Nu jau kādu laiciņu likums paredz iespēju sekmīgākai iedzīvotāju iesaistei lēmumu pieņemšanā veidot kādas konkrētas teritorijas iedzīvotāju padomi. Tas nozīmē, ka noteiktā kārtībā ievēlētu pārstāvju kopums ar zināmu regularitāti sanāk kopā, lai apspriestu savā teritorijā aktuālo, un šajās sanāksmēs apspriestais reizē kalpo kā atgriezeniskā saite un atbalsts pašvaldībai.

Protams, tas tā strādā gadījumos, kad pašvaldībai iedzīvotāju viedoklis šķiet svarīgs. Latvijā nu jau vairākās pašvaldībās ir labi piemēri tam, ka šāds modelis var būt noderīgs.

Kad pirms gada par iedzīvotāju padomēm ierunājās Ventspils novada opozīcijas deputāti, pozīcija un izpilddirektors atrunājās ar cilvēkresursu trūkumu un dažādiem citiem iemesliem, kāpēc šo nevar īstenot. Šovasar situācija nezināmu apstākļu (vēlme izpatikt iedzīvotājiem? vēlēšanu tuvums? kāds cits apsvērums?) pēkšņi mainījās, jo tika izteikts priekšlikums iedzīvotāju padomes tomēr veidot. Komitejā un pēc tam augusta domes sēdē deputāti uzdeva Attīstības, plānošanas un būvniecības nodaļai līdz 31. oktobrim izstrādāt iedzīvotāju padomes nolikuma projektu. Tika izteikts minējums, ka jau septembra komitejas sēdē varētu apspriest šī dokumenta pirmo melnrakstu.

Taču interesanti, ka tajā pašā domes sēdē tika lemts par Attīstības, plānošanas un būvniecības nodaļas reorganizēšanu. Lieki teikt, ka, caurlūkojot septembrī komitejās apspriestos jautājumus, neko par iedzīvotāju padomēm neizdodas atrast. Nav pārliecības, ka arī oktobrī kaut kas pavirzīsies uz priekšu, jo, šķiet, turpinās ierastais karastāvoklis starp valdošajiem politiķiem un izpilddirektoru, kas jau ilgstoši paralizē pašvaldības ikdienas darbu un attīstību. Kara apstākļos par iedzīvotājiem un viņu rūpēm neviens daudz nesatraucas. Oktobrī mani pārsteidza tas, ka paklusām Ugāles tautas nama Gaisma kontā feisbukā tika izsludināta pagasta iedzīvotāju sapulce, bet novada tīmekļa vietnē ne pasākumu kalendārā, ne aktualitāšu sadaļā informācija par šādu iedzīvotājiem svarīgu pasākumu neparādījās ne ar pušplēstu vārdiņu. Negribas tam ticēt, taču rodas sajūta, ka sapulces kā iedzīvotāju viedokļa izzināšanas formāts šķiet noderīgs tikai atsevišķiem pagastu pārvaldniekiem. Lai atceramies vasarā notikušās sapulces Zirās un Vārves pagasta ciemos, kas notika pēc Vārves un Ziru pagastu apvienības pārvaldes vadītājas Gunitas Ansones iniciatīvas, reaģējot uz aktīvo zirenieku publikāciju feisbukā. Sapulci Zirās kā žurnāliste apmeklēju arī es, un sapulcē nebija ne miņas no politiķiem, tikai pārvaldes vadītāja. Ar šādām iestrādēm un attieksmi ir skaidrs, ka līdz iedzīvotāju padomēm mums vēl ceļš, ai, cik tāls ejams. Jautājums ir – vai tad, kad beidzot vajadzīgie dokumenti būs sarakstīti, aktīvie cilvēki nebūs jau noguruši, gaidot iespēju iesaistīties.

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: