Grīnberga mājā izīrē apartamentus

Vēsturiskajā ēkā ir izbūvēti pieci apartamenti ar paaugstinātu komfortu, bet pagrabstāvā plānots atvērt visiem interesentiem pieejamu SPA salonu un kafejnīcu.

Atjaunotā ēka Kuldīgas ielā 63, kurai tās tagadējais īpašnieks uzņēmējs un mecenāts Rauls Vēliņš ir piešķīris jaunu elpu, jau vairākus gadus priecē ventspilniekus ar sniegbaltu fasādi ar diviem tornīšiem, ko norobežo balustrāde, vēsturisko logu ovālu, ārdurvis ierāmējošu portiku un balkonu. Ēkas fasāde svētkos tiek izgaismota, padarot to īpaši romantisku diennakts tumšajā laikā. Renovētā ēka veiksmīgi sasaucas ar koncertzāles Latvija un Lielā laukuma mūdienīgo anambli ielas pretējā pusē.

Tieši pirms Jaunā gada Ventas Balsij bija iespēja apskatīt apartamentu interjeru.

Langberga villa un Grīnberga māja

Diemžēl līdz šim nav izdevies noskaidrot precīzu mājas Kuldīgas ielā 63 būvniecības laiku. Tomēr ir droši zināms, ka tā tikusi būvēta dāņu uzņēmēja Mihaela Langberga, kurš vēlāk kļuva par Dānijas konsulu, ģimenei. Sākotnēji to sauca par Langberga villu. Kādu laiku tur atradās Dānijas un Ziemeļu ūnijas, kurā bez Dānijas ietilpa arī Zviedrija un Norvēģija, konsulāti. Liecības par villas iespējamo būvniecības laiku ir pretrunīgas. Langbergu ģimenes locekļi min, ka viņi uz šejieni pārcēlušies 19. gadsimta pašās beigās, proti, 1899. gadā. Tajā pat laikā no arhīvu informācijas, ko izdevies iegūt Raulam Vēliņam, izriet, ka Mihaels Langbergs zemi mājas būvniecībai nopircis 1903. gadā. Tāpat ir zināms, ka Langbergi Kuldīgas ielas mājā dzīvojuši līdz 1911. gadam. Pēc konsulāta likvidācijas īpašumu iegādājās Ventspils ģimnāzijas dibinātājs, Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Teodors Grīnbergs. Arhibīskaps šajā mājā dzīvoja no 1912. līdz 1932. gadam. Pateicoties tam, nostiprinājies un plaši iegājies ēkas jaunais nosaukums – Grīnberga māja.

2014. gadā tolaik pussagruvušo ēku Kuldīgas ielā 63 iegādājās bijušais ventspilnieks, ārsts un pazīstamais mecenāts Rauls Vēliņš. Tagadējais īpašnieks sola iemūžināt Mihaela Langberga un Teodora Grīnberga piemiņu ar piemiņas plāksnēm uz ēkas fasādes. «Savā laikā viņi abi tikuši apbalvoti ar Triju zvaigžņu ordeni un ir ventspilnieku piemiņas cienīgi,» saka Rauls Vēliņš. Jāpiebilst, ka 2023. gadā arī Rauls Vēliņš ir apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni.

Nacionālā romantisma garā

Iepriekš jau esam rakstījuši, ka diemžēl nav saglabājusies sīkāka informācija un fotogrāfijas, pēc kurām varētu spriest par vēsturisko mājas iekštelpu plānojumu. Tāpēc tās pašreizējais interjers tika veidots pēc pieejamajām liecību drumstalām par to, kāds varēja būt istabu dizains pirms vairāk nekā 120 gadiem, kad māja tika uzbūvēta, kā arī ņemot vērā tā laika modi.
Galvenais informācijas avots par telpu interjeru bija Mihaela Langberga meitas atmiņas. No atmiņām, ko viņa pierakstijusi brieduma gados, izriet, ka viesistabas grīdu pirmajā stāvā klāja kvadrāta formas parkets, telpā atradušās tumšas mēbeles, bijis kamīns un grezna lustra. Visas šīs interjera detaļas ir radītas no jauna arī tagadējā viesistabā ēkas pirmajā stavā, kas vienlaicīgi var kalpot arī kā ēdamistaba.

«Vienīgais, kā pašlaik šeit pagaidām nav, ir griestu gleznojumi apkārt lustrai rožu, vītņu un citu rakstu formā, ko savās atmiņās min dāņu konsula meita,» stāsta Rauls Vēliņš. Konsula meita, kurai tolaik bija 12 gadu, atceras, kā viņa gulējusi viesistabā uz grīdas, uz lāčādas, un apbrīnojusi rozes uz griestiem. No atmiņām ir zināms, ka mājā bijušas divas lāčādas – baltā un melnā lāča – un ka meitenei vairāk patikusi baltā lāča kažokāda, jo melnajai lāčādai bijuši mākslīgie zobi. Rauls sola, ka iztrūkstošais interjera elements – griestu gleznojums – vēsturiskajā viesistabā noteikti parādīsies.

Trūkstošo informāciju par to, kāds varēja izskatīties viesistabas iekārtojums, daļēji aizpilda interjera detaļas, kas vēsturiski attiecināmas uz mājas pirmo īpašnieku dzīves laiku. Piemēram, 1911. gadā dzimušā mākslinieka Kurta Fridrihsona glezna vai jūgendstila laikmeta ažūra metāla svečturis ar spoguli. Daudzas interjera detaļas Ventspilī nonākušas no dažādu Eiropas pilsētu antikvariātiem vai krāmu tirgiem, kur var atrast senas lietas – lustras, atkritumu urnas, mēbeles.

Apartamentu vēsturiskās viesistabas–ēdamistabas mēbeles atgādina par nacionālā romantisma laikmetu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Tumšās mēbeles – lielu, masīvu, ovālu galdu, krēslus un skapi, ko rotā latviski ornamenti – izgatavojis tai laikā dzīvojušais latviešu meistars Jūlijs Madernieks. Mājā ir arī Jūlija Madernieka skolnieka Anša Cīruļa darba paraugi – no gaiša koka izgatavoti un ar īstu dzintaru rotāti krēsli nacionālā romantsima stilā. Šos krēslus Vēliņš ieguvis no savas krustmātes.

Visi četri kamīni namā ir autentiskie, trīs ir veidoti no seniem krāsns podiņiem, izgatavotiem Rīgas uzņēmumā Celms un Bēms 20. gadsimta sākumā, bet vienu kamīnu rotā slavenās vācu Meisenes manufaktūras ražotie krāsns podiņi. Visi kamīni var kalpot ne tikai kā rotājumi, bet arī telpu apsildīšanai

Mecenāta dāvana savai pilsētai

Padomu laikā ēka Kuldīgas ielā 63 tika izmantota armijas vajadzībām, bet, kad tika uzbūvēta Ventspils 2. vidusskola, šeit izveidoja skolas internātu un darbmācības klases. 1991. gadā ēku nopirka uzņēmums SGS, bet 1994. gadā ēka tika uzspridzināta un daļēji sagrauta. 1995. gadā nekustamais īpašums pārgāja Teodora Grīnberga mantinieces, viņa brāļa mazmeitas Dzintras Rieksts īpašumā. Viņa savukārt uzdāvināja māju Ventspils evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzei. Draudzei nebija pietiekami daudz līdzekļu, lai ēku atjaunotu, un 20 gadus tā stāvēja pussabrukusi, kamēr to no luterāņu draudzes nopirka Rauls Vēliņš. Bijušais ventspilnieks joprojām ir savas dzimtās pilsētas patriots un saka, ka izšķīries par šo darījumu tāpēc, ka gribēja saglabāt Ventspilij un tās iedzīvotājiem vienu no skaistākajām vēsturiskajām ēkām.

Darbs pie mājas Kuldīgas ielā 63 atjaunošanas sākās 2014. gadā. Būvinženieru viedokļi par mājas renovāciju bija atšķirīgi. Vieni uzskatīja, ka pussagrautā ēka ir pilnībā jānojauc un jābūvē no jauna. Tomēr uzvarēja cits viedoklis – ēka tika saglabāta un atjaunota, tās pamati tika pastiprināti, piebūvēts ir tikai izpostītais labais spārns. Būvdarbus veica Ventspils uzņēmums Samrode, rekonstrukcijas projektu izstrādāja Creo Group un jaunais arhitekts Vilnis Fricis. Kā atzīst Vēliņš, ēkas Kuldīgas ielā 63 atjaunošana viņam izmaksāja apmēram vienu miljonu eiro.

Ja neskaita vēsturisko viesistabu un kamīnus, apartamenti mājā Kuldīgas ielā 63 ir iekārtoti mūsdienīgā stilā. Katrā dzīvoklī ir plaša viesistaba, kas apvienota ar virtuvi, viena, divas vai trīs guļamistabas, viena vai divas vannas istabas. Apartamenti aizņem divus stāvus – pirmo un otro. Pagrabstāvā tiks ierīkota mini-SPA zona ar kafejnīcu un atsevišķu ieeju, kas būs pieejama visiem interesentiem. Šeit jau darbojas divas pirtis – somu un turku – un ir pabeigti divi kabineti, kuros, pēc Raula domām, var sniegt masāžas pakalpojumus. Aprīkojuma SPA procedūrām pagaidām nav. Rauls aicina atsaukties šo jomu pārzinošos speciālistus, kuri varētu nodarboties ar aprīkojuma izvēli un pasūtīšanu, bet pēcāk – arī organizēt un vadīt SPA zonu.

Rauls Vēliņš cer, ka februāra sākumā apartamenti būs pieejami potenciālajiem dzīvokļu īrniekiem. Savukārt SPA zonu varētu atvērt pēc pāris gadiem, lai gan vairāki pakalpojumi varētu būt pieejami arī daudz ātrāk.

Paredzamā apartamentu cena (atkarībā no platības): īstermiņa īre – 150–200 eiro/diennaktī; ilgtermiņa īre – no 1200 līdz 15000 eiro mēnesī + komunālie maksājumi.