Bāku ikdiena un romantika

Satiksmes ministrija Brīvostas pārziņā nodevusi visus navigācijas līdzekļus (bākas, ugunsbojas, stoderes, ugunszīmes, vadugunis) no Akmeņraga līdz Irbes šaurumam. Par navigācijas līdzekļu, tātad arī bāku apsaimniekošanu atbildīgs ir Ventspils brīvostas pārvaldes kuģošanas atbalsta dienests. Tā vadītājs Normunds Kornijanovs skaidro, ka navigācijas objekti vienmēr bijuši svarīgi drošai kuģošanai un līdz ar tehnoloģiju attīstību tie tiek modernizēti.

Arī Ventspils brīvostas bākās šobrīd uzstādīti automātiskās identifikācijas sistēmas raidītāji (AIS). Tie palīdz jūrā esošajiem kuģiem atpazīt citam citu jebkuros laika apstākļos. Pateicoties AIS, krasta dienesta datorā redzami visi jūrā esošie kuģi. Savukārt kuģi tā var atpazīt citus ar šo sistēmu aprīkotos kuģus un navigācijas līdzekļus un saņemt visu nepieciešamo informāciju. Tāpat arī bākās novecojušās kvēldiega spuldzes nomainītas pret LED (gaismas diožu) ugunīm. Tām ir ne tikai labāki gaismas raksturojumi, bet arī krietni ilgāks kalpošanas mūžs.

Kādreiz pie bākām veidojās mazi ciematiņi, kuros dzīvoja priekšnieks, uzraugi un pārējais bāku apkalpojošais personāls. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj uzraudzību atstāt viena cilvēka pārziņā. Interesanti, ka visās trīs Ventspils brīvostas pārvaldes bākās šobrīd šo amatu ieņem sievietes.

Iveta Rūde nu jau astoņpadsmito gadu Užavas bāku sauc par savu darba un dzīves vietu. 1879. gadā celtās un 1925. gadā atjaunotās bākas tornis apvienots ar dzīvojamo korpusu. Iveta stāsta, ka, ieraugot bāku, daudziem rodas asociācijas vai nu ar milzīgu, baltu maizes krāsni, vai baznīciņu. Pati bāka nav augsta – vien 19 metri, taču tā uzbūvēta stāvkrastā. Līdz ar to bāk­uguns mirgo 44 metrus virs jūras līmeņa. Užavā labi var redzēt, kā jūra metru pa metram zog Latvijas krastus. Betona bluķiem nostiprinātā daļa, uz kuras atrodas bāka, šobrīd ir kā pussala Užavas stāvkrastā.

«Kad 1993. gadā uz šejieni atnācu strādāt, tā vēl nebija,» atceras Iveta. Viņa bākā dzīvo kopā ar ģimeni. Sākumā Ventspils brīvostas pārvalde bijusi darba vieta abiem ar vīru. Tolaik teritorijai ap bāku tikko atcēluši slēgtās zonas statusu un cilvēki, nezinot par iespēju apmeklēt brīnišķīgo pludmali, pie bākas iemaldījušies ļoti reti. Bijis vientulīgi. Iveta atklāj, ka dēls nesen teicis, ka viņam tomēr pietrūkusi sajūta, ka kāds draugs pieklauvēs pie durvīm un aicinās skriet ārā spēlēties. Bet kopumā dzīvei senā bākā un pie jūras ir sava romantika, atzīst Iveta.

«Bākas apmeklētāji gaida, ka stāstīšu par spokiem,» atzīstas Iveta, kuras pienākumos ietilpst arī tūristu uzņemšana. Tomēr spoki viņas ģimeni netraucē. Arī vēja šalkoņu biezie mūri apslāpē. Vienīgi vētras radītie trokšņi izlaužas tiem cauri. Toties vakara saulriets priecē joprojām, arī pēc astoņpadsmit bākā pavadītiem dzīves gadiem. Ivetas ikdienas pienākumos ietilpst arī bākas un apkārtējās teritorijas uzkopšana.

Neatņemama darba dienas sastāvdaļa ir saziņa ar atbildīgo Ventspils ostas dienestu. Visaktīvākais darba laiks viņai esot vasarā, kad brauc tūristi. «Daudzi man jautā, kādēļ es – pie jūras dzīvojot – tāda balta, bet vasarā nesanāk laiks iet uz pludmali sauļoties,» atklāj bākas uzraudze. Tornī augšā lejā skraidīt tad sanāk pat vairākas reizes dienā.

Uz Užavas bāku bieži brauc pārīši, kas izsaka vēlmi no bākas divvientulībā pavērot saulrietu. Turklāt uz bākas balkoniņa jāvārdu mācītāja klātbūtnē viens otram devis arī kāds pāris, vēlreiz apzīmogojot šo vietu ar romantikas spiedogu.

Vārdnīca:

Bāka – ar gaismas aparatūru aprīkots tehniskais objekts, kas labi redzams no jūras; tehnisko iekārtu komplekss (gaismas, radiobākas, skaņu signāls), kas nodrošina navigāciju konkrētajā rajonā.

Ugunsboja – peldošs objekts ar speciālu krāsojumu un gaismas aparatūru, kas noenkurots noteiktā vietā un norāda kuģu ceļus vai bīstamas vietas (seklumus, nogrimušus kuģus) jūrā.

Stodere – peldošs navigācijas objekts bez gaismas; nozīme tāda paša kā ugunsbojām, tikai mazāka izmēra.

Ugunszīme – ar gaismas aparatūru aprīkots bākai līdzīgs objekts ar mazāku jaudu; norāda ostā piestātnes, molus un kuģu ceļus.

Vadugunis – navigācijas zīmes (2 vai 3) 27–35 metru augstumā, kas aprīkotas ar gaismas aparatūru un būvētas stingri noteiktā vietā; norāda kuģu ceļu vadlīniju, ienākot ostā un izejot no tās. Ventspils ostā viena vadlīnija aprīkota ar divām vadugunīm, bet otra – ar trim.

Bākas ir iecienīti apskates objekti. tās par simbolisku samaksu atvērtas tūristiem!

Akmeņraga bāka

Tālr. 63453650

Celta 1864., 1868. vai 1889.g.,

atjaunota 1957.g.

Torņa augstums – 38 m

Augstums virs jūras līmeņa – 38 m

Bākuguns redzama – 18 jūras jūdzes

Ovišu bāka

Tālr. 63600364

Celta 1814. vai 1844.g.

Torņa augstums – 37 m

Augstums virs jūras līmeņa – 38 m

Bākuguns redzama – 15 jūras jūdzes

Užavas bāka

Tālr. 63630573

Celta 1879.g., atjaunota 1925.g

Torņa augstums – 19 m

Augstums virs jūras līmeņa – 44 m

Bākuguns redzama – 15 jūras jūdzes