Pašvaldība nojauks nodegušās mājas gruvešus

Būvniecības likums paredz, ka attiecībā uz nekustamā īpašuma objektu, kas degradē apkārtējo vidi un apdraud sabiedrības drošību, gadījumā, ja īpašuma īpašnieks vai valdītājs neko neiesāk vai arī to nav iespējams identificēt, pašvaldība var viņa vietā nojaukt šādu objektu un tam iztērētos līdzekļus piedzīt no īpašnieka. Tieši šāda situācija ir izveidojusies ar nekustamo īpašumu Rotas ielā 4. Koka ēkas konstrukciju paliekas šajā adresē joprojām atgādina par traģisko ugunsgrēku 2021. gada janvārī. Kopš tā laika pagājuši gandrīz trīs gadi, bet nodegušās ēkas krāsmatas līdz šim nav nojauktas un teritorija nav savesta kārtībā.

Nodegusī māja nevienam nepieder

Ēka ir stipri cietusi ugunsgrēkā, kā rezultātā ir pilnībā nodegušas norobežojošās un nesošās jumta konstrukcijas, kā arī pirmā stāva pārseguma nesošās koka sijas, un pārsegums ir iebrucis. Bojātas arī norobežojošās nesošās sienas, samazinājusies to nestspēja. Ēka apdraud sabiedrisko drošību, kā arī vizuāli bojā pilsētvides ainavu.

Pilsētas dome šī gada 16. novembrī uzlika par pienākumu īpašuma Rotas ielā 4 tiesiskajiem valdītājiem nojaukt nodegušās ēkas krāsmatas un aizvākt gruvešus. Gadījumā, ja ēkas tiesiskie valdītāji noteiktajā termiņā labprātīgi neizpildīs pilsētas domes lēmumā noteiktās prasības, Ventspils pilsētas pašvaldība nodrošinās ēkas nojaukšanu un būvgružu izvešanu un sakops teritoriju, piedzenot visas izmaksas no ēkas tiesiskajiem valdītājiem.

Būvniecības administratīvā inspekcija konstatējusi, ka Zemesgrāmatā nav reģistrētas īpašuma Rotas ielā 4 īpašumtiesības. Ir nosaukti tikai valdītāji – četras fiziskas personas, kuras nav iespējams identificēt. Valsts zemes dienestā pieprasītā informācija ietver tikai valdītāju vārdus un uzvārdus bez personas kodiem un jebkādas citas informācijas, uz kuru pamatojoties, varētu viņus identificēt. Būvniecības administratīvās inspekcijas vadītājs Jurģis Rasa skaidro, ka ēkas valdītāji, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības, varēja iegūt savā īpašumā zemi, uz kuras atrodas ēka, un reģistrēt īpašumtiesības Zemesgrāmatā. Tomēr visā dzīvojamās mājas ekspluatācijas laikā neviens par to interesi nav izrādījis. Teorētiski īpašumtiesības aizvien ir iespējams reģistrēt.

Novērsīs apdraudējumu sabiedrības drošībai

Ja pēc paziņojuma publicēšanas neviens no nodegušās ēkas valdītājiem nepieteiksies, pilsētas pašvaldība nojauks ēku un sakārtos savu teritoriju. Izskataš ka konkrētajā situācijā nebūs, no kā piedzīt izdevumus, pieļauj Rasa. Īpašnieku ēkai nav, bet valdītājus nevar identificēt. Būvniecības likums paredz, ka gadījumā, ja kāds tomēr apstrīdēs pilsētas domes lēmumu, pašvaldība neapturēs ēkas demontāžas procesu. Visi strīdi un tiesāšanās – pēc tam, kad būs novērsts apdraudējums apkārtējai videi un sabiedrības drošībai. Pašvaldības uzņēmums Ventspils nekustamie īpašumi uzsācis iepirkuma procedūru, lai noskaidrotu iespējamo darbu veicēju un izmaksas Rotas ielā 4 nodegušās mājas krāsmatu nojaukšanai. Ja iepirkums noslēgsies sekmīgi, tad līdz šī gada beigām pašvaldība stāsies valdītāja vietā un nojauks nodegušās mājas paliekas, kā arī sakārtos piegulošo teritoriju, pieļauj Jurģis Rasa. Pateicoties tam, būs sakārtota vēl viena vieta pilsētā.

Būvniecības administratīvās inspekcijas vadītājs stāsta, ka šādas situācijas, kad nākas pieņemt lēmumus attiecībā uz bezsaimnieka nekustamajiem īpašumiem, negadās bieži. Bet tajos gadījumos, kad šķietams bezsaimnieka nekustamā īpašuma objekts nonāk avārijas stāvoklī un pašvaldība sāk meklēt īpašnieku, tam nereti parādās īpašnieks vai valdītājs, kurš sāk to sakārtot. Diemžēl to nevar teikt par dažām ēkām, kurām ir īpašnieki, taču viņi neko neiesāk. Pie šādiem nekustamā īpašuma objektiem var pieskaitīt bijušās Mūzikas skolas ēkas Pils un Kuģinieku ielā, kas pieder privātīpašniekiem. Īpaši bēdīgā stāvoklī ir ēka Kuģinieku ielā. Abas ēkas ir Būvniecības valsts kontroles biroja uzraudzībā.

Grausti pārtop mūsdienīgās ēkās

Jurģis Rasa vērš uzmanību, ka pilsētā ir daudz gluži pretēju piemēru, kad veci un pamesti īpašumi iegūst jaunus saimniekus un otro elpu. Tādu piemēru var redzēt Pils un Lielās ielas stūrī, kur vairāku vecu graustu vietā izveidots Digitālās transformācijas centrs un privātā zobārstniecības klīnika. Rātslaukumā ilgus gadus pamests grausts ir pārvērties par pievilcīgiem viesu apartamentiem, kafejnīcu un veikaliem. Tikpat veiksmīgas pārvērtības notikušas Pils ielā 45/47, kur pēc renovācijas saimnieko uzņēmums TestDevLab. Skolas ielā 6 kādreizējā grausta vietā tagad ir atjaunota ēka ar restorānu, mūsdienīgu stiklotu terasi un biroja telpām. Šādu objektu uzskaitījumu varētu turpināt.

«Ja mēģinām atcerēties mūsu pilsētu pirms 20 gadiem un paskatāmies, kāda tā ir šobrīd, tad varam pārliecināties, ka pamesto graustu ir kļuvis daudz mazāk – tos vai nu nojauca, novēršot sabiedriskās drošības apdraudējumu, piemēram, Pils ielā 23 vai iekonservēja, piemēram, Pils ielā 39, vai arī renovēja,» norāda Jurģis Rasa. Būvniecības administratīvā inspekcija sadarbojas ar tiem īpašniekiem, kuru īpašums sliktā tehniskā stāvokļa dēļ bojā pilsētvidi vai apdraud sabiedrisko drošību. Inspekcijas vadītājs norāda, ka kopējā tendence šajā jomā vieš optimismu.