Latvijas ostās janvārī pārkrauts par 15,3% mazāk kravu

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 875 800 tonnu apmērā, kas ir par 64% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 311 900 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 59,8%, ogles - 231 700 tonnu apmērā, kas ir par  62,7% jeb 2,7 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, bet ķīmiskās beramkravas - 47 300 tonnu apmērā, kas ir par 78,5% vairāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2024. gada janvārī pārkrautas 1,026 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 0,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 428 500 tonnu apmērā, kas ir par 18,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kokmateriāli - 329 100 tonnu apmērā, kas ir par 7,4% mazāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 240 500 tonnu apmērā, kas ir par 18,3% mazāk.

Savukārt lejamkravas Latvijas ostās šogad janvārī pārkrautas 387 300 tonnu apmērā, kas ir par 61% jeb 2,6 reizes mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veidoja naftas produkti - 313 800 tonnu, kas ir kritums par 67,6% jeb 3,1 reizi, salīdzinot ar 2023.gada janvāri.

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā janvārī joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 1,727 miljonus tonnu, kas ir par 3,1% mazāk nekā 2023. gada janvārī.

Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums veidoja 833 500 tonnu, kas ir par 47,1% mazāk, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 693 200 tonnu, kas ir par 19,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

No mazajām Latvijas ostām lielākais kravu apgrozījums janvārī bija Skultes ostā - 130 100 tonnu, kas ir par 31,7% vairāk nekā pagājušā gada janvārī, seko Mērsraga osta ar 68 500 tonnām, kas ir par 67,9% vairāk, un Salacgrīvas osta ar 46 600 tonnu, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2023. gada janvārī.

Kopumā mazajās Latvijas ostās šogad janvārī pārkrāva 246 200 tonnu kravu, kas ir par 28,9% vairāk nekā pērn janvārī.

2023. gadā Latvijas ostās pārkrāva kopumā 38,655 miljonus tonnu kravu, kas ir par 19,6% mazāk nekā 2022. gadā.