Par mūsu puses bākām stāsta pensionējies Ventspils hidrogrāfijas rajona priekšnieks Artūrs Neilands.
Bākas – likteņu liecinieces (FOTO)
0Ventspils brīvostas vēsture ir arī mana vēsture, jo mans mūžs ar bākām saistīts jau vairāk nekā pusgadsimtu. Pagājušā gadsimta 50. gadu beigās bākas kalpoja tam pašam, kam tagad, – drošai kuģošanai. Tagad grūti to iedomāties, taču 50. gadu beigās, kad tikko sāku strādāt Ventspils ostā, nokļūt līdz Dienvidu un Ziemeļu molu ugunīm varēja tikai ar airu laivu.
No visām Latvijas piekrastes bākām vislabāk pārzinu Irbes bāku, jo sešus gadus biju tās pirmais priekšnieks. Irbes bāka atrodas jūrā, kādreiz tās darbu nodrošināja atomģenerators. Reiz tur pavadīju veselu mēnesi. Ne katrs to varētu izturēt, jo vētras laikā viļņu šļakatas sniedzas pat 13 metru augstumā, bet bāka dreb no spēcīgo viļņu triecieniem... Tagad par Irbes bāku atbild Rīgas brīvosta. Savu aktīvo darba gaitu pēdējos gados biju Ventspils hidrogrāfijas rajona priekšnieks, ietverot teritoriju no Slīteres bākas līdz Užavas bākai. Tagad esmu pensijā, bet diezgan bieži apciemoju savus jaunākos kolēģus. Kopš laika gala esmu aizrāvies ar fotografēšanu, man ir liels fotoarhīvs.
Saskaņā ar vienu avotu Ovišu bāka būvēta 1814. gadā, saskaņā ar citu – 1844. gadā. Jebkurā gadījumā tā ir vecākā bāka Latvijā. Līdz mūsdienām tā ir saglabājusi savu sākotnējo izskatu. Ovišu bāka atrodas tāda paša nosaukuma zemes ragā un brīdina par smilšu strēles tuvumu. 1897. gadā bākā uzstādīja tālruni. Netālu no bākas bija koka māja apkalpojošajam personālam, noliktavas un pirts, bet vēlāk parādījās glābšanas, vētru un signālstacijas. Bāka vairākkārt tikusi kapitāli remontēta un pilnveidota. Tajā ar Ventspils brīvostas atbalstu iekārtota neliela ekspozīcija par Latvijas bāku vēsturi.
1864. gadā (citā avotā 1868., vēl citā – 1889. gadā) tagadējā Pāvilostas novadā no laukakmeņiem veidotajā Akmeņragā tika uzbūvēts seškantains koka tornis, kas līdzinājās nošķeltai, ar dēļiem apšūtai piramīdai ar jumtu. Torņa augšpusē bija dēļu bumba. Tā sākotnēji izskatījās Akmeņraga bāka. Pirmā pasaules kara sākumā šo kantaino koka torni pilnībā sagrāva. 1920. gadā sākās bākas atjaunošana pēc LR Hidrogrāfijas dienesta projekta. Akmeņraga bāka bijusi lieciniece kuģa Saratovs bojāejai un padomju vadības plāniem netālu būvēt atomelektrostaciju. Sabrūkot padomju impērijai, izplēnēja arī plāni. Šobrīd bāka citu savu māsu vidū izceļas ar tumši sarkano nokrāsu.
Savukārt Užavas bāka būvēta 1879. gadā mežainā augstienē netālu no Užavas upes. 1897. gadā to aprīkoja ar telefonsakariem. Bāka nopietni cieta Pirmā pasaules kara laikā, tās augšējā cilindriskā daļa tika sagrauta. 1924.–1925. gadā bāku atjaunoja.
Mūsdienu satelīttehnoloģiju izmantošana pakāpeniski izkonkurēs bāku kā navigācijas objektu funkcionālo nozīmi. Taču pašas bākas vienmēr rādīs kuģiem ceļu uz krastu.
Komentāri (0)