Es uzskatu, ka tas ir tāpēc, ka viņa garšu palete ir palikusi bērna līmenī. Kā izcilais šefpavārs Žigis teica - izcilā maltītē nemaz nejūt sīpolus, tie ir nepieciešami garšas pastiprināšanai gluži kā sāls. Tieši tāpēc nav neviena izcila ēdiena kurā nebūtu iekļauti sīpoli. Tiem kam negaršo sīpoli, to ikdienas un mīļākā maltīte drošvien ir dinozauru nageti un frī kartupeļi bez garšvielām, lai garša būtu pielīdzināma bērnu putriņām. Kas arī visticamāk izskaidro kādēļ novusā šī persona nespēj nodrošināt uzvaru.
+2
-2
Neglitais KarumsPirms 14 stundām, 18 minūtēm
Rūdolfs savulaik, bērnībā, piedzīvoja savādu un ne visai patīkamu atgadījumu, kas, iespējams, arī ir pamats viņa nepatikai pret sīpoliem. Reiz, kādā rudens vakarā, vecāsmātes virtuvē viņš palīdzēja mizot sīpolus, kad stipri iedzēla acīs un sāka asarot. Lai gan viņa vecāmāte teica, ka tas "padara cilvēku stiprāku," mazais Rūdolfs to izjuta kā dziļu neērtību. Viņš toreiz domāja, ka sīpoli ir pārāk skarbi un pat naidīgi.
Savukārt pieaugot, Rūdolfs bieži ar draugiem spēlēja novusu, un kādā reizē, zaudējot svarīgu partiju, viņam nācās izpildīt soda uzdevumu – apēst veselu sīpolu. Garša un smarža tobrīd viņā radīja tik spēcīgas negatīvas emocijas, ka kopš tās dienas sīpoli viņam asociējas ar zaudējuma rūgtumu un spēles neveiksmēm. Rūdolfs, kā mēdz teikt, ir lepns cilvēks, un sīpoli, viņaprāt, nes sev līdzi neveiksmes piegaršu, ar ko viņš nevēlas samierināties.
Tādējādi gan bērnības trauma, gan pieauguša cilvēka emociju bagāža ir veidojuši šo atturību.
Pievieno komentāru:
Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties:
Komentāri (2)
Es uzskatu, ka tas ir tāpēc, ka viņa garšu palete ir palikusi bērna līmenī.
Kā izcilais šefpavārs Žigis teica - izcilā maltītē nemaz nejūt sīpolus, tie ir nepieciešami garšas pastiprināšanai gluži kā sāls. Tieši tāpēc nav neviena izcila ēdiena kurā nebūtu iekļauti sīpoli.
Tiem kam negaršo sīpoli, to ikdienas un mīļākā maltīte drošvien ir dinozauru nageti un frī kartupeļi bez garšvielām, lai garša būtu pielīdzināma bērnu putriņām. Kas arī visticamāk izskaidro kādēļ novusā šī persona nespēj nodrošināt uzvaru.
Rūdolfs savulaik, bērnībā, piedzīvoja savādu un ne visai patīkamu atgadījumu, kas, iespējams, arī ir pamats viņa nepatikai pret sīpoliem. Reiz, kādā rudens vakarā, vecāsmātes virtuvē viņš palīdzēja mizot sīpolus, kad stipri iedzēla acīs un sāka asarot. Lai gan viņa vecāmāte teica, ka tas "padara cilvēku stiprāku," mazais Rūdolfs to izjuta kā dziļu neērtību. Viņš toreiz domāja, ka sīpoli ir pārāk skarbi un pat naidīgi.
Savukārt pieaugot, Rūdolfs bieži ar draugiem spēlēja novusu, un kādā reizē, zaudējot svarīgu partiju, viņam nācās izpildīt soda uzdevumu – apēst veselu sīpolu. Garša un smarža tobrīd viņā radīja tik spēcīgas negatīvas emocijas, ka kopš tās dienas sīpoli viņam asociējas ar zaudējuma rūgtumu un spēles neveiksmēm. Rūdolfs, kā mēdz teikt, ir lepns cilvēks, un sīpoli, viņaprāt, nes sev līdzi neveiksmes piegaršu, ar ko viņš nevēlas samierināties.
Tādējādi gan bērnības trauma, gan pieauguša cilvēka emociju bagāža ir veidojuši šo atturību.