Ne velti Latviju saucam par Dieva zemīti – ne to posta zemestrīces ar tām sekojošajiem cunami, ne viesuļvētras, kas aiz sevis atstāj drupās sagrautas mājas, sagāztus kokus un iznīcinātu visu cilvēka radīto.
Tuvākais kaimiņš – Baltijas jūra
0Tomēr arī mūspusē daba Baltijas jūras veidolā savu spēku neslēpj un neslāpē. Cilvēkam jāmācās ar to sadzīvot – attiecoties ar cieņu un pietāti.
Procesus Baltijas jūras piekrastē pēta LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pasniedzējs Dr. geol. Jānis Lapinskis.
Kādas procesi ir raksturīgi Baltijas jūras piekrastei Ventspilī un novadā?
– Par nozīmīgāko problēmu jūras piekrastē ir uzskatāma krasta erozija un ilgtermiņa krasta atkāpšanās. Latvijā no aptuveni 490 km garās krasta līnijas vērā ņemama krasta atkāpšanās notiek aptuveni 130 km. Krasta atkāpšanās tādā apmērā, kas atbilstoši vairumā ES valstu pieņemtajiem standartiem un vērtēšanas metodikai atbilst apzīmējumam katastrofāls vai ļoti intensīvs (>2 m/gadā), novērojama aptuveni 50 km. Krasta posms uz ziemeļiem no Ventspils ostas līdz Jaunupei ir pieskaitāms pie problemātiskajiem. Dati liecina, ka laika posmā no 1991. līdz 2010. gadam minētajā iecirknī krasta atkāpšanās notikusi 20–35 m robežās, atsevišķos īsos posmos (kopumā aptuveni 2 km) sasniedzot pat 45 m.
Vairāk lasi šodienas laikrakstā "Ventas Balss"!
Komentāri (0)