Pavasaris ir īstais laiks, kad parūpēties par to, lai vasarā Tavu pagalmu rotātu skaists zāliens. Lai panāktu perfektu rezultātu, Tev jāzina, kas ir zāliena aerācija un vertikulēšana, kā zālienu pareizi piesēt un, kad to nepieciešams mēslot. Visu nepieciešamo informāciju par šiem darbiem atradīsi raksta turpinājumā!
REKLĀMA: Zāliena atjaunošana un piesēšana pavasarī – kā to izdarīt pareizi?
Viss sākas ar zāliena virskārtas grābšanu
Pēc ziemas mēnešiem zālienu bieži vien apsēdis sniega pelējums, kas izskatās pēc baltiem vai pelēcīgiem apļiem. Ja sniega pelējumu ignorēsi, tas izplatīsies, pleķiem kļūstot lielākiem, un tajos zāle neaugs. Labā ziņa – ar sniega pelējumu ir visai vienkārši cīnīties, atliek vien kārtīgi grābt zālienu ar asu grābekli. Tādējādi sniega pelējuma micēlijs tiks sarauts un šī sēne ies bojā.
Taču zālienu izķemmēt nepieciešams ne tikai tad, ja to apsēdis sniega pelējums. Zāliena virskārtu uzšķēržot ar grābekli, augsnei labāk piekļūs tai nepieciešamais gaiss, ūdens un barības vielas, kā arī tas tiks atbrīvots no atmirušās zāles, lapām, zariem un citiem dārza atkritumiem. Ja zāliens ir vecs vai arī sniega pelējums turpina izplatīties, grābšanu atkārto ar divu nedēļu intervālu.
Reizi gadā lieti noder zāliena vertikulēšana
Ar spēcīgu grābšanu perfektam zālienam parasti nepietiek, jo laika gaitā augsne sablīvējas un to nepieciešams apstrādāt, izmantojot īpašu ierīci – vertikulieri. Vertikulēšanu dēvē arī par vertikālo zāliena pļaušanu, jo tās laikā dažu milimetru vai centimetru dziļumā zāliena velēna tiek kārtīgi sagriezta.
Zāliena vertikulēšana palīdz arī atbrīvot to no nesavāktās un atmirušās zāles, retināt zālienā esošos augus, izraut sūnas un platlapu nezāles. Pēc vertikulēšanas gan būs jāpastrādā papildus, proti, jāsavāc vertikulēšanas procesā radušies atkritumi – tos vislabāk nest uz komposta kaudzi, ja tāda pieejama.
Pirms veic vertikulēšanu, ņem vērā, ka zālienam jābūt sausam un augšanas fāzē, tāpēc pavasara mēnešos to vislabāk darīt pēc tam, kad esi veicis pirmo pļaušanu. Vertikulēšanas laikā neveic pagriezienus, jo tādējādi vari sabojāt zālienu.
Zāliena aerācija – noderīgs pasākums reizi 2-5 gados
Ja augsne ir kļuvusi ļoti blīva, tai nepalīdzēs arī vertikulēšana. Tāpēc reizi 2-5 gados vajadzīga zāliena aerācija. Tās laikā, ar īpašas ierīces palīdzību, augsnē, vairāku centimetru dziļumā, tiek izdurti caurumi, nodrošinot efektīvu skābekļa piekļuvi. Zāliena aerācija gan prasa attiecīgas zināšanas un aprīkojumu, tāpēc šo pakalpojumu vislabāk uzticēt profesionāļiem.
Ja esi to nolēmis paveikt pats, aeratoru vari nomāt – ņemot vērā, ka tas jālieto vien reizi vairākos gados, tā iegāde diez vai atmaksāsies. Aerācijai var izmantot arī speciāli izgatavotus aerācijas apavus, taču jārēķinās, ka plaša zālāja ierīkošana šādā gadījumā aizņems visai daudz laika un pūļu.
Piesēšana palīdz atjaunot zālienu un tā izskatu
Laika gaitā zāliens mainās. Ja vietumis tajā parādījušies melni caurumi, kuros zāle vairs neaug, neiztikt bez piesēšanas. To vislabāk darīt pēc tam, kad veikta vertikulēšana vai aerācija, taču tukšajos laukumos augsni tāpat vajadzētu kārtīgi uzirdināt ar grābekļa palīdzību. Kad tas izdarīts, laiks piesēšanai.
Galvenais nosacījums – sēklas jāizkaisa vienmērīgi. To vari izdarīt gan ar rokām, gan, piemēram, plastmasas poda apakšā izdurot caurumiņus. Pēc sēklu izkaisīšanas, talkā atkal jāņem grābeklis ar kuru sēklas iestrādā augsnē, bet pēc tam augsne kārtīgi jasalaista. Lielākoties piesēšanai noder universālās zāliena sēklas, savukārt, uz katru kvadrātmetru nepieciešami 15 līdz 30 grami sēklu, atkarībā no zāliena stāvokļa. Ideālais laiks piesēšanai – kad augsnes temperatūra sasniegusi astoņus grādus, taču zeme joprojām ir mitra.
Pavasarī zālienam palīdz arī mēslojums
Pavasara mēnešos zāliens intensīvi atjaunojas un šajā procesā tam noder mēslojums. Ja zālienu esi nolēmis mēslot vienu reizi sezonā, dari to pavasarī, izvēloties komplekso mēslojumu, kurā atrodams slāpeklis, fosfors un kālijs (NPK). Pavasarī zālei visvairāk nepieciešams slāpeklis, tāpēc iegādājies maisījumu, kurā šis pamatelements ir lielākā daļa.
Veicot mēslošanu, obligāti izmanto gan cimdus, gan aizsargbrilles. Mēslojums jāizkaisa vienmērīgi (aptuveni 25 grami uz kvadrātmetru), turklāt, tas jādara mākoņainā dienā – saulē slāpeklis izgaist, bet augiem rodas apdegumi. Ideāli, ja pēc mēslošanas līst lietus, bet, ja nokrišņu nav, zālienu kārtīgi aplaisti. Mēslošanu vari veikt gan ar rokām, gan izmantojot speciālu mēslošanas iekārtu.