Alelujisti
Ienāca prātā apskatīt tematu par tādiem pa laikam temperamentīgiem ļautiņiem kam sevi labpatīk dēvēt par kristiešiem itkā tur tie pārējie sev nemēģinātu pielāgot to pašu. Patiesība kā drēbes, var uzmērīt un izvēlēties ģeldīgāko. Nedomā ka pašiem būtu jāder kritērijiem kurus Tā uzstāda.
Vēl viena tēma varētu būt rituālu norise un trokšņa līmenis tiešā tuvumā, decibelos mērams.
Piedāvāju izteikties saprātīgi un ar tematam pienācīgo pietāti.
Komentāri (152)
nezinu tavu dzīvi
man pietiek ar savējo
vienkārši žēl tevis
hehe
Nirvana, tu atkal par tām naudas lietām, tev itnemaz nav kauna dievnamā Mamonu ievazāt?
Mēs vispār par muhamedāņiem iesākām.
Kur šo tik daudz saradies?
Bet tu kā aizbrauksi uz kādu Pakistānu, piemēram, pie kebabiem - tavas kristieša pļāpas itneviens par pilnu vairs neņems. Neesi domājis stažēties Tuvajos Austrumos, ticību norūdīt? Ej sludini tur Raiņa ielā pie letes, ņem pamēģini!
Ko es pavisam ar jums runāju!
Nirvana var dabūt jēlu kebabu. Arī no manis, paldies.
Porniek!
Mosties!
Esi gatavs ziedot asinis?
Vai tās ir tīras?
Ko?
Zini ko, asinssūcēj, es tevi varu tikai apbrīnot.
Tev ir kolosāls mandāts.
Ko tad nu?
Izrādās,bohēmistam nav derīgas asinis,lai atdotu otram!
Papļurksti vēl, maitas gabals.
Pašam nav pārlietas asinis.
Vecās dabas,grēcīgās asinis!
Nav pārlietas!
Kristus asinis ir tevī?
Kaut vai plazma,no Kristus asinīm?
Nirvana, nesāc nu slimot. Tev slikti?
Iesaku pārliet asinis!
Ļoti svarīgi,pārliet asinis!
Lai katrā cilvēkā plūst Kristus asinis!
Paldies, vēl viena tēma, nudien. Es jums pateikšu tikai kā man to mantu nepiegādā mājās pa ūdensvadu.
Pēc manas pieredzes - kristieši un citu ticību dievticīgie ir emocionāli vāji cilvēki, kas kaut kādu "patiesību" vai emocionālo atbalstu meklē ticībā un bībelē. Un tad aiziet katram sava pārliecība par savu taisnību kur par visām varītēm vajag man un citiem neticīgajiem uztiept, jo mēs tak dzīvojot tādu nepilnvērtīgu dzīvi un pēc nāves obligāti nonākšot ellē. Tikai problēma viena - kāda nozīme ko sludini, nozīme ir tam kā dzīvo. Lai sasper mani velns un sazin kādi mošķi, bet lai es kļūtu tik zemiska un nicinoša kā ticīgie - Nekad! Tik daudz dzīves gadus pavadīju attiecībās ar kristieti un nožēloju ka nepietika sapratnes un drosmes to pārtraukt daudz ātrāk. Tas bija kā psiholoģisks terors kurā ieborē ka esi otrškirigs cilvēks jo neesi ticīgs, bet ticigo pašu virtuvē valda tāda elle. Tas ārišķīgais svētulīgums ir tikai virskārta, kas jāredz nezinošam no malas, zem tā slēpjas visas cilvēciskās vājības ko emocionāli vājš ticībnieks cenšas nesekmīgi slāpēt ticībā.
Pēc Tevis rakstītā, šķiet ka pati esi emocionāli vāja, ja jau nespēji nolikt pie vietas vienu kristieti. Tā vien šķiet, ka arī loģika samērā vājā līmenī - ja visu tā ģeneralizēt (kā Tu ticīgos), tad ieraugot bezpajumtnieku RIMI, secinam, ka visi kas iepērkas RIMI ir nabagi! Jebkurš var sevi nosaukt par kristieti (tā pat kā jebkurš var iepirkties RIMI) un emocionāli vāji ir gan ticīgie, gan neticīgie, tā pat kā emocionāli stiprie. Liekuļi ir gan vienā gan otrā pusē! To arī var novērot šajā forumā, kur kāds autors "raud" par to ka viņa tēmu izdzēš, un pēc diviem teikumiem uzraksta frāzi aptuvēni šādi: "Ir jau attiecīga vieta kur par dievu runāt."
Būt draugos ar Tevi... un pēc tam, dzirdēt forumā cik slikts esi, labs draugs! Kurš te ir zemisks? Interesanti pavērot, cik kritisks cilvēks mēdz būt pret citu, bet pats...
Nu ja, bet nu, kāds vismaz mēģina reiz uzstādītos uzevumus arī pildīt. Kaut vai tikai vārdos, tomēr par to tiek kaut kādā veidā domāts. Tas būtībā ir svarīgi, es arī māku aizstāvēt Proletarius.
Pārruna no sērijas "cik gadus kopā ar tevi izsķiedu" nu gan neizklausās pēc baznīcas. No sākuma droši vien lidojāt aiz laimes, pēc tam tikai atklājās "īstā daba". Par šito nonāk ellē, ne jau par svētlaimigu dzīvi.
paldies,bet ne vairāk
Lai gan ķēms to diez cik nepelna.
Uz visām tām sektām pavelkas ne tie gudrākie un inteliģentākie cilvēki. Piedevām, daudziem jumts ir aizbraucis pamatīgi.
Atziņa atnāk nāves brīdī.Iepriekšējie,bravūrīgie komentāri zaudē nozīmi tad.
Tavu padomiņu!
Redzi, tādā ziņā alelujām ir taisnība : viņi runā par Dzīvo Dievu un sanāksmēs orientējas uz prieku nevis padrūmām vienmuļu pātaru sērijām.
Kārtis galdā, tavs dievs ir pati nāve. Kad cilvēks iet bojā, tad tikai būs atzīt kristietību. "Mēs liecināsim par tavu nāvi, Kungs, līdz pat tavai atnākšanai." Un visur esošais Krustā Sistā tēls piedevām. Diezgan depresīvi, nav brīnums ka ļautiņi kam uznāk "melnie" steidz padarīt sev galu...
Labi, nu, es tikai par loģiskiem izvedumiem. Tas ir čābīgs tāds arguments mūsdienu cilvēkam - pievērstes ticībai bailēs no nāves un aizkapa mokām.
Kā arī nākamā metode, lūk paraugs :
https://www.ventasbalss.lv/forums/dzives-jega/6750