Ventspils ostas termināļos šogad deviņos mēnešos pārkrauti 8,305 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.
Deviņos mēnešos pārkrauto kravu apmērs sarucis par 20,9%
5Šogad deviņos mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauto kravu daudzums veidoja 28,3% (2022. gada attiecīgajā periodā - 30%) no kopumā Latvijas ostās pārkrautajām kravām.
2023. gada deviņos mēnešos no Ventspils ostas nosūtīti 4,608 miljoni tonnu kravu, kas ir par 37,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, bet saņemto kravu apmērs audzis par 19,1%, sasniedzot 3,697 miljonus tonnu.
Šogad deviņos mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 3,644 miljoni tonnu beramkravu, kas ir par 10,1% mazāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, 2,939 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir kritums par 31,5%, kā arī 1,721 miljons tonnu ģenerālkravu, kas ir par 20,3% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Naftas produkti šogad deviņos mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 2,693 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, ogles pārkrautas 1,765 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 34,6% mazāk, bet ro-ro jeb "roll on/roll off" kravas pārkrautas 1,433 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20,4% mazāk.
Iepriekš Ventspils brīvostas pārvaldē norādīja, ka šogad februārī stājās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas aizliedz transportēt, tostarp pārkraut Krievijas izcelsmes un Krievijas eksportēto jēlnaftu un naftas produktus. Tādējādi šī regula ļoti lielā mērā ietekmē kravu apgrozījumu Ventspils ostā, kur vēsturiski tieši Krievijas izcelsmes naftas produkti veidoja lielāko kravu īpatsvaru. Ventspils brīvostas pārvaldes budžets 2023. gadam plānots, rēķinoties ar kravu apmēru samazinājumu.
Ventspils ostas termināļos pagājušajā gadā tika pārkrauti kopumā 14,746 miljoni tonnu kravu, kas ir par 33,1% vairāk nekā 2021. gadā, tostarp deviņos mēnešos ostā tika pārkrauti 10,5 miljoni tonnu kravu.
Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.
Komentāri (5)
Interesanti būtu uzzināt,kurp tiek vesta mangāna rūda,kuru pašlaik (un arī daudzreiz iepriekš) izkrauj no "Star Bovarius" piestātnē pie tilta?
Cik nu saprotu,no tās iegūto mangānu lieto tērauda ražošanā.Un vai nevarētu būt tā,ka Moskovija no tā izgatavos bruņojumu kaŗam pret mazkrieviem?
Interesanti gan kā Delfi raksta: Rīgas ostas kravu apgrozījums pieaudzis par 30% salīdzinot ar iepriekšējā mēneša rādītāju. Pieaugums galvenokārt saistāms ar labības produktu segmentu, bet vienlaikus septembrī vairāk tika krauta arī rūda, ogles, sāls, kokmateriālu ģenerālkravas, kā arī naftas produkti.
Salīdzinot ar iepriekšējā mēneša rādītāju (t.i. septembris pret augustu kā minētajā Rīgas piemērā), kravu apgrozījums Ventspils brīvostā palielinājies par 40,7%.
Nevajag sacensties ar pārējām valstī esošām ostām, jo katrai ostai ir sava niša. Galvenais ka viss notiek. Interesanti kāds ir kopējais pārkrauto kravu apjoms procentos summējot lielās ostās un mazās ostās pārkrauto kopā.
Jums taisnība, ostas savā starpā salīdzināt ir grūti, jo katrai ir objektīvi cita situācija. Šeit var atrast dažādus statistikas datus gan par lielajām, gan mazajām ostām Latvijā https://www.sam.gov.lv/lv/statistika-2