Rosina atteikties no idejas brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām

SM ziņojumā norāda, ka šogad janvārī Saeima pieņēma grozījumus Ostu likumā, faktiski apturot līdzšinējo ostu pārvaldības reformu, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidi par kapitālsabiedrībām, lai dotu iespēju izvērtēt to un izstrādāt priekšlikumus tā pilnveidošanai.

Tādējādi patlaban SM rosina saglabāt Rīgas ostas, Ventspils ostas un Liepājas ostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, mazināt politisko ietekmi, nodalot uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības funkcijām ostas pārvaldēs.

Tāpat SM rosina mainīt atbildības jomas attiecībā uz industriālo attīstību un speciālo ekonomisko zonu (SEZ) pārvaldību, nodalot teritorijas, kas nav tieši saistītas ar ostas darbību, pašvaldības kompetencē, attiecīgi paredzot pašvaldībām funkcijas kā SEZ pārvaldēm.

Ziņojumā skaidrots, ka ir svarīgi nodrošināt vienādus principus un ieviest vienotu - vienādu pārvaldības risinājumu visām trīs lielajām Latvijas ostām - Rīgas, Ventspils un Liepājas ostai. Tādējādi visām trim ostām paredzēts saglabāt atvasinātas publiskas personas juridisko statusu, kas nodrošinātu juridisko nepārtrauktību, taupītu līdzekļus, kas nepieciešami pie reorganizācijas un ļautu saglabāt līdzšinējo juridisko un administratīvo struktūru, kas ir būtiska ilgtermiņa stabilitātei.

SM arī norāda, ka ir nepieciešams pārskatīt ostas pārvaldes un tās valdes atbildību tvērumu. SM piedāvā, līdzīgi kā akciju sabiedrībās, izveidot padomi kā pārraudzības institūciju ostas pārvaldē un operacionālo darbību deleģēt ostas pārvaldes administrācijai, kuru vada ostas pārvaldnieks ar saviem vietniekiem un administratīvo aparātu.

Attiecīgi ministrijā atzīmē, ka padome pildītu ostas pārraudzības funkcijas, nevis lēmēja funkcijas, līdzīgi kā kapitālsabiedrībās. Padomes izveides mērķis būtu mazināt politisko ietekmi uz lēmumu pieņemšanu un nodrošināt lielāku caurspīdību un atbildību. Padomes sastāvā paredzēti divi valsts pārstāvji un viens pašvaldības pārstāvis, bet padomes locekļu atlasi organizētu SM.

Pēc tam padome atklāta konkursa kārtībā ieceltu ostas pārvaldnieku, kurš nodrošinātu ostas pārvaldes operatīvo darbu. Plānots, ka ostas pārvaldniekam atbildība un funkcijas paplašinātos, pārņemot virkni jautājumu, par ko patlaban lēmumus pieņem ostas pārvaldes valde.

Vienlaikus patlaban visu ostu darbību koordinē Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome, kas apstiprina Latvijas ostu attīstības programmu. SM ir sākusi visaptverošu transporta nozares pārvaldības reformu, kuras laikā paredzēts apvienot vairākas kapitālsabiedrības, kas pārvalda dažādus transporta infrastruktūras elementus. Attiecīgi autoceļu un dzelzceļu infrastruktūru pārraugošos uzņēmumus un sabiedriskā transporta plānošanas uzņēmumus paredzēts apvienot vienā kapitālsabiedrībā, atzīmē ministrijā.

Šai kapitālsabiedrībai tiktu deleģēta visaptveroša nozares plānošanas funkcija - gan izvērtēt prioritātes, gan plānot finansējumu, tostarp tiktu paredzēta funkcija izvērtēt ostu investīciju plānus un attīstības programmas pirms to iesniegšanas ostu padomē.

Kā skaidro SM, ja tiek saglabāta ostu pārvalžu juridiskā forma kā atvasinātas publiskās personas, AS "Ventas osta" vairs nav nepieciešama un ir pievienojama citai kapitālsabiedrībai kopējās nozares reformas laikā. Vienlaikus likvidējamas ir likvidācijas komisijas, kas tika izveidotas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai un apturami tiesību akti, kas tika virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā akciju sabiedrības dibināšanai Rīgas ostas pārvaldībai.

Tāpat svarīgs reformas elements ir ostas teritorijas nodalīšana no SEZ teritorijas. Turpmāk par SEZ pārvaldības funkciju, tostarp investīciju un jaunu investoru piesaisti SEZ teritorijās, nodokļu atvieglojumu piemērošanu un uzraudzību, atbildīga būtu attiecīgā pašvaldība. Tādējādi samazinātos finanšu slogs ostai un tas uzlabotu SEZ teritoriju efektīvu pārvaldību un veicinātu pašvaldību iesaisti šo teritoriju attīstībā, atzīmē ministrijā.

Ziņojumā teikts, ka teritoriju nodalīšanai būs nepieciešama ostu robežu maiņa un būtiskas izmaiņas vairākos normatīvos. Robežu maiņa ir nepieciešama, lai definētu ostu teritorijas un optimizētu pārvaldības procesus, nodrošinot skaidru atbildību sadalījumu starp ostu pārvaldēm un SEZ. Vienlaikus normatīvos pašvaldībām būs jāparedz jauna funkcija, ko patlaban pilda brīvostu pārvaldes attiecībā uz SEZ teritorijām. Iespējams, būs nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, kas detalizēti regulētu šāda veida darbības, noteiktu pieļaujamās rīcības, funkcijas un atbildības jomas, papildina ministrijā.

Tāpat būs jārisina jautājums par īpašumu un saistību pārdali starp valsti un pašvaldību. Objektīvi būtu nepieciešams pārskatīt valstij un pašvaldībām piederošos īpašumus un pārdalīt tos ostu teritorijās valstij un SEZ teritorijās pašvaldībām, kas būtu jādara vienlaikus ar ostas teritoriju robežu pārskatīšanu.

Ziņojumā arī minēts, ka kopš 2013.gada Eiropas Komisija (EK) veic revīziju par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu ostās Eiropas Savienībā (ES). Attiecībā uz atsevišķām ES dalībvalstīm lēmumi jau pieņemti, tostarp Latvijā šāda vērtēšana notiek. EK uzskata, ka ostu darbība ir vērtējama kā saimnieciskā darbība. Neskatoties uz ostas pārvaldes juridisko statusu kā atvasināta publiska persona, EK ir norādījusi, ka ostām būtu jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis. Tas nozīmē, ka Latvijas ostām būs jāpielāgojas jaunajam regulējumam, kas nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES.

2022.gada februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Savukārt 2023.gada sākumā Saeima atbalstīja grozījumus Ostu likumā, kas paredzēja pagarināt termiņu Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijai līdz 2023.gada 31.decembrim.

Tomēr 2024.gada janvārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ostu likumā, kas pie nepieciešamības pieļaus rosināt ostu reformas gaitas pārskatīšanu.

Likumā tika noteikts, ka Ministru kabinetam līdz 2024.gada 30.jūnijam jāiesniedz Saeimai ziņojumu par ostu pārvaldības reformas īstenošanu. Ja ostu pārvaldes reformas gaitu būs nepieciešams pilnveidot vai pārskatīt, valdībai būs jāsagatavo un jāiesniedz nepieciešamos šā likuma grozījumus.

Tāpat noteikts, ka no 2024.gada 15.februāra Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde turpina darboties tādā pašā statusā, kāds tām bija līdz 2024.gada 14.februārim.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, Saeimas atbildīgās komisijas deputāti iepriekš uzklausīja SM par ostu reformas īstenošanas gaitu un iemesliem, kāpēc nepieciešams pagarināt ostu reformas īstenošanas termiņu. Vienlaikus komisijas deputāti aicināja ministriju rast risinājumus jēgpilnai reformai.

SM pārstāvis komisijā pauda, ka līdz šim ostu pārvaldības reformas īstenošanu ir sarežģījuši gan pienācīgi nepārdomātie ostu pārvaldes reformēšanas risinājumi, gan to sasteigtie termiņi, gan nepietiekamā pašvaldību iesaiste.