Iecerētajai ģimenes valsts pabalstu palielināšanai naudas nepietiek

Daudzbērnu ģimenēm pabalstiem nākamajā gadā papildus novirzīs 28 miljonus eiro, bet no 2019. gada - 32 miljonus eiro. Šāda vienošanās tika panākta pēc apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ultimāta un Liepājas cietuma būvniecības atlikšanas. Saeimas deputāts un Demogrāfijas lietu centra (DLC) vadītājs Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) norādījis, ka tas nodrošinās, ka ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu ģimenē būs 15 eiro (tagad - 11,38 eiro) mēnesī, par otro bērnu - 35 eiro (šobrīd - 22,76 eiro), bet par trešo un nākamajiem bērniem plānoti 100 eiro līdzšinējo 34,14 eiro vietā.

LM uzdevums bija izrēķināt, vai naudas šādam scenārijam pietiek, taču izrādījies, ka naudas tam nepietiek. Lai nākamajā gadā par trešo un nākamajiem bērniem ģimene mēnesī saņemtu 100 eiro, turklāt nemainot pašreizējos apmērus par pirmo un otro bērnu, trūkst vēl 12 miljonu eiro. Līdz ar to viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem varētu būt 12 eiro par pirmo bērnu, 25 eiro - par otru, bet par trešo un nākamajiem - 75 eiro. Par risinājumiem būs jāizšķiras valdībai.

Reirs ir pārliecināts, ka finansējuma trūkums jau ieplānotajam gan neesot lielākā problēma, jo Latvijā neesot pareiza pieeja demogrāfisko jautājumu risināšanā. "Jautājums ir, vai mēs tiešām reāli gribam veicināt dzimstību vai veidojam politiku. Un politika ir saukļi un naudas piešķīrums caur ultimātiem, bet, ja mēs gribam reālu demogrāfijas politiku veidot, ir jāpiesaista zinātnieki. DLC nav neviena zinātnieka, darbojamies pašdarbnieku pulciņa veidā. Tā ir ļoti nopietna problēma, un nepieciešami risinājumi ar nopietna spēka piesaistīšanu," teicis ministrs.

Arī demogrāfs Pēteris Zvidriņš atzīmējis, ka, zinātniski vērtējot, paaudžu nomaiņai nepieciešams, lai vidēji vienai sievietei mūža laikā dzimtu 2,15 bērni, līdz ar to uzsvars uz daudzbērnu ģimenēm nav tik efektīvs tieši demogrāfijas veicināšanai, jo otrais bērns ir tikai 40% no mātēm. Vispirms būtu jādara viss iespējamais, lai mudinātu vecākus izšķirties par otro bērnu, kas dotu efektu demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Būtisks dzimstības pieaugums daudzbērnu ģimenēs nav reāli sasniedzams, uzskata Zvidriņš.

Reirs jau iepriekš atzīmēja - LM uzskata, ka uzlabot demogrāfiju un vairot dzimstību vairāk varētu, īstenojot nevis trešā, bet gan otrā bērna politiku. Viņš skaidroja, ka Demogrāfisko lietu padome apstiprināja nākamajam gadam papildus 28 miljonus eiro, bet vēl pēc gada 32 miljonus eiro trešā bērna politikai, lai palielinātu pabalstus, tomēr padomē šai idejai neesot bijis viennozīmīgs atbalsts.

Ministrs norādīja, ka Latvijā 70% ģimeņu ir viens bērns, tātad būtu tikai loģiski censties īstenot ne tikai trešā, bet arī otrā bērna politiku. Otrā bērna politikas īstenošana, pēc Reira domām, ir loģiska un zinātniski pamatota, īpaši pievēršot uzmanību citām valstīm, kuras veic dažādus demogrāfijas uzlabošanas pasākumus.

Pēc Reira paustā, gaidāms, ka nākamgad saistībā ar šiem jautājumiem varētu būt lielas diskusijas gan no politiķu, gan zinātnieku puses.