Par jūras piekrastē izskalotajiem roņiem

Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka gada laikā Latvijas piekrastē izskalo pat vairākus desmitus šo dzīvnieku un šāda parādība jūras krastā nav nekas bīstams un neparasts. Bieži roņu bojā aiziešanas iemesls ir to iepīšanās zvejnieku tīklos vai murdos.

Tikai gadījumos, kad īsākā laika posmā kādā konkrētā vietā novērots krietni lielāks izskaloto roņu skaits, būtu jāmeklē cēloņi, kas tam varētu būt par iemeslu. Jāpiezīmē, ka viens no iemesliem, kāpēc kādā konkrētā posmā izskaloti vairāki roņi, nereti saistīts ar vēja un jūras straumju plūšanas virzieniem.

Ja jūras krastā ieraugāt nedzīvu roni, par to būtu jāpaziņo vietējai pašvaldībai, kas atbildīga par savas teritorijas sanitāro tīrību un drošību un līdz ar to ir tiesīga dzīvnieku savākt un utilizēt. Ja ronis ir ievainots, tas būtu jānogādā Latvijas Zooloģiskajā dārzā.

Savukārt, ja krastā gadās ieraudzīt dzīvu roni, tam nevajadzētu pievērst sevišķu uzmanību, jo dzīvnieks atrodas savā dabiskajā vidē un visticamāk, tikai atpūšas, līdz ar to vislabākais ir atstāt to tur, kur tas ir. Noteikti nevajadzētu dzīvniekus ne barot, ne aiztikt.

Telefons uzziņām: 29198590

Baltijas jūrā mīt 3 roņu sugas - plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Plankumainais ronis uzturas galvenokārt jūras rietumu daļā, un Latvijas piekrastē konstatēts tikai 2 reizes. Pelēkais ronis ir visbiežāk sastopamā un augumā lielākā (150–300 kg) roņu suga Baltijas jūrā.