Jūras parku plāno mūsu piekrastē

Ventas Balss jau iepriekš informēja, ka šī gada sākumā Latvijas valdība, izskatot informatīvo ziņojumu par Latvijas–Igaunijas valstu sadarbības projekta ELWIND atkrastes jeb jūras vēja parka attīstību, kā vienu no potenciālajām vietām Latvijas pusē norādīja teritoriju, kas atrodas jūrā starp Pāvilostu un Užavu. Otra alternatīva tika izskatīta Vidzemes piekrastē – iepretim Ainažiem. Šoruden tapa zināms, ka valdība izšķīrusies par labu teritorijai Kurzemes piekrastē. Savukārt oktobra nogalē arī Igaunijas puse pieņēmusi lēmumu par jūras parka vietu, un tā ir iepretim Sāmsalai. Tas nozīmē, ka iespējama virzība tālāk. Nākamais solis būs ietekmes uz vidi novērtējums.

Teritorijas Kurzemes piekrastē un pie Sāmsalas izraudzītas, balstoties priekšizpētē. Ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra, saskaņā ar projekta laika grafiku, jānoslēdz līdz 2025. gadam. Ja viss noritēs veiksmīgi, 2026. gadā tiks veikta izsole, kam piešķirt tiesības vēja parku izbūvēt. Būvniecība varētu sākties 2028. gadā un noslēgties 2030. gadā. Iecerēts, ka vēja turbīnas tiks izvietotas 15–20 km attālumā no krasta, bet kopējā jauda šādam parkam varētu sasniegt pat 1000 MW. Projekta attīstītāji norāda, ka šāds vēja parks vietējiem iedzīvotājiem nozīmēs jaunas darba vietas un veicinās arī ostu attīstību, jo šādiem vēja parkiem nepieciešamas zemes bāzes stacijas.

Tiesa, Ventspils novada piekrastes iedzīvotāji, īpaši Jūrkalnē, iepretim kurai vēja parks varētu atrasties, noraizējušies par to, kā tiks ietekmēts tūrisms, kā arī vēlas saprast, vai tiešām teritorija pie Jūrkalnes un Pāvilostas, kurās pēdējās desmitgadēs mērķtiecīgi attīstīts tūrisms un sasniegts arī ievērojams rezultāts, ir vislabākā izvēle vēja parkam jūrā.

Informatīvais ziņojums par šīs vietas izvēli šī gada septembrī valdībā ticis izskatīts sēdes slēgtajā daļā un ir noslepenots. Taču no ELWIND sniegtās informācijas noprotams, ka Latvijas rietumu piekraste starp Liepāju un Ventspili izvēlēta, pateicoties labiem vēja un ledus apstākļiem, kā arī ģeoloģiski atbilstošai jūras gultnei. Turklāt šajā vietā esot vismazākā iespējamība ietekmēt savvaļas floru un faunu.

Jūrkalnieks, Ventspils novada domes deputāts Māris Dadzis (Latvijas Reģionu apvienība) no publiskās informācijas uzzinot, ka lēmums par vietas izvēli iepretim rietumu piekrastes unikālajam stāvkrastam jau pieņemts, atzīst, ka viņam par šo projektu ir vairākas skaidrības un vairākas neskaidrības. Skaidrība ir tā, ka vēja parkiem kaut kur ir jābūt, un, viņaprāt, jūras teritorija ir loģiskāka izvēle nekā sauszeme. Būvējot jūrā, esot sasniedzama lielāka ražošanas efektivitāte un arī sabiedrības pretestība ir sagaidāma mazāka. Taču Dadzis atceras, ka aptuveni pirms desmit gadiem, kad jau pavīdēja pirmā ideja par vēja parku jūrā iepretim Jūrkalnei un Pāvilostai, tika veikta arī iedzīvotāju aptauja, un lielākā daļa vietējās sabiedrības pret šādu iespējamību esot bijusi noraidoša. Tāpat šāda attieksme tikusi pausta iepriekšējās sabiedriskajās apspriešanās, kad notika arī diskusija par Jūras plānojumu 2030. «Turklāt Jūrkalnes stāvkrasts ir atzīts par vienu no Latvijas ainavu dārgumiem, kurā, protams, vēja parks neiederas, jo traucētu tūrismam, pie kura mēs vairāk nekā divdesmit gadus esam mērķtiecīgi strādājuši. Nu tad nākamos 25 gadus tur būs cita ainava.» Šī tad, pēc Dadža vārdiem, arī esot tā neskaidrība par vietas izvēli jūras parkam.

Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks, kurš šobrīd atbildīgs par teritorijas attīstības un plānošanas jautājumiem, Andis Zariņš (Nacionālā apvienība) Ventas Balsij skaidro, ka savulaik jūras plānojuma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darba grupā piedalījās viņa priekšgājējs Māris Dadzis. «Man nav informācijas, ko viņš tur darīja! Kopš 2021. gada 1. jūlija Ventspils novads nav skaņojis nevienu dokumentu un viedoklis nav jautāts par atkrastes vēja projektu.»

Dadzis savukārt skaidro, ka, piedaloties diskusijās par jūras plānojumu, Ventspils novada pašvaldība paudusi bažas par teritoriju iepretim unikālajam stāvkrastam un tūrisma teritorijām piekrastē. Turklāt 2020. gadā, kad pašvaldībai prasīts viedoklis, vai nepieciešams arī starpvalstu ietekmes uz vidi novērtējums potenciālajām parka teritorijām pie Sāmsalas, pašvaldība sniegusi viedokli, ka tāds ir nepieciešams, vēršot uzmanību arī uz vajadzību vērtēt ainavu. «Turklāt šajā vēstulē par teritoriju starp Pāvilostu un Užavu nebija ne vārda,» atceras Dadzis.

Savukārt projekta tālākie īstenotāji – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra – uzsver, ka saskaņā ar SKDS 2022. gada aprīlī un maijā veiktās aptaujas rezultātiem 77% Latvijas iedzīvotāju atbalsta vēja parku būvniecību. Realizējot projektu jūrā, tiks palielināta Latvijas energoapgādes drošība, un nākotnē tas varētu atstāt arī pozitīvu iespaidu uz elektrības cenām. Tāpat tiek pausta apņemšanās organizēt tikšanos ar vietējām pašvaldībām un citām interešu grupām.

Jāatzīmē, ka projekta mājaslapā norādīts, ka Latvijā šobrīd tiek izskatīts normatīvais regulējums, lai izstrādātu modeli, kas ļautu vietējām pašvaldībām un iedzīvotājiem gūt labumu, taču jautājums par ārzonu kompensācijas mehānismu šobrīd nav aktuāls. Tikmēr Igaunijā ar attiecīgo pašvaldību starpniecību atkrastes vēja parks sniegs finansiālus ieguvumus vietējiem iedzīvotājiem.