Ostu pārvaldības modelis ir termins, par ko ikdienā nedomājam. Ne katrs zina, ka, tieši pateicoties modelim, kas 90. gadu sākumā ieviests Latvijā, tādas ostas pilsētas kā Rīga, Liepāja un, protams, Ventspils, un arī mazo ostu pašvaldības kļuvušas krietni turīgākas un arī nākotnē var skatīties drošāk.
Osta padarījusi pilsētu bagātāku par 100 miljoniem latu
0Ventspils brīvostas pārvaldes jaunradītā īpašuma, kas pieder Ventspils pašvaldībai, vērtība tiek lēsta vairāk nekā 100 miljonu latu vērtībā.
Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā atjaunotajai Latvijas valstij aktualizējās jautājums: kā pārvaldīt ostas? Ostu likuma izstrādes darba grupu vadīja toreizējais Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktors, bet šobrīd Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.
Starptautiskajā praksē zināmi trīs ostu pārvaldīšanas pamatmodeļi. Pirmais – tā saucamais zemes (landlord) pārvaldīšanas modelis, kad zeme un ostas infrastruktūra (piestātnes un citas hidrobūves) ir publiskas un tiek iznomātas, bet pārkraušanas kompleksi pieder privātkompānijām. Otrais – jauktais (tools) – modelis paredz, ka ostas pārvalde pārvalda ne tikai zemi un infrastruktūru, bet arī daļu pārkraušanas aprīkojuma. Visbeidzot trešais modelis – privāta osta, kurā viss pieder privātajam kapitālam. Privātas ostas raksturīgas Lielbritānijai. Jauktais pārvaldīšanas modelis sastopams Skandināvijas ostās.
Likums par ostām tika pieņemts 1994. gadā. Ņemot vērā vēsturisko bagāžu un to, ka zeme, piestātnes un citas hidrobūves pieder valstij, par vispieņemamāko Latvijai tika atzīts pirmais ostas pārvaldīšanas modelis. Zeme un hidrobūves palika pašvaldības īpašumā, bet specializētie pārkraušanas kompleksi tika nodoti privatizācijai kompānijām, kas nodarbojās ar kravu pārkraušanu un varēja nodrošināt visefektīvāko mehānismu izmantošanu.
«Ostu pārvaldīšana pēc zemes īpašnieka principa jeb landlord ir vispopulārākais modelis Eiropā,» saka Imants Sarmulis. Viņaprāt, šim modelim ir neapstrīdamas priekšrocības. Komersantam, kurš uzsāk savu biznesu, nevajag izpirkt vai pašam būvēt piestātnes un citas celtnes, padziļināt gultni pie piestātnēm, būvēt pievedceļu un ierīkot komunikācijas. Par to visu rūpējas ostas pārvalde, bet komersants visu paņem nomā un viņam vien atliek iegādāties iekārtas un mehānismus. Līdz ar to ostā maksimāli atviegloti nosacījumi biznesa uzsākšanai, uzskata Sarmulis.
Apstiprinot šo viedokli, aizvadītajos gados Ventspilī uzbūvēti vairāki termināļi – NNVT, graudu, sulu, ogļu, refrižeratorkravu un citi –, paplašināts kālija mēslojumu terminālis, veikta visas ostas infrastruktūras rekonstrukcija, kuru pārliecinoši tagad var saukt par labāko Latvijā un vienu no labākajām Baltijā. Tagad Ventspils osta var uzņemt jebkuru kuģi, kas vien spēj kuģot Baltijas jūrā. «Šajā ziņā esam sasnieguši 100% rezultātu. Ostas infrastruktūrā nav palicis nekā, ko vajadzētu uzlabot,» saka Ventspils brīvostas pārvaldnieks.
Latvijas ostu pārvaldīšanas modelis, kas balstās uz vienlīdzīgu valsts un pašvaldības pārstāvību, ir Baltijai unikāls. Lietuvas ostā Klaipēdā par infrastruktūru un dziļumiem tāpat rūpējas ostas pārvalde, bet pārkraušanas kompleksi ir privātīpašums. Taču atšķirībā no Latvijas ostām to pārvalda tikai valsts. Savukārt Tallinas osta ir valsts akciju sabiedrība.
Latvijas ostu valdēs, toskait arī Ventspils brīvostas, valstij un pašvaldībai ir pa četriem pārstāvjiem. Sarmulis atceras, ka šāds īpašs modelis Latvijā izveidots lielā mērā tāpēc, ka tolaik darba grupā piedalījies Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs un noteikti uzstājis, ka arī pašvaldībām jāpiedalās ostu pārvalžu darbā. Pašvaldības ir milzīgas ieguvējas no šī modeļa, uzskata Sarmulis, jo, pirmkārt, visa infrastruktūra tiek nodota pašvaldībai, otrkārt, visi lēmumi tiek saskaņoti ar Ventspils domi. Sarmulis saka, ka domstarpību starp valsti un pašvaldību nav bijis – valdes darbība ir vērsta uz Ventspils ostas attīstību un vislabāko apstākļu radīšanu uzņēmējdarbībai.
Lai veicinātu ražotņu attīstību ostā, 1997. gadā tika pieņemts Likums par Ventspils brīvostu. Līdz ar likumu par nodokļu pielietošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās tas paredz īpašu nodokļu pielietošanas mehānismu tām kompānijām, kas investē ostas ražotnēs vai termināļos. Saskaņā ar līgumu, ko Latvija parakstījusi ar iestāšanos ES, Likums par Ventspils brīvostu darbojas tikai līdz 2017. gadam. Patlaban Latvijas Tranzīta biznesa asociācija ar Aivaru Lembergu vadībā un Satiksmes ministrija aktīvi strādā pie tā, lai pagarinātu likuma darbību arī pēc tam.
Ventspils brīvostas lēmējs ir valde, bet ikdienas vadību īsteno pārvaldnieks Imants Sarmulis, kurš šajā amatā ir kopš 1995. gada, un viņa vadītā Ventspils brīvostas pārvalde. Pie tās pieskaitāmi arī navigācijas līdzekļi un ostas kapteiņa dienests, kas agrāk bija Jūras administrācijas pakļautībā. Starp citu, kapteiņa dienesta pārņemšana no Jūras administrācijas ļāva brīvostas pārvaldei būtiski ietaupīt finanšu līdzekļus, jo līdz tam Ventspils brīvostas pārvalde šos pakalpojumus pirka.
Līdz 2010. gadam viss Ventspils brīvostas jaunradītais nekustamais īpašums tika reģistrēts uz Ventspils domes vārda. Kopš pagājušā gada, kad tika pieņemti grozījumi Likumā par ostām, no jauna uzbūvētie īpašuma objekti tiek reģistrēti uz Ventspils brīvostas pārvaldes vārda. Tomēr noteicošais ostas objektu vērtībā ir pilsētas domes īpašums. Brīvostas darbības laikā jaunradītā nekustamā īpašuma vērtība tiek vērtēta vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā.
Komentāri (0)