Hidrogrāfija ir nozare, bez kuras nav iedomājama ne kuģošana, ne ostu darbs. Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta speciālistu un par navigācijas līdzekļu apsaimniekošanu atbildīgo Latvijas ostu pārstāvju ikgadējā sanāksme šoreiz pēc Ventspils brīvostas pārvaldes speciālistu iniciatīvas norisinājās Latvijas vecākajā bākā – brīvostas pārvaldes apsaimniekotajā Ovīšu bākā.
14. septembrī tur bija ieradušies teju visu Latvijas ostu pārstāvji un tradicionāli tika pārrunātas nozares kopējās aktualitātes un katras ostas jaunumi.
Tikās tuvāk dabai
14. septembra rīts bija gana vējains un lietains, tādēļ Ovīšu bākā valdīja īpaša atmosfēra. Pamazām ieradās Latvijas Jūras administrācijas un Latvijas ostu pārstāvji. Ieradušies bija teju visu Latvijas ostu pārstāvji, tostarp no Liepājas, Pāvilostas, Mērsraga, Salacgrīvas, Jūrmalas, Rīgas un Skultes. Pārstāvētas nebija tikai Rojas un Engures ostas. Lielākās ostas pārstāvēja to hidrogrāfijas speciālisti, bet no mazākajām ostām, kurās šādu speciālistu atsevišķi nav, bija ieradušies ostu pārvaldnieki, kapteiņi un tehniskie direktori. Viesus Ovīšu bākā uzņēma Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģošanas atbalsta dienesta pārstāvji – tā vadītājs Normunds Kornijanovs un Aprīkojuma uzturēšanas grupas vecākais hidrogrāfijas inženieris Aivars Beitāns. Iepriekš šādas ikgadējās tikšanās lielākoties notikušas ostu pārvaldēs, taču šoreiz pēc ventspilnieku ierosinājuma navigācijas līdzekļu apsaimniekotāji sabrauca Ovīšu bākā. «Gribējās būt tuvāk dabai. Latvijā ir daudz skaistu bāku, un sākam ar vecāko no tām,» sacīja Beitāns. Sanāksmes ievadā viesi tika iepazīstināti ar Ovīšu bākas vēsturi un šodienu. Kā norādīja Beitāns, esošā Ovīšu bāka ekspluatācijā nodota 1844. gadā. Pašlaik Ventspils brīvostas pārvalde to uztur saviem spēkiem, tostarp, lai nepieļautu, ka no pamatiem ēkā sūcas mitrums, tās pamatos ievadītas īpašas injekcijas, un pašlaik ēka žūst. Pēcāk plānots bāku izremontēt. Vienlaikus tiek strādāts, lai pilnveidotu muzeja ekspozīciju. Bākas ārpusē jau pašlaik apskatāma savu laiku nokalpojušo navigācijas līdzekļu kolekcija, tostarp bojas, krasta zīmes un stoderes.
Apsprieda jaunumus, dalījās pieredzē
Informējot par Ventspils ostas aktualitātēm, Beitāns pastāstīja, ka iecerēts izveidot Ventspils tilta vadlīniju, tādējādi paaugstinot kuģošanas drošību, jo vieta, kas jāizbrauc, ir salīdzinoši šaura un īsa. Pašlaik noslēdzies iepirkums, un vadlīniju varētu izveidot aptuveni pēc gada. Tāpat tiek turpināta navigācijas līdzekļu kvēlspuldžu gaismas aparātu nomaiņa pret gaismas diodēm. Lai saņemtu informāciju par navigācijas līdzekļu tehniskajiem parametriem un to darbību, ventspilnieki izmanto monitoringa sistēmu. Kā norādīja Kuģošanas atbalsta dienesta vadītājs, šādu tehnoloģiju izmantošanas izmaksas aizvien samazinās un tās kļūst pieejamākas.
Liepājas ostas Hidrogrāfijas dienesta vadītājs Dainis Eņģelis atzina, ka ventspilniekus var apskaust par iespēju rūpēties par trim bākām. Liepājas bāka esot katastrofālā stāvoklī, taču līdzekļu piešķiršanas vietā allaž tiekot saņemti tikai solījumi. Tāpat tika diskutēts par problēmu, kuras aktualitāti apstiprināja teju visi navigācijas līdzekļu apsaimniekotāji, proti, ja kāda no bojām tiek izskalota krastā, nereti uzrodas cilvēki, kas to ar traktora palīdzību aizgādā projām. Šādos gadījumos nelīdzot pat tas, ka uz bojas lasāma norāde, ka tā ir valsts īpašums un šāda rīcība ir nopietns pārkāpums. Rīdzinieki pastāstīja, ka viņu pārziņā ir Kolkas bāka, taču līdz šim nav izdevies ierobežot nelegālo tūristu apciemojumus. Tika diskutēts arī par tehniskām problēmām ar gaismas aparatūru, dažādām izmaiņām, kas nepieciešamas likumdošanā.
Rūpējas Kuģošanas atbalsta dienests
Ventspils ostā hidrogrāfijas funkcijas veic Kuģošanas atbalsta dienests. Dienesta pārziņā ir ostas akvatorijas un kuģu ceļu atbilstība projektētajiem dziļumiem, to attīstība, kā arī navigācijas līdzekļu darbība ostā, jūrā un piekrastē. Kā pastāstīja Beitāns, dienestā ir divas grupas – Mērīšanas grupa un Aprīkojuma uzturēšanas grupa. Mērīšanas grupa veic uzmērīšanas, tralēšanas un padziļināšanas darbus ostas kanālu, akvatoriju un piestātņu attīstībai un uzturēšanai, atbild par dienesta aprīkojuma aparatūras modernizāciju, kā arī hidrogrāfisko datu apstrādi un analīzi. Savukārt Aprīkojuma uzturēšanas grupa gādā par krasta un peldošā navigācijas aprīkojuma uzturēšanu – ekspluatāciju, apkopi, tehnisko kontroli un darbības analīzi. Navigācijas līdzekļi vienmēr bijuši nozīmīgi, un līdz ar tehnoloģiju attīstību tie modernizēti, aprīkojot ar automātiskās identifikācijas sistēmu.
Dienests atbild arī par hidrogrāfijas kuģi Kapteinis Orle, zemessūcēju Dzelme un dziļuma uzmērīšanas kuteri Skauts. Kapteinis Orle gādā par peldošā navigācijas aprīkojuma izvietošanu un kontroli Ventspils ostas akvatorijā, ostas tuvumā un Irbes šaurumā. Tas ir bijušais zvejas kuģis, pārveidots par hidrogrāfijas kuģi. Kapteinis Orle izved jūrā bojas, stoderes, izliek tās, nomaina boju gaismas, ja nepieciešams. Ja spēcīga vēja vai cita iemesla dēļ boja pametusi savu vietu, Kapteinim Orlem tā jānogādā vietā. Dzelme savukārt uztur ostas akvatorijas un kuģošanas kanālu dziļumus, savukārt Skauts, izmantojot mūsdienīgas metodes un tehnoloģijas, kontrolē ostas akvatorijas dziļumus.
Daļa speciālistu, kas bija sabraukuši Ovīšu bākā. Priekšplānā Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta vadītājs Aigars Gailis (no kreisās), Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģošanas atbalsta dienesta Aprīkojuma uzturēšanas grupas vecākais hidrogrāfijas inženieris Aivars Beitāns. Aizmugurē – sabiedrisko attiecību speciāliste Sarma Kočāne un Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģošanas atbalsta dienesta vadītājs Normunds Kornijanovs.
Navigācijas līdzekļi
Boja – noenkurota peldoša navigācijas zīme. Tā norāda kuģu ceļus, kuģošanai bīstamas vietas, zemūdens priekšmetus.
Bāka – torņveida navigācijas būve, ko izvieto jūrā izvirzītās krasta daļās, pie ieejas ostās, līčos, upju grīvās. Bāku izmanto par navigācijas orientieri, lai noteiktu kuģa un krasta atrašanās vietu.
Stodere – īpašas formas un krāsojuma peldošais navigācijas līdzeklis bez gaismas aparatūras, ko izmanto, lai norobežotu kanālu un kuģu ceļu malas, navigācijai bīstamās vietas, kā arī kuģu apgriešanās vietas ostu iekšienē.
Vadlīnijas ugunis jeb vadugunis – navigācijas līdzekļu sistēma, kas sastāv vismaz no divām atsevišķām konstrukcijām ar zīmēm vai ugunīm, vai ar zīmēm un ugunīm, kas, raugoties no kanāla taisnas sekcijas centra līnijas vai dziļākā kuģu ceļa, savā starpā veido taisnu līniju. Tādu līniju sauc par vadlīnijas asi.
Nodrošinām diennakts apsaimniekošanu
Aivars Beitāns, Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģošanas atbalsta dienesta Aprīkojuma uzturēšanas grupas vecākais hidrogrāfijas inženieris
– Šādas sanāksmes ir būtiskas, jo tajās apspriežam dažādas jaunas tendences, uzzinām citu ostu pieredzi. Katras ostas pārstāvji navigācijas tehnisko līdzekļu jomā virza ostu zināmā virzienā. Mēs, piemēram, sadarbojamies ar Somijas kompāniju Sabik, sadarbību ar to uzsākuši arī liepājnieki, bet rīdzinieki sadarbojas ar Sabik jau daudzus gadus.
Mūsu atbildības joma ir visas krasta zīmes, viss peldošais navigācijas aprīkojums, kas atrodas jūrā, arī ostas aprīkojums, kas nodrošina kuģošanas drošību. Nodrošinām kuģiem drošu ienākšanu ostā un iziešanu no tās. Atbildības jomas ir visas krasta zīmes, viss peldošais navigācijas aprīkojums, kas atrodas jūrā, ostas aprīkojums, kas nodrošina kuģošanas drošību – lai kuģis droši varētu ienāk iekšā, lai tas redzētu, kur ir krasts, kur – kanāla ass, vidus. Mūsu pakļautībā ir arī trīs bākas: Ovīšu bāka, kas ir vecākā Latvijā, Užavas bāka, kas atzīta par romantiskāko, un Akmeņraga bāka, kas tiek uzskatīta par skaistāko. Mums ir 25 krasta zīmes, divas vadlīnijas un vairāk nekā 40 peldošo navigācijas līdzekļu – bojas un stoderes –, kas nodrošina kuģu ceļa apzīmēšanu jūrā. Atzīmēti šķēršļi un kuģu virzības ceļi. Mūsu ikdienas darbs ir nodrošināt, lai 24 stundas diennaktī viss strādā – lai visi navigācijas līdzekļi darbojas, lai tie atrodas savās vietās un ir nokrāsoti. Ārkārtas situācijas rada viļņu augstums un vējš. Tādēļ peldošie navigācijas līdzekļi ir aprīkoti ar tālvadības uzraudzību – izveidots monitoringa centrs, kurā visu varam pārraudzīt un saņemam ziņu, ja kaut kas neatrodas savā vietā. Piemēram, ja boja aizpeldēs pie igauņiem, somiem vai citur, mēs zināsim, kur tā ir, jo tiek nodrošināts signāls un mēs varam redzēt tās koordinātes.
Ostas strādā, dienests uzrauga
Aigars Gailis, Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienesta vadītājs
– Līdz šim katru gadu esam sanākuši kopā kādā no ostām, šoreiz tā ir Ovīšu bāka. Kad kādas ostas pārstāvji izrāda iniciatīvu uzņemt kolēģus pie sevis, mēs tikai ar lielu prieku piekrītam, jo katru reizi organizēt sanāksmi Rīgā, protams, nebūtu tik interesanti. Tā, piemēram, reiz salacgrīvieši mums rādīja, kā tur ķer un cep nēģus, esam bijuši arī ekskursijā pa Pāvilostas, Ventspils un citām ostām.
Šajās sanāksmēs ik gadu neformālā gaisotnē izrunājam likumdošanas jaunumus, to, kas jauns pasaulē, un, protams, kas visus visvairāk interesē, runājam par to, kas notiek citās Latvijas ostās. Tā ir savstarpēja informācijas apmaiņa. Piemēram, no Ventspils puses ir tāda citiem interesanta lieta – bākās parasti krājas mitrums un neviens īsti nezina, kā ar to tikt galā. Ventspilnieki pirms pāris gadiem bija ievietojuši pie bākas pamatiem mitruma nosūcējus, un tas ir devis pozitīvus rezultātus. It kā sīkums, bet citu ostu pārstāvjiem tā var būt ļoti noderīga informācija.
Latvijas Jūras administrācijas Hidrogrāfijas dienests sastāv no vairākām nodaļām, tostarp uzraugām navigācijas tehniskos līdzekļus. Agrāk Hidrogrāfijas dienests bija arī tas, kurš pats apsaimniekoja šos navigācijas tehniskos līdzekļus, bet pašlaik to dara ostas un mums ir palikusi uzraudzības funkcija, lai viss būtu atbilstoši pasaules standartiem, lai jebkuri kuģi no jebkuras vietas, kas ieceļo pie mums, neapmaldītos, lai saprastu, kas ar konkrēto norādi ir domāts un kāpēc tā tur novietota.
Komentāri (0)