Ventspils zivju konservu kombināts veiksmīgi īsteno sanācijas plānu, kas apstiprināts šā gada sākumā, būtiski palielinot konservu ražošanu.

Tikmēr Briselē Eiropas Komisija diskutē par Latvijas šprotu benzopirēna normām.

Samazinot pieļaujamo benzopirēna daudzumu šprotēs, populārā Latvijas delikatese riskē zaudēt savu garšas kvalitāti.

Vakar Eiropas Komisijas darba grupas sēde par benzopirēna daudzumu šprotēs vēl turpinājās, tāpēc Zemkopības ministrija nevarēja neko komentēt par šprotu ražošanu turpmāko likteni Latvijā. Pagaidām nav saprotams, vai jaunās Eiropas Savienības atļautās normas attieksies tikai uz šprotu realizāciju vai arī uz ražošanu.

Ventspils zivju konservu kombināta pārvaldnieks Vladimirs Šapeļs stāsta, ka benzopirēna problēma uzņēmumam pagaidām nav aktuāla. Lielākā daļa Ventspilī saražoto šprotu nonāk Krievijā. Taču pirms kāda laika Krievija draudēja pārskatīt savas benzopirēna daudzuma normas, pielāgojot tās ar Eiropas standartiem. Bez tam jūnijā Eiropas Komisijas pārstāvji solīja apmeklēt Latviju, lai uz vietas iepazītos ar tradicionālo šprotu ražošanu.

Šprotes ir VZKK zīmols, taču tā nav kombināta vienīgā produkcija. Ventspilī tiek ražoti arī citi konservu veidi, piemēram, no Atlantijas zivīm, kas netiek kūpinātas. «Meklēsim citus risinājumus,» saka Šapeļs. Šogad VZKK būtiski palielinājis zivju produkciju ražošanas apjomu, tādēļ uzņēmums plāno, ka rudenī varētu atjaunot darbu divās maiņās. Tādā gadījumā vajadzēs palielināt kombināta darbinieku skaitu – prognozē pārvaldnieks. Patlaban kombinātā strādā aptuveni 400 cilvēku.

 

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: