Dinamika un izaicinājumi atkritumu apsaimniekošanā

Gads tuvojas noslēgumam. Kāds tas bijis atkritumu apsaimniekošanas jomā?

Gaitis Celms (G. C.): – Atskatoties uz aizejošo gadu, pirmais, ko vēlētos pateikt, – paldies ikvienam uzņēmuma darbiniekam par ieguldīto darbu, lai mūsu daudznozaru uzņēmums varētu nenogurstoši sniegt ne tikai gadu desmitos pārbaudītus pakalpojumus, bet arī ieviest jaunus.

Atkritumu apsaimniekošanas nozarē gads bijis bagāts dažādiem jauninājumiem atkritumu šķirošanā, un domāju, ka liela daļa ventspilnieku tos ir pamanījuši un jau izmantojuši savā ikdienā.

Inese Mičule (I. M.): – Kā viens no, iespējams, gaidītākajiem jaunumiem šogad bija tekstilizstrādājumu šķirošanas uzsākšana. Pilsētā un Ventspils novadā izvietoti speciāli konteineri, kuros varam nošķirot vilktu, bet nebojātu un vēl valkājamu apģērbu, apavus, kā arī izmantojamu mājas tekstilu.

2023. gada sākumā būtiski paplašinājām arī šķirošanai derīgā plastmasas iepakojuma klāstu – ja iepriekš aicinājām šķirot plastmasas iepakojumu, ievērojot īpašas norādes uz tā, tad tagad var šķirot visus plastmasas iepakojuma veidus.

Tāpat esam iemēģinājuši roku bioloģisko atkritumu dalītā vākšanā, organizējot bioloģisko atkritumu šķirošanas izmēģinājumu Šķiro BIO-loģiski un iesaistot tajā atsevišķu daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus, privātmāju īpašniekus un uzņēmumus. Te gan jāsaka, ka pat vairāku mēnešu izmēģinājums nav devis viennozīmīgas atbildes un ir skaidrs, ka mācīšanās process būs jāturpina jau visiem kopā.

G. C.: – 2023. gadā turpinās darbs arī pie infrastruktūras attīstības, lai nākotnē atkritumus pēc iespējas varētu izmantot jau kā resursus. Iesācies noslēdzošais posms topošās no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtas izbūvē, kas ir pirmais un pagaidām vienīgais šāda veida vides projekts atkritumu reģenerācijas jomā Latvijā. Iekārta nodrošinās atkritumos esošo energoresursu atgūšanu tautsaimniecības apritē kā siltumenerģiju un elektroenerģiju.

Kādi ir plānotie jaunumi nākamajā gadā?

I. M.: – Jaunums, kas būs pamanāms ikvienam ventspilniekam, būs bioloģisko atkritumu dalītas vākšanas sistēmas darbības uzsākšana. Izņemot Rīgas un Pierīgas pašvaldības, bioloģisko atkritumu dalīta vākšana būs jaunums arī citur Latvijā, tādēļ kopīgiem spēkiem meklēsim atbilstošāko un visām pusēm ērtāko apsaimniekošanas modeli.

G. C.: – Otrs izaicinājums, kas iedzīvotājiem gan nebūs manāms, bet ir ne mazāk būtisks – līdz 2024. gada vidum Ventspils valstspilsētai kopā ar Ventspils un Kuldīgas novada pašvaldībām ir jāizveido atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs, lai pilnvērtīgi uzsāktu Ziemeļkurzemes reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2023.–2027. gadam realizāciju. Vienkāršiem vārdiem runājot, reģionālais centrs tiks izveidots uz atkritumu poligona Pentuļi bāzes un nodrošinās tam deleģēto funkciju izpildi, piemēram, izstrādās saistošos noteikumus atkritumu apsaimniekošanā, nodrošinās informāciju par dažādu normatīvajos aktos izvirzīto mērķu izpildi reģionā, koordinēs vides izglītību u. tml. Tas būs būtisks atbalsts pašvaldībām, lai sekotu gan visu normatīvo aktu izpildei katrā pašvaldībā atsevišķi, gan izveidotu uz vienādiem nosacījumiem balstītu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu reģionā kopumā.

Kāpēc ir jāšķiro atkritumi? Un kāds no tā ir ieguvums iedzīvotājiem?

I. M.: – Skaidrojot atkritumu šķirošanas nepieciešamību, var daudz runāt par ES un Latvijā izvirzītajiem mērķiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, par atkritumu kā resursu lietderīgu un ilgtspējīgu izmantošanu. Taču pēc pieredzes saprotam, ka tieši katra personiskais ieguvums ir lielākais stimuls šķirošanas uzsākšanai.

Atkritumu šķirošana ir viens no ikmēneša maksājumu ietekmējošiem faktoriem. Šogad mainījās maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, bet daudzdzīvokļu mājām, kur atkritumu šķirošanai pievērš lielāku vērību, ikmēneša maksājums nepieauga tik jūtami, kas apstiprina iepriekš pausto apgalvojumu – šķirošana ļauj ietaupīt. Mūsu pieredze liecina, ka nešķirotu sadzīves atkritumu konteineros joprojām tiek izmesti 20–30% iepakojuma, ko varētu nošķirot un maksāt mazāk, jo jauktā un stikla iepakojuma konteineru uzstādīšana un to izvešana ir bez maksas.

Kā veidojas ikmēneša maksājums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās?

I. M.: – Maksājumu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu veido no mājas vai māju grupas mēnesī izvestais nešķirotu sadzīves atkritumu apjoms (to uzskaita m³), deklarēto vai faktiski dzīvojošo personu skaits un maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, kas tiek noteikta par viena kubikmetru. Protams, maksājuma apmērs katram atsevišķam dzīvoklim ir atkarīgs arī no deklarēto personu skaita tajā.

Kopš 2021. gada decembra, kad šāda maksājamās daļas noteikšanas kārtība stājās spēkā, redzam ventspilnieku lielāku iesaisti atkritumu apsaimniekošanā – ir veiktas izmaiņas atkritumu izvešanas grafikos, vairākām mājām ir uzstādīti konteineri atkritumu šķirošanai. Izmantojot iespēju, mēs vēlamies atgādināt, ka izmaiņas atkritumu izvešanas grafikā tiek veiktas pēc pilnvarotās personas pieteikuma, kas pārsvarā ir namu pārvaldnieks. Cita starpā līgumā ir iekļauta vienošanās par attiecīgajai daudzdzīvokļu mājai vai māju grupai paredzēto konteineru skaitu un izvešanas biežums, kas ir pamats izvestā apjoma aprēķinam. Tādēļ gadījumos, ja nepieciešamas izmaiņas atkritumu izvešanas biežumā vai jāmaina konteineru skaits, iedzīvotājiem savlaicīgi par to jāinformē savas mājas pārvaldnieks.

Vai šķirojot iespējams panākt, ka ikmēneša maksājums tomēr nepieaugs vai pieaugs nebūtiski, ja tiek mainīta maksa par nešķirotu atkritumu apsaimniekošanu?

G. C.: – Maksa par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu tika mainīta šī gada jūnijā, un diemžēl arī turpmāk to plānots paaugstināt – no 2024. gada 1. februāra tā noteikta 25,86 EUR/m³ (iesk. PVN). Protams, jebkuras maksas izmaiņas ietekmē galējo maksājumu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tajā pat laikā jāņem vērā, ka galējā maksājuma procentuālais pieaugums ne vienmēr ir identisks maksas pieaugumam.

I. M.: – Izvestais atkritumu apjoms mājai kopumā noteikti samazināsies, ja ikdienā ikviens atkritumu radītājs apdomīgāk iepirksies un racionālāk izmantos nopirktos produktus un preces, savukārt saražotos atkritumus – šķiros. Nošķirot ir iespējams vismaz 20–30% no tā atkritumu apjoma, kas ir iepakojums. Tāpat jābūt pēc iespējas godīgākiem gan pret sevi, gan kaimiņiem, norādot patieso pakalpojuma saņēmēju skaitu, kas arī var būtiski ietekmēt rēķina apmēru.

Nākamajā gadā, ņemot vērā bioloģisko atkritumu dalītās vākšanas sistēmas darbības uzsākšanu, nešķirotu sadzīves atkritumu konteineros izmestajam atkritumu apjomam būtu jāsamazinās vismaz par 35–50%, tādējādi samazinot izmaksas par šo atkritumu apsaimniekošanu, jo bioloģisko atkritumu izvešana būs par pazeminātu maksu.

Vai bioloģisko atkritumu apsaimniekošana būs maksas pakalpojums?

I. M.: – Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioloģisko atkritumu apsaimniekošana atšķirībā, piemēram, no stikla iepakojuma vai jauktā iepakojuma ir maksas pakalpojums, tajā pašā laikā likumā ir noteikts tā apmērs – ar 2024. gada 1. janvāri maksai ir jābūt 60% apmērā no nešķirotu sadzīves atkritumu maksas.

Kāda būs bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas kārtība?

G. C.: – Pašvaldības saistošajos noteikumos, kas pašlaik ir izstrādes stadijā, paredzēts, ka, līdzīgi kā tas ir nešķirotajiem atkritumiem, pilnvarotajām personām daudzdzīvokļu mājās vai individuālajās mājās – īpašniekam, būs jānoslēdz līgums par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu, vienojoties gan par konteineru skaitu, gan to izvešanas grafiku. Privātmājās, kurās tiek veikta mājkompostēšana, līgums par bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu nebūs obligāts. Pienākums iesaistīties bioloģisko atkritumu dalītā vākšanā būs arī komersantiem, kuru ikdienas saimnieciskā darbība ir saistīta ar šāda veida atkritumiem, – ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Kā pareizi šķirot bioloģiskos atkritumus?

I. M.: – Ar bioloģiskajiem atkritumiem saprotam atkritumus, kas mums radušies virtuvē ēdiena pagatavošanas laikā, ēdienu pārpalikumus, pārtikas preces ar beigušos derīguma termiņu u. tml. Mēs jau pašlaik šāda veida atkritumus izmetam, tikai ar nākamo gadu tie būs jāievieto brūnas krāsas konteinerā.

Šajā gadā veiktā izmēģinājuma laikā saņēmām pārmetumus, ka konteineros nevar izgāzt veco zupu vai eļļu, jo konteineri ir ar sānos perforētiem caurumiem. Atklāti sakot, mums pat neienāca prātā, ka kāds varētu iedomāties to darīt. Arī sadzīves atkritumu konteineros nav paredzēta šķidro atkritumu izliešana.

Kas jāievēro, mājās šķirojot bioloģiskos atkritumus?

G. C.: – Pašlaik poligonā Pentuļi uzstādītās iekārtas var apstrādāt bioloģiskos atkritumus, kas ir bez iepakojuma. Līdz ar to pirms izmešanas jānoņem sākotnējais plēves, papīra, kartona iepakojums.

I. M.: – Izmēģinājuma laika secinājām, ka iedzīvotājiem šķirošana ir ērtāka, ja mājās ir mazs virtuves konteinerītis, kur šos atkritumus uzkrāt.

No iepriekš paustā noprotams, ka bioloģiskos atkritumus apsaimniekos atsevišķā maršrutā. Kā ir ar citiem dalīti vāktiem atkritumiem? Redzēts, ka tos saber tajās pašās mašīnās, kas izved arī nešķirotus sadzīves atkritumus.

G. C.: – Mīts par to, ka nav jēgas šķirot, jo konteineru iztukšošanas laikā viss tiek sabērts kopā un nonāk poligona krātuvē, sabiedrībā ir ļoti iesakņojies. Protams, jaukto iepakojumu vedam ar tām pašām mašīnām, ar ko tiek apsaimniekoti nešķiroti sadzīves atkritumi, jo nav rentabli iegādāties atsevišķu transporta vienību tikai viena veida atkritumiem. Tas, ka vienā konteinerā tiek uzkrāti vairāku veidu šķirojami atkritumi, ir taisnība. Pat ja mēs uzstādītu 3, 4, 5 konteinerus, pirms nodošanas tālākai apstrādei iedzīvotāju sašķirotie atkritumi tik un tā būtu jāpāršķiro. Līdz ar to vienīgais, kas nav taisnība, ir apgalvojums, ka sašķirotie atkritumi tiek apglabāti atkritumu poligona krātuvē. Pat gadījumos, kad dažādu piejaukumu dēļ materiālu nevar nodot pārstrādei, tas tiek izmantots no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanai.