Suitu sievas: Ko tālāk? Liksim saules paneļus uz Rundāles pils jumta?

Kas ta mums nabagim dos a lielgabal šaut?
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra bīda Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parku Elwind. Ārvalstu investoriem tiks atdota daļa no mūsu dabas un kultūras. Pie Jūrkalnes plāno 300 metrus augstus vēja ģeneratorus. Tie atradīsies 15 km attālumā no krasta, kaut gan nepieciešami 50 km, lai tos neredzētu. Mēs dzīvojam pie jūras un mīlam dabu. Līdz pie mums ieradās LIAA, lai kopā ar ministriju ierēdņiem un zaļām organizācijām mācītu, kā pareizi dzīvot zaļi. Mēs 30 gadus ik dienu rūpējamies par vidi, bet šos ļaudis vēl nebijām manījušas sev palīgos. Varbūt tādēļ, ka mums rūp patiesas dabas vērtības, nevis zaļā nauda no Eiropas lobistiem. Varbūt tādēļ, ka tas ir mūsu dzīvesveids, nevis projekts. Kas ta mums nabagim dos a lielgabal šaut?

To mēs celt gode.
Tomēr arī mēs zinām Eiropu. Tiesa, ja LIAA, ierēdņi un zaļās organizācijas brauc uz Eiropu ar izstieptu roku, tad šeit Eiropa brauc pie mums. Un eiropieši stāsta, ka tieši ainava padara mūs unikālus. Tā ir neskartā daba, ko viņi meklē un atrod Jūrkalnē. Bez šī tūrisma magnēta mums būtu daudz grūtāk popularizēt Latvijas un suitu kultūras mantojumu. Tāpat kā uzņēmīgiem suitu un piekrastes ļaudīm tas ir ļāvis radīt tūrisma industriju un infrastruktūru. Mūsu pludmali, stāvkrastu un saulrietu var saukt par mūsu zīmolu, bet patiesībā tas ir kas lielāks par jebkurām investīcijām. Tā ir mūsu būtība un mīlestība. To mēs celt gode.

Va ta tav aces nemaz nau piere?
Un ne tikai tūrisms. Ārvalstu kino producenti Jūrkalnē uzņem vēsturiskās filmas, pateicoties neskartajām dabas ainavām. Mākslinieki rīko plenērus un iestājas par dabisku saulrietu un tīru horizonta līniju. Paraplāna lidotājiem šī ir vienīgā vieta Latvijas piekrastē, kur var pacelties spārnos, bet tagad viņi rāda pētījumus, ka vēja turbīnas to traucēs. Piekrastes zemju īpašnieki sadzīvo ar intensīvāko krasta erozija Latvijā, un viņi nevēlas jaunus eksperimentus, jo ar neseno Pāvilostas mola pagarināšanu pietika, lai pilsēta pazaudētu savu pludmali. Va ta tav aces nemaz nau piere?

Div kaķ viene maise nesader.
Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, piekrastes ainava – Latvijas kultūras kanonā. Jūrkalnes stāvkrasts ir noteikts par Latvijas ainavu dārgumu. Ko tālāk? Liksim saules paneļus uz Rundāles pils jumta? Atomelektrostaciju Vecrīgā? Būvēsim HES Gaujas nacionālajā parkā? Elektrības dēļ Latvija jau reiz zaudēja Staburagu, kaut gan varēja HES būvēt tālāk un saglabāt Daugavas senleju. Atkal pakļausimies svešzemju interesēm, ignorējot vietējo sabiedrību un dabu? Div kaķ viene maise nesader.

Dzīvāt vaig a prāt.
Mūsu Baltijas jūra jau šobrīd ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Tādēļ nevajag šeit slīcināt arvien jaunas vielas, tehnikas un cerības. Baltijas jūra sevī glabā arī munīciju un ķīmiskos ieročus, un Elwind projekts ir sprādzienbīstams un toksisks ne tikai jūras dibenā, bet arī sabiedrības šķelšanā. Dzīvāt vaig a prāt.

Nu va tād nau sitam?
Diemžēl, bet Latvijas reģioni iztukšojas. Tikmēr Latvijas rietumkrastā no Pāvilostas līdz Sārnatei pamestas mājas ir retums. Šeit nonāk arvien jauni iedzīvotāji, kas būvē mājas, un arvien jauni uzņēmēji, kas rada biznesus. Ja reiz Latvijas reģionos ir kāds veiksmes stāsts, tad meklējiet to šeit. Turklāt tas paveikts ar pašu latviešu prātiem un sirdīm, bez svešiem padomiem un investīcijām. Ja Latvija ārvalstu investoriem ir gatava atdot teju dārgāko, kas mums ir, tad Lietuva savu atkrastes vēja parku plāno būvēt ne jau Kuršu kāpās, bet gan tieši pie Latvijas robežas. Protams, gluži kā savulaik Būtiņģes naftas termināli. Latvijai ir 500 km jūras robeža. Kurzemes piekrastē pretī jūrai netrūkst meži, kur nebūtu, kam protestēt. Šajā situācijā atkrastes vēja parkam izvēlēties vienu no Latvijas ainavu dārgumiem un Kurzemes pieprasītākajiem tūrisma galamērķiem ir palikt muļķ prāte. Neaiztieciet to, kas strādā. Labojiet to, kas nestrādā.
Elwind balstās slepenībā un melos. Lēmumi tiek pieņemti slēgtās sēdēs ar noslepenotiem dokumentiem un melīgiem pētījumiem. Un tikai igauņu atklātība ļāva uzzināt ko vairāk. Pētījumu, kur Jūrkalne un Pāvilosta ir tukšas vietas. Pētījumu, kur sikspārņu, roņu un putnu labsajūta ir vērtēta 12 reizes augstāk nekā vietējo iedzīvotāju viedoklis. Tur sarakstīts, ka Jūrkalnē nav neviena tūrisma objekta un ka Pāvilostā ir tikpat daudz cilvēku, cik tukšākajos Latvijas pagastos. Nu va tād nau sitam?

Vai ar to bija domāts vidējais pirksts, kas tiek parādīts piekrastes ļaudīm? 
Cik tālu no realitātes un cik dziļi Rīgas birokrātu kabinetos ir jāsēž, lai ko tādu parakstītu? Un vai no turienes maz iespējams saskatīt īstu dabu un patiesu zaļo kursu? Realitātē šajā teritorijā ir vairāk kā 100 dažādas naktsmītnes un 10 krogi, kafejnīcas un restorāni. Un vienu pašu tūrisma objektu – Jūrkalnes centra pludmali pēdējā pusgadā ir apmeklējuši vairāk kā 50’000 cilvēki. Mēs Jūrkalnē varam lepoties ar aktīvu kultūras dzīvi, tomēr jāatzīst, ka tik labi komiķi pie mums reti viesojas. Sākot ar LIAA stāstiem, ka vēja parks būs redzams “viena pirksta platumā”. Vai ar to bija domāts vidējais pirksts, kas tiek parādīts piekrastes ļaudīm?

Spožā metāllūžņu nākotne. Tāds liktens mums nav lemts!
LIAA vēl šogad augustā maskējās aiz Covid ierobežojumiem, tādēļ tā īstā sabiedriskā apspriešana varēja notikt vien attālināti. Un to pašu LIAA beigās atslēdza, atstājot daudzus sanāksmes dalībniekus ar izstieptām virtuālām rokām. LIAA stāstīja, ka, pateicoties Elwind, mums zvejniecība veikšoties tik labi, ka beigās tiksim pie jauna lieguma. Un vēl tie stāsti, ka 20 līdz 60 vēja turbīnu dēļ mums būs 2800 jaunas darbavietas. Sanāk, ka katru vēja turbīnu ik dienu varēs mazgāt 50 – 140 aborigēni. Šeit gan jāatgādina, ka Latvijas piekrastē jau šobrīd nav bezdarba, un nebūs to mazgātāju. Tikmēr cita zaļā organizācija deklamēja aborigēniem, ka tagad mēs varēsim iet uz jūru un skatīties uz nākotni. Žēl, ka neatstāja savu adresi, lai varam aizvest kādu gabaliņu spožās metāllūžņu nākotnes arī viņai. Sanāksmēs valdīja pārliecība, lai tie aborigēni lēkā gar savu jūras krastu un bļaustās, tik un tā ar akmeņiem viņi netrāpīs pa mūsu vēja turbīnām. Kad Persijas līcī tika atklāta nafta, tas reģiona valstis padarīja neticami bagātas. Tikmēr Latvija ārvalstu vēja parku uzņēmējiem vēl sarakstīs pētījumus, uzbūvēs pieslēgumus un pārcels NATO radarus, apdraudot valsts drošību. Bet latvieši jau ir pieraduši ar saviem elektrības rēķiniem un nodokļu maksātāju naudu apmaksāt citu izklaides un biznesus. Starp citu, 1963. gadā citā suitu pagastā Gudeniekos atrada naftu, tomēr mēs joprojām esam bagāti tieši ar savu kultūru, jo “tāds liktens man ir lemts”.

Jūrkalne ir divu saulrietu krasts. Lieciet vēja parku tā, lai to neredz no Jūrkalnes stāvkrasta!
Mums rūp vietējā daba, kultūra un uzņēmēji, nevis ārvalstu investori. Mums rūp, kas paliks pēc mums, nevis cipari projektu tabulās. Būvējiet Elwind, apgūstiet miljonus, mums nav žēl, bet neaiztieciet mūsu vērtības. Lieciet vēja parku tā, lai to neredz no Jūrkalnes stāvkrasta. Citviet Eiropā vēja parkus būvē 50 km no krasta un tālāk. Jūrkalne ir divu saulrietu krasts – vispirms to vēro pludmalē, tad uzkāpj stāvkrastā, lai piedzīvotu saulrietu vēlreiz. Atņemot saulrietu, jūs atņemsiet mums mūsu kultūru un identitāti. Bet, ja jums šķiet, ka suitu sievām ir vien garas mēles, tad pagaidiet vēl Pāvilostas zvejniekus – viņiem būs arī gari airi. Šī slepenība un meli nav veids, kā atjaunot sabiedrības uzticību valstij.