Izstrādāta lielo ostu attīstības ceļa karte turpmākajiem trim gadiem

EM norāda, ka ceļa karte nosaka galvenos attīstības virzienus, kas palīdzēs ostām kļūt par spēcīgām Latvijas ekonomikas, tranzīta un loģistikas atslēgām, veicinot valsts izaugsmi un piesaistot investīcijas.

Ieviešot ceļa kartē plānotās aktivitātes, paredzamais kravu apgrozījums Latvijas ostās līdz 2027.gadam veidotu aptuveni 47 miljonus tonnu, kas ir par 11 miljoniem jeb 30,6% vairāk nekā 2024.gadā. Savukārt pasažieru skaits, iekļaujot kruīza kuģu pasažierus, ostās līdz 2027.gadam sasniegtu vienu miljonu, kas ir par 600 000 pasažieru vairāk nekā 2024.gadā.

Vienlaikus plānots, ka rūpnieciskās ražošanas apgrozījums ostās pieaugtu par 10%.

Ceļa kartē par diviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīta kravu apmēra palielināšana un dažādošana, kā arī ostu konkurētspējas un produktivitātes kāpināšana, kā arī izvirzītas vairākas iniciatīvas, lai veicinātu efektitivātes palielināšanu un digitalizāciju, zaļo pārkārtošanos un militārās mobilitātes stiprināšanu.

Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karte nosaka sešus stratēģiskus rīcības virzienus, iekļaujot vairāk nekā 80 aktivitāšu mērķu sasniegšanai. Tostarp viens no rīcības virzieniem ir jauni tirgi un eksporta veicināšana, kas ietver pasākumus, kas saistīti ar ārējo tirgu apguvi, atbalstu eksportētājiem un uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās atbalsta programmas. Savukārt investīcijas piesaistes virzienā plānotas aktivitātes, kas veicina investīcijas industrializācijas projektos ostās.

Ostu infrastruktūras attīstības virzienā tiks pievērsta uzmanība investīcijām publiskajā infrastruktūrā, savukārt ostu darbības optimizācijas un savstarpējās sadarbības, kā arī ostu pārvaldības modeļa pilnveides virzienos ceļa kartes pasākumi būs vērti uz ostu pārvalžu efektivitātes uzlabošanu, administratīvo izdevumu samazināšanu un kredītu pārfinansēšanu.

Vienlaikus plānoti "Zaļās pārkārtošanās", digitalizācijas un inovācijas pasākumi, kas paredz rīcības uz ostu zaļās infrastruktūras attīstību, alternatīvo enerģijas avotu izmantošanu, digitalizāciju un moderno tehnoloģiju ieviešanu. Savukārt militārās mobilitātes un aizsardzības industrijas loģistikas ķēdes pasākumi ir orientēti uz ostu kā stratēģiski svarīgu objektu pozicionēšanu valsts aizsardzībā.

Ministrijā atzīmē, ka dokuments izstrādāts sadarbībā ar Latvijas lielo ostu pārvaldēm, tostarp Rīgas, Ventspils un Liepājas, kā arī ar stividorkompānijām, ostu uzņēmējiem, uzņēmēju organizācijām un citām ministrijām, lai veidotu konkrētus rīcības virzienus un atbalsta pasākumus Latvijas lielo ostu attīstībai.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda, ka Latvijas lielo ostu attīstība ir būtiskākais elements, lai nostiprinātu valsts loģistikas un transporta sektoru.

Viņš pauž, ka ar šo ceļa karti Latvija tiecas ne tikai uz ostu modernizāciju un efektivitātes palielināšanu, bet arī uz ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu. "Latvija vēlas, lai tās ostas ir konkurētspējīgas un inovatīvi transporta mezgli, kas piesaista investīcijas un sekmē ekonomisko attīstību. Šī ceļa karte veidos jaunas iespējas uzņēmējiem, vienlaikus rūpējoties par vidi un drošību," piebilst Valainis.

Ministrijā informē, ka ceturtdien, 3.aprīlī, plkst.14 notiks Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēde, kurā tostarp plānots skatīt jautājumu par Latvijas lielo ostu attīstības ceļa karti 2025.-2027.gadam.

Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas padome ir ostu un loģistikas nozares darbību koordinējoša institūcija, kuras darbā piedalās Ministru prezidents, vairāki nozaru ministri, ostu vadītāji, pilsētu vadītāji un pārstāvji no sabiedriskām organizācijām, kā arī citām nozīmīgām valsts struktūrām. Padome sniedz iespēju nozares vadošiem dalībniekiem premjera vadībā apspriest būtiskākos jautājumus nozares konkurētspējas stiprināšanai un vienoties par darāmiem darbiem.