Ražošana attīstās

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par laika posmu no 2002.līdz 2010.gadam uzrāda strauju ražošanas attīstību. Ventspilī rūpniecības izlaides apjomi kāpuši no nepilniem pieciem miljoniem latu un pāris ražotājiem 2002.gadā līdz pat 60 miljoniem latu, kas ir vairāk kā 12 reižu nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka Ventspils ir izveidojusies par rūpniecisku pilsētu ar ražotājiem, kas ik dienas, izmantojot Ventspils ostā pieejamās prāmju līnijas un citus tranzīta ceļus, uz ārvalstīm nosūta saražoto produkciju.

2002.gadā starp liekākajiem ražotājiem bija vien Ventspils zivju konservu kombināts un Ventspils maiznieks. Pārējo ekonomisko aktivitāti veidoja ostas uzņēmumi un nelieli ražotāji. «Nav grūti iedomāties, kāds būtu darba tirgus un pilsēta šodien, ja pie šādas situācijas mēs būtu palikuši. Tādēļ jau deviņdesmito gadu beigās, kad kļuva skaidrs - kritumam ostas uzņēmumos varbūtība ir pietiekami liela, turklāt, tas atkarīgs no daudziem politiskiem un globāliem faktoriem, ko šeit uz vietas nevar ietekmēt, pilsētas vadība nāca pie secinājuma, ka jārada alternatīvas,» atceras Ventspils brīvostas pārvaldes mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.

Izstrādātā stratēģija paredzēja, ka atbildību par tūrismu un pilsētas vides sakārtošanu tā, lai patīkami gan iedzīvotājiem, gan viesiem, uzņēmās Ventspils pilsētas dome, savukārt, rūpniecība tika nodota Ventspils brīvostas pārvaldes pārziņā. Šāds modelis izrādījies veiksmīgs. Turklāt pilsētvides sakārtošana ar rūpniecību iet roku rokā. Udodovs ir viens no tiem brīvostas pārvaldes darbiniekiem, kuram darbs ar investoriem ik dienas ir visciešākais, tādēļ bieži nācies dzirdēt, kad par vienu no svarīgākajiem iemesliem, izdarot izvēli, atvērt ražotni Ventspilī, vai tādās rūpniecības tradīcijām bagātās pilsētās kā Liepāja, Jelgava vai Daugavpils, pilsētas vizuālais tēls un dzīves vide nereti pieliek izšķirošo punktu par labu Ventspilij.

Darba vietu skaits ražošanas uzņēmumos pieaudzis no nedaudz vairāk par tūkstoti 2002.gadā līdz turpat diviem tūkstošiem šobrīd. Pirmie jaunie uzņēmumi Ventspils brīvostas rūpnieciskajā teritorijā parādījās 2004.gadā. Starp tiem bija Diāna Sveces, pēc tam arī Bucher Schoerling, Froli Baltic un Malmar Sheat Metal. Turklāt tobrīd ostas uzņēmumu apgrozījums samazinājās, tādēļ alternatīvu darba vietu izveide, bija tieši laikā.

Kāda ir panākumu atslēga? – «Ieguldīts milzum daudz darba,» atklāj Udodovs. Lai arī visām Latvijas ostām, pēc likuma ir noteiktas vienādas funkcijas, Ventspils ir vienīgā Latvijā, kur brīvosta aktīvi strādā ar rūpnieciskajiem investoriem un iegulda līdzekļus savā pārziņā esošo teritoriju attīstībā. Citur tiek vienkārši iznomātas telpas vai zeme un izsniegtas licences.

Sākotnēji Ventspils nebija ražotājiem pievilcīga vieta. Pilsēta, iedzīvotāju skaita ziņā nav liela, turklāt - galapunkts, kas nav izdevīgi gan loģistikas, gan materiālu sagādes un saražotās produkcijas piegādes aspekta. Līdz ar to viens no pirmajiem brīvostas pārvaldes uzdevumiem, bija šo trūkumu novērst, veidojot prāmju līnijas un ražotājiem piedāvājot iespēju ērti nodrošināt kravu plūsmu.

Ventspilī atšķirībā no Latvijas pilsētām, kur vēl padomju gados tika iedibinātas spēcīgas ražošanas tradīcijas un infrastruktūra, nekā tamlīdzīga nebija. Brīvostai bija vien lielas zemes platības, bet pilsētā - salīdzinoši lēts, taču rūpniecības nozarēm ne vienmēr atbilstošs darbaspēks. «Uz kopējā fona daudz neatšķīrāmies no citām Austrumeiropas pilsētām,» atceras Udodovs. Tomēr mērķtiecīgi investējot gan no ostas ekonomiskās darbības iegūtos līdzekļus, gan piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondus, šobrīd jau iegūtas ievērojamas priekšrocības un atpazīstamība.

Kopš 2002.gada:

• piesaistīti apt.20 jauni (gan ārvalstu, gan vietējie) ražošanas uzņēmi;

• šobrīd tajos izveidotas 659 darba vietas un sasniegta kapacitāte aptuveni 1900 darbiniekiem;

• izveidoti trīs jauni ostas termināļi;

• jaunajos termināļos radītas 200 jaunas darba vietas

• Ostas attīstības projektos Ventspils brīvostas pārvalde investējusi vairāk kā 90 miljonus eiro;

• Vairāk kā 20 miljoni eiro piesaistīti no ES struktūrfondiem;

• Privātuzņēmēji ostas teritorijā investējuši vairāk kā 260 miljonus eiro.