandināvijas mājokļu tirgos.

– Mājokļu tirgus Skandināvijā ir faktiski apstājies, tā tas ir. Eksporta tirgi, tāpat kā vietējie, vienmēr ir pakļauti riskam, un, ja ir iespēja, tad labāk tos diversificēt. Saprotu, ka par to ir vieglāk runāt nekā izdarīt. Jebkurā gadījumā situācija Skandināvijas tirgos nepasliktināsies.

Runājot par vietējiem tirgiem, Latvijā būtiski ir pasliktinājies investīciju klimats. Eksperti saka, ka tas nekad nav bijis tik slikts kā tagad. Viens no iemesliem – karadarbības zonas tuvums. Kā šajā situācijā nodrošināt ekonomisko un sociālo stabilitāti?

– No tīri psiholoģiska aspekta investīciju vide tiešām nav labvēlīga. Lai gan pagājušajā gadā investīcijas ir pieaugušas un, kas īpaši svarīgi, būtiski palielinājies investīciju apjoms rūpniecībā. Eksporta nozarē, kur ražošana ir samazinājusies, investīcijas tik un tā ir pieaugušas, man pat šķiet, ka naudas izteiksmē tās bija lielākas nekā jebkad. Turklāt investīcijas stimulē Eiropas fondu septiņu gadu cikls plus atveseļošanas un noturības programma vai tā sauktā kovida nauda, kas paredzēta pandēmijas seku novēršanai. Tā ka paralēli nelabvēlīgajai investīciju videi ir arī labvēlīgi faktori.

Kad mēs varam gaidīt iekšējo un eksporta tirgu atdzīvošanos?

– Viss ir atkarīgs no iekšējā pieprasījuma Latvijā, kas savukārt lielā mērā ir saistīts ar Eiropas fondu pieejamību. Kas attiecas uz eksporta tirgu pieprasījumu pēc mūsu būvmateriāliem – ēku moduļiem, koka konstrukcijām, kuras ražo tai skaitā arī Ventspils novadā, metāla konstrukcijām, – tad tas ir saistīts ar mājokļu nozares cikliskumu Ziemeļvalstīs un Rietumeiropā, kas šobrīd ir savā zemākajā punktā. Mūžīgi tā neatradīsies šajā punktā, un jau nākamgad var sagaidīt situācijas uzlabošanos. Kreditēšanas procentu likmes arī sāks samazināties. Mājokļu tirgus burbuļa simptomi Ziemeļvalstīs tiks izārstēti. Par to, ka burbulis piepūšas, it īpaši Zviedrijā, runāja jau vairākus gadus, un ar to saistītie nepatīkamie pavērsieni bija gaidāmi. Liels pārsteigums tas nebija, bet vienalga nepatīkami.

Ir vēl viena problēma, kas saistīta ar ģeopolitisko situāciju, – Latvija strauji zaudē tranzītu. It kā visi par to zināja, bet izrādījās tam nesagatavoti. Ar ko var aizvietot tranzītu?

– Es neteiktu, ka mēs tam nebijām gatavi. Tranzīta loma makroekonomiskajā mērogā šobrīd ir nebūtiska. Kopumā tranzīta pakalpojumu apjoms eksportā šobrīd veido ap 2% jeb mazāk par vienu procentu no kopējā preču un pakalpojumu eksporta apjoma. Tranzīts joprojām ir svarīga nozare divām lielajām pilsētām – Ventspilij ostas dēļ un Daugavpilij dzelzceļa dēļ. Nu, vēl arī Rēzeknei. Ir vēl ostas Rīgā un Liepājā, bet šajās pilsētās tranzīts tik ļoti neietekmē ekonomiku un nav vienīgais, ar ko nodarbojas ostas. Ventspils, kur tranzīta loma bija īpaši liela, pēc valsts neatkarības atjaunošanas sāka īstenot industrializācijas politiku. Jau tad Ventspilī saprata, ka tranzīts ir ne tikai ienākumu avots, bet arī ekonomiskais risks. Pietika ar naftas vada slēgšanu, lai saprastu, ka tranzīts var izsīkt. Un 2000. gadu sākumā Ventspils sāka ekonomikas un eksporta nozaru pārorientēšanu, ieguldot rūpniecībā un radot tam atbilstošu infrastruktūru. Tas deva savus rezultātus. Piemēram, Bucher Municipal ražotne, kas tagad ir viens no lielākajiem mašīnbūves uzņēmumiem Latvijā. Ventspilī attīstās arī citas rūpniecības nozares. Tā ka ir daudz izdarīts, bet vēl paliek arī riski. Ja uz ienākumiem no eksporta skatāmies caur algu prizmu, tad tieši transports un uzglabāšana vēl nesen bija galvenā eksporta nozare Ventspilī. Rūpniecība strauji aug, bet tai vēl ir jāsasniedz tāds līmenis, lai aizstātu ienākumus no transporta un uzglabāšanas. Nevajag gaidīt, ka šī nozare pavisam izzudīs, taču paliek turpmākas samazināšanās risks. Tā ka atliek vien novēlēt Ventspilij turpināt industrializācijas politiku, kas līdz šim ir devusi labus rezultātus.

Kā Ventspils ekonomika izskatās uz citu Latvijas reģionu fona?

– Ventspilnieku ienākumi salīdzinājumā ar citiem reģioniem aizvien ir salīdzinoši augsti, taču skaidrs, ka Ventspils vairs nav tik bagāta uz visas Latvijas fona, kā tas bija agrāk. Ventspils sāka zaudēt savu pārākumu, kad ostai vēl klājās labi, – 2014., 2015. un 2016. gadā. Kopš tā laika pilsēta zaudē labi apmaksātas darba vietas tranzīta nozarē. Līdzvērtīgi tās aizstāt nav viegli. Šodien iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Ventspilī ir zemāks nekā vidēji Latvijā, bet, ja neņem vērā Rīgu un Pierīgas reģionu, tad šis rādītājs neizskatās slikti. Tiek pielikts daudz pūļu, lai attīstītu ekonomiku, ir sasniegti labi rezultāti, taču pilsētai sagaidāmie uzdevumi ir ārkārtīgi sarežģīti. Jo tāda nozare kā apstrādājošā rūpniecība Ventspilī pēc PSRS sabrukuma bija ļoti neliela. Domāju, ka galvenās Ventspils iespējas ir saistītas ar rūpniecības attīstības turpināšanu. Turklāt ir parādījies jauns eksporta pakalpojums – programmēšana un IT, kas ienes dažādību iedzīvotāju nodarbinātībā un labi apmaksātas darba vietas.

Kādas ir ekonomikas prognozes Kurzemei kopumā?

– Reģiona ekonomiku, tāpat kā iepriekš, negatīvi ietekmē tranzīta un eksporta iespēju samazināšanās. Taču kopumā prognozes Kurzemei salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir diezgan optimistiskas. Abas ostas pilsētas attīsta rūpniecību. Arī Saldū attīstās industriālās teritorijas ar ražotņu dažādību – metālapstrāde, mašīnbūve, vieglā un pārtikas rūpniecība, būvmateriālu ražošana, kokapstrāde. Saldus novadā ir diezgan spēcīga lauksaimniecības nozare. Kuldīgas novads, kas vēl pirms desmit gadiem bija diezgan atpalicis, ir panācis lielu progresu un pēc attīstības tempiem šobrīd parāda visstraujāko progresu reģionā.

Kas stimulēs Ventspils novada ekonomisko attīstību un labklājību tuvākajos gados? Vai tiešām vēja parki?

– Nevienā novadā attīstība nav atkarīga tikai no vienas nozares. Tas būtu diezgan riskanti un nevēlami. Ir jāizmanto dažādas iespējas. Ventspils novadam ir lielas teritorijas, lielas meža platības un zems iedzīvotāju blīvums. Tāpēc Ventspils novada iedzīvotāju iespējas ir saistītas vai nu ar darbu Ventspilī, vai ar mežizstrādes, kokapstrādes un lauksaimniecības attīstību. Šīs nozares joprojām veidos novada ekonomikas pamatu.

Ar reģionu attīstību daudzi saista iespējamo cilvēku migrāciju no galvaspilsētas. Vai mēs tuvākajos gados izjutīsim migrācijas ietekmi uz iedzīvotāju skaitu Kurzemē?

– Cilvēku migrācija no Rīgas diez vai būs galvenais darbinieku avots Ventspilij, jo galvaspilsētā ienākumu līmenis un darba vietu daudzveidība ir ievērojami lielāki. Taču var sagaidīt iedzīvotāju pieplūdumu no novadiem un reģioniem, kuros ir lēnāka ekonomiskā attīstība, kā arī no citām valstīm. Lai arī mūsu ienākumu līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropā, tas divas reizes pārsniedz vidējo ienākumu līmeni pasaulē. Valstīs ar augstāku ienākumu līmeni nekā mums dzīvo ne vairāk kā pusotrs miljards cilvēku. Bet visas pasaules iedzīvotāju skaits ir nosacīti ap astoņiem miljardiem. Visa Āfrika, lielākā daļa Latīņamerikas, liela daļa Austrumāzijas un Dienvidaustrumāzijas dzīvo sliktāk nekā mēs. Turklāt Latvijā var diezgan lēti iegādāties mājokli, salīdzinot pat ar Baltijas kaimiņvalstīm. Tā ka var sagaidīt cilvēku pieplūdumu no dažādām pasaules vietām.

Līdztekus ekonomista darbam jūs rakstāt arī grāmatas. Par ko būs jūsu nākamā grāmata?

– Mana pirmā grāmata saucās Latvijā dzīvot ir interesanti, otra varētu būt par to, ka latvieši ir interesanti. Es pagaidām neesmu sācis rakstīt jaunu grāmatu, man ir pārdomas, taču pārdomas kļūst aizvien uzmācīgākas.

Ar ko tieši ir interesanti latvieši?

– Latvieši ir radoši cilvēki, tādi, ar kuriem ir viegli saprasties. Tai pašā laikā latvieši nenoliedzami ir pagātnes diezgan emocionāli traumēta tauta. Mūsu sabiedriskās diskusijas lielā mērā ir mēģinājumi tikt galā ar šīm traumām, apzināti vai neapzināti, un tas izpaužas dažādos veidos.