Viszaļākā enerģija ir tā, kas nav patērēta

Globālās krīzes laikā klimata aizsardzība bieži tiek uzskatīta kā sekundāra, lai gan ievērojami ienākumi var tikt radīti, izmantojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Videi draudzīgas tehnoloģijas ir ļoti plašs jēdziens, un tas nenozīmē tikai ekoloģisku būvmateriālu pielietošanu, bet galvenokārt tehnoloģijas, kuras palīdz mums nepatērēt enerģiju. «Viszaļākā enerģija ir tā, kas nav patērēta.»

Vācijā un Austrijā ir vairākas pašvaldības, kas ir apzinājušās pasīvo māju lomu reģionālās ekonomikas veicināšanā un tāpēc atbalsta augstas efektivitātes ēku būvniecību. Arī Ventspils pašvaldībā ir pieejama speciāla atbalsta programma energoefektivitātes darbiem ar 50% atbalstu energoauditu izstrādei un 10% atbalstu energoefektivitātes darbiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka Vācijas pašvaldībās atbalsts ir līdz 10% un tas tiek diferencēts. Jo augstāka energoefektivitāte tiek sasniegta, jo augstāks atbalsts tiek sniegts.

Par pasīvo māju sabiedrība ir maz informēta, tāpēc ir izveidojušies mīti par to, ka pasīvā māja ir dārga, tajā ir slikta gaisa apmaiņa. Visbeidzot tajā ir pasīvi jādzīvo – nedrīkst vērt logus un durvis vaļā, vēlams nestaigāt iekšā un ārā. Bet patiesība ir tieši apgriezti proporcionāla.

Dzīvošanas komforts ir augstāks, ar zemāku enerģijas patēriņu. Pasīvās mājas standarts sastāv no vairākām svarīgām detaļām: izcilas kvalitātes siltuma izolācija; augstas kvalitātes logi ar trīs stiklu paketi; logu vai ārdurvju nepareiza montāža (no termiskajiem tiltiem brīva konstrukcija); gaisa necaurlaidīga ēka; komfortabla ventilācija ar efektīvu rekuperāciju.

Ja būvniecības procesā visas šīs lietas tiek ievērotas, tad ir sasniegts galvenais pasīvo māju kritērijs – 15 kWh siltumenerģijas patēriņš uz 1 m² dzīvojamās telpas gadā. Bet kopējais enerģijas patēriņš, tai skaitā elektroenerģija, siltais ūdens un siltumenerģija, nedrīkst pārsniegt 120 kWh/m² gadā.

Secinājums – tā nav nekāda kosmosa būvniecība, tā ir tradicionāla būvniecība ar augstas kvalitātes izpildījumu.

Vai Ventspilī var uzbūvēt Pasīvo māju? Noteikti var, taču, lai tas kļūtu par vispārpieņemtu lietu, jāizdara daži mājas darbi.

1. Jāizglīto pasūtītājs, celtnieks, arhitekts un energoauditors. No pieminētajiem, manuprāt, visbūtiskākais ir pasūtītājs. Kā piemēru gribu minēt energoauditu, ko pasūtītāji pasūta energoauditoriem.

Pēc būtības energoaudits ir dokuments, kas dod arhitektam norādījumus, kādi risinājumi jāietver, lai sasniegtu noteiktu enerģijas patēriņa samazinājumu uz 1 m². Ne tikai domājot par siltumenerģijas, bet arī par siltā ūdens un elektroenerģijas patēriņu.

Tātad pasūtītājam ir jādod uzdevums energoauditoram. Ja ēkas renovācijas gadījumā tā pirms patērē 176 kWh/m² (vidējais Ventspilī), tad pēc renovācijas tai jāpatērē 40 kWh/m². Bet praksē tā nenotiek, jo pasūtītājs nedod skaidru uzdevumu energoauditoram.

Tādējādi improvizē un dod rekomendācijas siltināt sienas, piemēram, ar 50 mm siltumizolācijas materiālu, kas ir pilnīgi nepieņemami.  Pielietojot kaut 100 mm siltumizolācijas, darba spēka izmaksas nemainās, materiāla izmaksas salīdzinoši ir niecīgas pret to, ko sniegs siltumenerģijas ietaupījumus nākotnē. Vaina jāuzņemas, protams, arī energoauditoram, kas diemžēl neatrod laiku, lai izskaidrotu šīs nianses pasūtītājam, jo rindā gaida nākamais pasūtījums.

2. Jānodrošina augstas kvalitātes izpildījums būvniecībai. Tāpēc šeit aktīvi jāsadarbojas gan celtniekiem, gan arī būvuzraugiem. Pasīvās mājas standarts veidojas no sīkām detaļām, kuru summa ir būtiska. Līdzīgi kā sportā un uzņēmējdarbībā, uzvara tiek sasniegta, atstrādājot vissīkāko detaļu.

Ko pašvaldība ir paveikusi un plāno paveikt?

Domes vadība ļoti lielu uzmanību pievērš tam, lai iestāžu vadītāji un citas atbildīgās personas būtu izglītotas un saprastu energoefektivitātes nozīmi. Šā gada martā tika organizēts pirmais seminārs, kas deva vispārīgus priekšstatus par ēku energoefektivitāti.

Pašvaldība turpinās realizēt energoefektivitātes programmu. Līdz šim ir veikti lielākie energoefektivitātes darbi izglītības iestādēs. Turpināsim realizēt arī pārējo pašvaldības sabiedrisko ēku energofektivitātes pasākumus.

Tuvākajā laikā Ventspils mājaslapā, sadaļā Atbalsts ēku siltināšanai, tiks ievietota visaptveroša informācija ar pasīvo māju standartu.

Jāizvērtē iespēja sadarbībā ar Ventspils Augstskolas mūžizglītības nodaļu organizēt apmācības apsaimniekotājiem, būvniekiem, arhitektiem un citiem interesentiem ziemas periodā.

Tāpat sadarbībā ar profesionālām organizācijām gribam noorganizēt praktiskas apmācības kursus, kuru laikā būtu praktiska iespēja veikt logu montāžu, sienu siltināšanu, ventilācijas montāžu un citas praktiskas lietas, kas ietekmē ēkas energoefektivitāti.

Visbeidzot, ir laiks realizēt pirmo pilotprojektu Ventspilī un Latvijā, jo tikai reāli piemēri dzīvē dos iespēju novērtēt šīs tehnoloģijas priekšrocības.

Gribu iedrošināt ikvienu ventspilnieku padomāt: ko es varu darīt, lai mazāk patērētu enerģiju, vienlaicīgi palielinot komforta līmeni? Vai samazināt siltumenerģijas patēriņu nozīmē palielināt dzīves komfortu? Jā, ja tas notiek uz energoefektivitātes paaugstināšanas, nevis uz telpas temperatūras samazināšanas rēķina.

Autors: Didzis Ošenieks