«Ja es skatītos no malas, es teiktu – tā nevar būt,» situāciju Ventspils brīvostā raksturo partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs AIVARS LEMBERGS, kura vadībā Ventspils osta piedzīvojusi savus ziedu laikus, tranzīta ekonomikai pievienojot joprojām augošo apstrādes rūpniecību. Vai pilsētai izdosies atgūt teikšanu pār ventspilnieku īpašumu 145 miljonu vērtībā, par to – intervijā.
2019. gada nogalē Konservatīvie un Nacionālā apvienība izslēdza pašvaldību no brīvostas valdes. Vai ir cerība, ka situācija mainīsies?
– Izslēdza arī Jaunā Vienotība, arī Kaimiņa saraksta deputāti, visa koalīcija. Vai situācija mainīsies, man grūti spriest. Likumam vajadzēja stāties spēkā pagājušā gada beigās, 31. decembrī. Jau tad teicu: «Kolēģi, esiet mierīgi, šis likums nav izpildāms!» Viņi nav paredzējuši ļoti daudzus svarīgus apstākļus. Neuzskaitīšu – kādus, bet bija pilnīgi skaidrs, ka likums ir neieviešams. Tas ir jāmaina. Vai paliks akciju sabiedrība kā publiskās infrastruktūras pārvaldes institūcija, vai – iestāde, tā ir cita lieta.
Kad atjaunoja Latvijas neatkarību, par ko man bija tas gods balsot, bija jautājums – kā pārvaldīt ostas. Mēs atteicāmies no PSRS modeļa, kur ostu pārvaldīja valsts uzņēmums Ventspils Tirdzniecības osta. Pats personīgi kopā ar nozares ministru un premjeru Birkavu aktīvi piedalījos efektīvākā un Latvijai pareizākā pārvaldības modeļa meklējumu procesā. Ostai ir liela nozīme Ventspils attīstībā. Braucu uz ASV, uz Holandi – Roterdamu un Amsterdamu, uz Hamburgas ostu Vācijā, vairākas citas analizēju pēc dokumentiem. Tika pieņemts lēmums, ka Beniluksa valstu ostu pārvaldes modelis ir vispareizākais, mēs konkrēti pārņēmām Roterdamas pieredzi. Tajā laikā tā bija lielākā pasaules osta, pārkrāva 300 miljonus tonnu kravu gadā. Nokopējām viņu modeli, iestrādājām to likumā. Tiesa, Roterdama ir pašvaldības osta, bet tādam modelim Latvijas valdība tolaik nepiekrita, vienojāmies par paritāti starp valsti un pašvaldību, ka viens bez otra nevar pieņemt lēmumu. Tāds modelis strādāja 30 gadus. Turklāt strādāja efektīvi, jo bija pasaulē pārbaudīts. Modelis, kurš lielā steigā tika pieņemts ar likuma izmaiņām, pēc būtības ir padomju laika modelis, kas sevi bija pierādījis kā neefektīvu jau tolaik.
Brīvostas valdes priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis ostas pagrimumā vaino jūs un pārējos amatvīrus. Viņš apgalvo, ka, kopš jūs tur vairs neesat, ir redzami uzlabojumi pārkrauto kravu apjomā. Vai jūs tam piekrītat?
– 2019. gada decembrī mūs, Ventspils pašvaldības pārstāvjus, izmeta. Ja salīdzinām kravu apjoma krituma datus 2019. un 2020. gadā, tad Liepājas ostā kritums ir no 7,3 uz 6,6 miljoniem tonnu, bet Ventspils – no 20,5 uz 12,9 miljoniem tonnu! 2020. gadā Ventspils pilsētas dome nebija pārstāvēta, bija tikai rīdzinieki, pēc būtības – varas partiju iecelti cilvēki. Liepājā kritums nebija būtisks, aptuveni 10 procenti, Ventspilī – tas bija vairāk nekā 8 miljonu tonnu zaudējums! Tāds bija viņu saimniekošanas rezultāts atšķirībā no laika, kad valdi vadīja Lembergs un Vītoliņš! Tolaik bijām četri pašvaldības pārstāvji un četri valsts pārstāvji, kopā astoņi valdes locekļi. Kristovskis apgalvo, ka tagad viss ir ļoti labi. Salīdzināšanai – mūsu laikā, piemēram, 2019. gada pirmajā ceturksnī, kravu apgrozījums bija 6,4 miljoni tonnu, bet šī gada pirmajos trīs mēnešos – 3,1 miljons tonnu. Kristovskaprāt, 3,1 ir vairāk nekā 6,4! Ja es savam septiņgadīgajam dēlam jautāšu, vai 6 āboli ir mazāk nekā 3, viņš teiks: «Nē, tēt, tev nav taisnība!» Taču Kristovskim ir sava loģika. To sauc par politisko tarkšķēšanu jeb modernā vārdā – par feikošanu.
Taču jūs droši vien sekojat līdzi tendencēm pasaulē un tam, kā Latvijā šobrīd virzās ostu reforma. Kāpēc katrai Latvijas ostai plānota atšķirīga pārvaldība?
– Tā atkal ir tikai tīra politika. Tāpat kā savulaik Rīgā ātrāk, bet Ventspilī vēlāk sāka ieviest brīvo ekonomisko zonu. Iepriekšējās valdības pieeja bija – jo sliktāk, jo labāk. Nevis domāt, kā labāk ir valstij, bet skatīties pēc politiskās piederības un domāt, kā iegriezt. Pilnīgi absurda pieeja! Kā mazi bērni, kuri, lai ieriebtu mammai, saka: «Es neēdīšu!» Ja to dara ar valsti, tad tas ir ārkārtīgi slikti.
Lai arī Kristovskis visā vaino jūs, varbūt tomēr problēma ir valdības ieceltajos pārstāvjos, jo amatus ieņem cilvēki bez pieredzes ostu darbībā? Ostu reformu atbalstošie politiķi bieži piesauc OECD* praksi, apgalvojot, ka arī izmaiņas Ventspils ostas pārvaldībā balstītas tajā.
– Kristovskis, sniedzot intervijas, saka «Aivara Lemberga kontrolētā brīvostas pārvalde», «pašvaldības dominance brīvostā», taču valdē bija astoņi valdes locekļi, no kuriem viens bija Kristovskis un viens – Lembergs. Mums katram bija pa vienai balsij, bet Kristovskis apgalvo, ka viņam bija viena un man – astoņas! Iet kopā ar loģiku? Neiet, bet cilvēki lasa, klausās un nezina šīs nianses. Atkārtošos, četri valdes locekļi bija pašvaldības iecelti, četri – Latvijas valdības iecelti valsts pārstāvji. Lai pieņemtu lēmumu, bija vajadzīgas vismaz piecas balsis, tātad bez valdības ieceltajiem pārstāvjiem nevienu lēmumu pieņemt nevarēja, turklāt praksē vienmēr bija konsensus princips**, nevis balsojums. Turklāt brīvostas pārvadi vada pārvaldnieks, kura iecelšana notiek, saskaņojot ar Satiksmes ministru. Visus lēmumu projektus gatavo brīvostas pārvaldnieks. Brīvostas pārvalde vienmēr ir atradusies un joprojām atrodas Ministru kabineta jeb Kariņa pārraudzībā. Ventspils pilsētas domes dominance?! Tie visi ir feiki jeb – meli!
Atbildot uz jūsu jautājumu par OECD praksi, – kas tagad būs Satiksmes ministrijas ieceltais Ventspils brīvostas valdes loceklis? Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Zariņš! Kāds viņam ir sakars ar ostu, ar pilsētu?! Nekāds! Viņš tur ir iecelts, jo ir Nacionālās apvienības, kas vada Satiksmes ministriju, biedrs. Tie ir OECD principi – iecelt politiskas amatpersonas? Nav! Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks no Latvijas Reģionu apvienības Ventspils brīvostas pārvaldē ir iecēlis savas partijas biedru Ivaru Landmani, bijušo Ventspils pilsētas domes deputātu. Tātad – ieceļ cilvēkus, kas pārstāv partiju! Tas ne tikai neatbilst OECD jeb labas pārvaldības principiem, tas neatbilst arī PSKP*** principiem, kas tomēr skatījās, kāda cilvēkam ir izglītība. Nesaku, ka vajag atgriezties pie padomju laika principiem, bet – nevajag būt sliktākiem. Tā ka šobrīd mūsu brīvostas kuģis iet pilnīgi nepareizā virzienā un norāda uz tagadējās valdības pilnīgu bezatbildību. Ja ir pieņemts lēmums, ka Latvijai ostas nav vajadzīgas, ka tās ir jāklapē ciet, tad tā var darīt. Taču domāju, ka tas nav tautas viedoklis.
Kristovskis apgalvo, ka jūsu vadības laikā ostai ir bijis tikai mārketings un nav bijusi attīstības stratēģija.
– Pabrauciet pa Ganību ielu, tur labajā pusē ir kalns, kura tur nebija pirms gadiem, kreisajā pusē ir vairākas rūpnīcas, tajā skaitā Bucher Municipal, kur strādā 450 cilvēki un ražo komunālās saimniecības mašīnas, kas braukā pa mūsu un visas pasaules ielām. Tas ir mārketings? Tā ir propaganda? Katrs ventspilnieks var apskatīties. Tāpat Pārventa, Celtnieku iela, kur vienā pusē ir dzīvojamās mājas, bet otrā – liels skaits industriālo ēku. Tā visa nebija ne padomju laikos, ne pirms 30 gadiem. Tas viss ir radīts no jauna! Rūpniecībā šobrīd Ventspilī ir nodarbināti vairāk cilvēku nekā savulaik strādāja ostas termināļos. Ja mēs nebūtu īstenojuši Ventspils industrializācijas politiku, šobrīd mūsu pilsētā būtu patiešām dziļa krīze dēļ tā, ka brīvostu šobrīd vada rīdzinieki, politiskie klaidoņi.
Īsi pirms mēs, pašvaldības pārstāvji, 2019. gadā tikām izslēgti no brīvostas valdes, bija jau panākta vienošanās ar Finanšu ministriju par 1,5 miljonu eiro vērtu Eiropas Savienības dāvinājumu vēl vienas rūpnieciskās ēkas būvniecībai, kas radītu potenciāli ap 300 darba vietu reģionā. Ko izdarīja brīvostas valde Kristovska vadībā? Viņi atteicās no dāvanas 1,5 miljonu eiro apmērā!
Tad kāda šobrīd ir brīvostas attīstības stratēģija?
– Nekāda. Kad tiek izdarītas ļoti asas kustības pārvaldē jebkurā jomā, investori un klienti likumsakarīgi saraujas, un tas vienā mirklī nobremzē biznesu. Ja kas tāds notiktu bankā, tā pat varētu bankrotēt. Vecā stratēģija – būvēt jaunas rūpnīcas – ir apturēta, vietā radīts nav nekas. Tagadējie brīvostas valdes locekļi nav ventspilnieki, viņiem ir vienalga. Vienu reizi mēnesī viņi atbrauc, viņiem par to gadā samaksā kādus 25–30 tūkstošus eiro, un viņi ir laimīgi.
Tēlaini izsakoties, šobrīd pašvaldības vadība brīvostas kontekstā cīnās par savu vietu zem saules. Kāda ir būtība? Ventspils dome savu īpašumu ir nodevusi pārvaldībā brīvostas pārvaldei. To četru pašvaldības pārstāvju uzdevums brīvostas valdē bija sekot, lai netiek pieņemti ventspilniekiem kaitīgi lēmumi, kas mazinātu domes īpašumu vērtību. Šobrīd Ventspils domes jeb ventspilnieku īpašumus 145 miljonu eiro vērtībā pārvalda rīdzinieki un nav neviena, uzsveru – neviena, politiski atbildīga cilvēka, kas pārstāvētu ventspilnieku intereses. Iedomājieties, jums pieder 145 miljoni, bet jūs pabīda malā un saka, ka jums ar tiem vairs nebūs nekāda darīšana! Taču likums pilsētas domei uzliek par pienākumu rūpēties par sava īpašuma saglabāšanu un vairošanu. Satversmes tiesā ir iesniegta prasība par to, ka šādi nedrīkst atņemt pašvaldībai īpašumu. Mana pieeja ir ļoti vienkārša: valsts grib vienpersonīgi, bez pašvaldības ziņas pārvaldīt 145 miljonus?! Laipni lūdzu – nopērciet, pārskaitiet uz domes kontu 145 miljonus, un dariet ar savu īpašumu, ko gribat.
Tomēr, atgriežoties pie valdības retorikas, – tiek teikts, ka līdz šim ostu darbība tika slikti kontrolēta. Kur ir garantija, ka bažas par korupciju un nesaimnieciskumu no dienaskārtības tiks noņemtas līdz ar ostu pārveidi par kapitālsabiedrībām? Redzam, kas notiek ar Latvenergo, Latvijas valsts mežiem.
– Te ir vēl sliktāk. 2019. gada beigās izveidoja valsts kapitālsabiedrību Ventas osta, kas gadā, nedarot neko, iztērē aptuveni pusmiljonu eiro. Viņi noformē papīrus, bet reālo darbu izdara Brīvostas pārvalde. Šajos gados vairāki miljoni ir iztērēti pilnīgi bezjēdzīgi. Kā nauda tā ir? Tā ir brīvostas nauda! Viņi finansē meitenes jeb dāmas, kas sēž ministrijā un saņem vēl vienu algu. Ja es skatītos no malas, es teiktu – tā nevar būt! Tā nevar būt. Bet diemžēl tā ir. Tas notiek neatkarīgā Latvijā. Tas nav Kremļa, Vašingtonas vai Berlīnes lēmums. Visa iepriekšējā koalīcija gāja Bordāna un Linkaita pavadā. Tauta Konservatīvos izmeta no Saeimas, bet ziepes palika. Tā ka – es nevaru iepriecināt. Pagaidām.
Ar labu pārvaldību tranzīta ekonomika varētu atgriezties iepriekšējā līmenī?
– Nē. Ar raķeti var iznīcināt tiltus, bet tos var atjaunot, var uzbūvēt vēl labākus. Taču to, kas zaudēts ir pēdējo trīs gadu laikā brīvostā, to vairs nevar atjaunot. Pērn karš Ukrainā palīdzēja, pieauga ogļu cena un kļuva izdevīgi ogles no Kazahijas vest uz Ventspils ostu! Tā nekad iepriekš nav bijis. Te būtu jāspēlē lielā politika. Ventspils ostā ir jaudīgs graudu terminālis, varētu vienoties ar baltkrieviem, ka tiek atvērts koridors graudiem no Ukrainas. Visiem būtu darbs, tas būtu izdevīgi Latvijai. Šobrīd tranzīts iet caur Poliju un citām Viduseiropas valstīm. Taču tas nav mūsu pilsētas jautājums, tas ir Eiropas Savienības līmeņa jautājums.
Vai saredzat iespēju nākotnē strādāt atkal kopā ar valdības pārstāvjiem?
– Mēs gandrīz 30 gadus esam strādājuši roku rokā. Brīvostas valdē esam strādājuši ar zatleristiem, ar Jauno laiku, ar Vienotību, ar Jauno Vienotību utt. Mēs ar visiem esam strādājuši. Ir gadījies pa kādam plānprātiņam, kas sākumā teica: «Tur pie Lemberga, kas tur notiek...» Taču viņi atnāca uz pirmo valdes sēdi un redzēja – lēmums sagatavots, pamatojums ir, brīvostas pārvaldnieks ziņo, var uzdot jautājumus, lēmums tiek pieņemts bez iebildēm. Ja bija domstarpības, jautājumi tika atlikti, lai vienotos. Tā ka – miglas pūšana ir tikai miglas pūšana.
*OECD (Organisation for Economic Co-operation and Development) – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.
**Konsensus princips – vienprātība; vienošanās; vienprātīgi pieņemts lēmums, kas tapis, nevienprātīgiem lēmējiem meklējot savstarpēju kompromisu iespējas.
***PSKP – Padomju Savienības Komunistiskā partija.
Komentāri (22)
Es domāju, ka paps pilsētai ir atņēmis vairāk kā 145 miljonus!
Un vēl vairāk atņēmis. Visu gudrais un pārgudrais atradies. Nu nevar mierīgi sēdēt mājās ar savu 8000 pensiju.
Paps ir daudz lielākas summas apguvis, arī par salīdzinoši mazo mēra aldziņu tādu pensiju saņem. Tie jau nav ne 300, ne 500 EUR mēnesī...
Ticu, ka pilsēta atgūs ostu un savu īpašumu.
Tō Centrāl Čokk skumst pēc viņ,le zinat,un nebūs vairs sēdet viens pac iekš Diu-vietig Kamer.Būs iekš lielo Hāt,kur būs iziet Propisk pēc visiem likumiem.
Aizvainota infantīla bērna raksts.
Liels lūgums portālam-lūdzu,rakstiet par un ap šo radījumu,cik gribat,tikai nevajag ilustrēt rakstus ar viņa smaidošo viepli!
Aivar !Labak pasaki.Busteriti esi ieduris?Vai speleji cirku ar to potesanos,ka cietuma vakcinu nedeva ?
varbut komunista radiba varetu pateikt cik vins ir nopelnijis budams ostas valde un kad piemeram ir pedejo reizi osta celamkrani mainiti uz jauniem , domaju ka ne kad pedejo reizi PSRS laika parparejo vispar nerunajam
"2019. gada decembrī mūs, Ventspils pašvaldības pārstāvjus, izmeta" - jautājums: osta pieder arī pilsētai, proti iedzīvotājiem. Kāds ir prasījis iedzīvotāju domas par alkatīgo puzes šakāli un viņa ****laižām, vai vispār vēlējāmies viņus ostas valdē?? Paši sevi 90.gados iecēla un dzīvoja cepuri kuldami. Tagad viss.. krējums "pienotavā" beidzies. Jāsamierinās ar sūkalu nogulsnēm, kas parastam mirstīgajam mūsu pilsētā ir krējums.
Kaut kad senāk kādā interneta vietnē tika pieminēta skulptūra "Četri šakāļi pie siles".Diez,kas bija domāts ar tiem šakāļiem,vai tik ne tie paši domnieki,kurus padzina?
Man ir jautājums, kāpēc neviens nesauc pie atbildības Lembergu un Sarmuli par to, ka 30 gadu laikā ostas saimniecība patiesībā tika novesta līdz kliņķim? Ar kādiem kuģiem braukā mūsu ostas pieredzējušie darbinieki? Ar lūžņiem. Vienu pakaļ otram šobrīd sūta metāllūžņos, jo nekur citur tie nav derīgi. Ar kādu tehniku strādā mūsu ostas kapteiņi? Ar veciem padomju laiku lūžņiem. Viss jau forši, ka sacēla rūpnīcas par ostas naudu, cik dzirdēts, apliekot brīvostu ar milzīgiem kredītiem, bet osta pati šī te vecīša valdīšanas laikā tika nolaista tā, ka vairāk jau nebij kur. Viņu ar uguni jātur prom no visa, kas ir ostā, tad mums vēl ir cerība, ka kaut kā izķepurosimies.
Atbild pašvaldības iestāde “Ventspils osta”:
Šādu viedokli atspēko fakti, kas liecina, ka laikā, kad Ventspils brīvostas pārvaldīšanā kopīgi darbojās gan valsts, gan Ventspils pašvaldības pārstāvji, Brīvostas pārvalde strādāja visos iespējamos virzienos un intensīvi meklēja iespējas nomainīt grunts sūcēju “Dzelme” pret jaunu kuģi, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tāpat bija panākta vienošanās ar Rīgas brīvostu par loču kuģa iegādi un navigācijas iekārtu apkalpošanas kuģa pakalpojumu izmantošanu.
Savulaik jauna grunts sūcēja iegādes nolūkos tika organizētas trīs iepirkumu procedūras. Ar pēdējo iepirkumu Nr. VBOP2019/95 par jauna grunts sūcēja kuģa piegādi katrs interesents var iepazīties Ventspils brīvostas pārvaldes mājas lapā, sadaļā par publiskajiem iepirkumiem (https://www.portofventspils.lv/lv/brivostas-parvalde/publiskie-iepirkumi/1490-grunts-suceja-kuga-piegade-/) . Pēdējais iepirkums par jauna grunts sūcēja kuģa piegādi tika izsludināts 2019.gadā un piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2019.gada 3. decembris.
Iepirkumu procedūras laikā pieteikuma iesniedzējs piedāvāja jauna kuģa iegādi priekšfinansēt ar Nīderlandes valdības izsniegtu eksporta kredītu 80% apmērā no zemessmēlēja cenas, un brīvostai sākotnēji būtu jāiegulda tikai 20% no finansējuma. Līdz ar to jaunu grunts sūcēja kuģi Ventspils brīvosta būtu saņēmusi 2021.gada beigās. Kā liecina Ventspils brīvostas mājas lapā publicētā informācija, šis iepirkums ir izbeigts 2020.gada 31.janvārī, tādējādi jauna grunts sūcēja kuģa iegāde tika pārtraukta jau laikā, kad brīvostu vadīja valsts pārstāvji.
Savukārt jaunu loču kuteri bija plānots iegādāties no Rīgas brīvostas. Ventspils loču pārstāvis bija izvēlējies piemērotāko kuģa modeli un aprīkojumu, bet arī šo projektu brīvostas vadība neturpināja, tāpat kā neīstenoja arī ieceri sadarboties ar Rīgas brīvostu navigācijas iekārtu apkalpošanā.
Fakti liecina arī par to, ka laikā no 1995.gada līdz 2019.gadam Ventspils brīvosta ir piedzīvojusi izcilu attīstību. Rūpniecības attīstība Ventspils brīvostā ir bezprecedenta starp Baltijas valstu ostām un vairākkārt ļoti augsti novērtēta starptautiski. Piemēram, nesen britu laikraksta “Financial Times” izdevums “FDI Intelligence” publicējis pētījumu “Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni 2023”, kurā Ventspils ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija atzīta par otru labāko Eiropā mikropilsētu kategorijā.
Ventspils brīvostas pārvalde laikā, kad tās valdē bija pārstāvēta Ventspils pilsētas pašvaldība, uzbūvējusi deviņas un iesākusi būvēt vēl trīs rūpniecības ēkas. Radītas aptuveni 2000 jaunas darba vietas. Ventspils daudzās rūpniecības jomās ir kļuvusi par līderi Latvijā, piemēram, mašīnbūves jomā un elektronikā.
Brīvosta ir izveidota par Latvijas lielāko centru kravu pārvadājumiem ar prāmjiem, ir uzbūvēti 6 jauni termināļi, no jauna uzbūvētas un rekonstruētas 22 komerciāli izmantojamas piestātnes un izbūvēti desmitiem hektāru kravas laukumu, desmitiem kilometru pievedceļu. Brīvosta uzturējusi šos objektus darba kārtībā, tādējādi maksimāli nodrošinot termināļiem nepieciešamās komercdarbības iespējas. Tāpat uzbūvēti arī divi tilti. No specializētas ostas Ventspils kļuvusi par universālu ostu, kur var pārkraut jebkuru kravu. Ir radīti visi priekšnoteikumi Ventspils ostas termināļu veiksmīgai darbībai.
Ventspils brīvostas pārvaldes modelis tika izstrādāts, ņemot par piemēru Roterdamas ostas pārvaldības modeli, kas bija pašvaldības iestāde. Ventspils ostas vadības struktūra atšķirībā no Roterdamas tika papildināta ar valsts pārstāvjiem. Konceptuāli šis modelis veiksmīgi ir darbojies līdz 2019.gada decembrim.
Un to dir**** par to, ka kravas zūd tāpēc, ka pašvaldības resnvēderus izmeta no ostas valdes, jau nu arī vienreiz vajadzētu izbeigt. Paskaitiet, cik viņi pa šiem gadiem iebāza savās kabatās, neko nedarot. Paskaitiet, ar kādām luksus automašīnām braukāja par ostas naudu. Tad arī paliks skaidrāk, par ko tai rakstā īsti ir.
Kravas zūd arī dēl dažādiem globāliem procesiem, sankcijām un krīzēm. Tomēr brīvostas darbs ir krietni mazāk orientēts uz dažādiem iedzīvotājiem svarīgiem jautājumiem, piemēram, vides kvalitāti, iespējām mazināt ostas kaitīgo ietekmi, ražošanas attīstību, paralēli ostas darbībai. Šīs bija lietas par ko pašvaldības pārstāvji cīnījās esot brīvostā.
Vai viņš varētu arī nosaukt ciparu, cik mašīnas gadā uzražo tas Bucher Municipal, paši darbinieki ņirdz ka pilnīgi pietiekot ar dažām.
Pateicoties Lemberga ostas pārvaldības modelim ar brīvostas robežām teju līdz Dokupei ,daudzi iedzīvotāji un mazie uzņēmēji nevarēja realizēt savus privatizācijas sertifikātus ,lai iegūtu pilsētā nekustāmo īpašumu (tai skaitā dzīvokļus) un zemi zem ražošanas ēkām.
Ministrija vismaz ieceļ savus pārstāvjus bet Dome? pašieceļ sevi, nevienam neprasot. Faktiski vajag lai Ventspilnieki ievēlē un uz noteiktu termiņu nevis paši sevi ieceļ un vēl uz mūžu.