Līdz ar jaunās depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā atkal manāmi aktualizējies jautājums par atkritumu šķirošanu. Atkritumi būtībā ir sena cilvēces problēma. Kā liecina informācija Nacionālajā enciklopēdijā, tieši atkritumi bijuši viens no cēloņiem mēra epidēmijai viduslaiku Eiropā, jo tie tika izmesti uz ielām, tuvākajās upītēs un grāvjos.
Pirmie noteikumi par ielu un teritoriju sakopšanu Latvijā tika izdoti Rīgā un Cēsīs 16. un 17. gadsimtā, tomēr tas nepalīdzēja uzlabot pilsētu vispārējo sanitāro stāvokli. Vēl ilgi ļaudis ar saviem atkritumiem turpināja piesārņot apkārtni. 1928. gadā Rīgā parādījās pirmās 900 atkritumu tvertnes ar tilpumu 110 litri. Pārējās Latvijas pilsētās atkritumi joprojām tika vienkārši aprakti vai sadedzināti. Laikam ejot, arvien vairāk tapa skaidrs, ka atkritumu problēmai jāpievērš pastiprināta uzmanība un tos pienācīgi jāapsaimnieko, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.
Lai gan Ventspils un novada atkritumu apsaimniekošanas pieredzi tik tālā vēsturē atrast neizdevās, tomēr ir zināms, ka, Ventspils šobrīd ir viena no sakoptākajām pilsētām Latvijā. Šodienas cilvēkam jau kļuvis skaidrs, ka problēmu “aprakšana” nenozīmē to eksistences beigas. Tas, ka ar acīm atkritumus vairs neredzam, nenozīmē, ka tie vairs neatstāj nekādu ietekmi uz mums un apkārtni. Tos nepieciešams pienācīgi apsaimniekot, vislabāk – pārstrādājot. Vai zināji, ka saplaisājušo stikla vāzi, kas glabājas plaukta aizmugurē, var pārstrādāt neskaitāmas reizes? Tāpat arī izdrukātos liekos dokumentus, kas krājas kaudzē uz galda malas. Atkārtota pārstrāde nozīmē ievērojamu resursu ietaupījumu.
Kā liecina 2021. gadā Latvijā veikts pētījums par atkritumu šķirošanas praksi Latvijā, kurā piedalījās 1071 Latvijas iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 75 gadiem, 76% aptaujāto piedalās atkritumu šķirošanā, taču pamatā šķiro tikai vienu atkritumu veidu, piemēram, stikla taru. Viens Latvijas iedzīvotājs gadā saražo aptuveni 304 kg atkritumu, bet gada laikā Latvijā kopumā radām aptuveni 700 000 tonnas atkritumu. No šī daudzuma pārstrādāti tiek aptuveni 10%, kas nav visai pozitīvs rādītājs. Salīdzinājumam, Austrijā poligonos apglabā tikai 1% atkritumus, bet pārējos pārstrādā (30%), kompostē (40%) vai sadedzina (29%)2. Lai nodrošinātu katram atkritumu veidam atbilstošāko apsaimniekošanas veidu – pārstrādi, kompostēšanu, sadedzināšanu vai noglabāšanu, – tos nepieciešams sašķirot.
Nereti šķiet, ka ar vēlmi šķirot vien nepietiek, jo sastopamies ar dažādiem šķēršļiem, kas, mazākas motivācijas gadījumā, mūs attur no šķirošanas. Kā lai šķiro atkritumus, ja dzīvo dzīvoklī ar nelielu platību? Kā atcerēties, kādus materiālus drīkst mest šķirošanas konteineros? Kurā konteinerī man jāizmet kāda veida atkritumi? Kur vispār tuvumā kāds atkritumu šķirošanas konteineris? Daudz vieglāk un vienkāršāk ir visu samest vienā maisā un izmest vienā konteinerī. Un vispār – šķirošanas konteineros jau var mest dažādus atkritumus. Kāda tad jēga? Un vai tas viss nenonāk vienā mašīnā kā esam redzējuši televīzijas sižetos?
Kampaņas “Zaļā misija” komanda viesojās Ventspils labiekārtošanas kombināta (VLK) atkritumu šķirošanas laukumos Ventspilī Siguldas ielā 8a un Jēkaba ielā 47, kur bija iespējams pārliecināties par plašajām šķirošanas iespējām. VLK nepārtraukti strādā pie tā, lai šķirošana iedzīvotājiem kļūtu ērtāka. Piemēram, pavisam nesen Siguldas un Jēkaba ielas šķirošanas laukumos tika uzstādīti tekstilizstrādājumu nodošanas punkti, kur iespējams nodot arī otrreiz lietojamu un pārstrādājamu apģērbu, mājas tekstilu, apavus un somas. “Zaļā misija” komanda viesojās arī atkritumu poligonā “Pentuļi” Ventspils novadā, kur pārliecinājās, ka šķiroto atkritumu konteinera saturs tiek vēlreiz pāršķirots, sadalot atkritumus “pēc piederības” un attiecīgi tos pārstrādājot.
Vai kādreiz esi domājis par to, kur iespējams nodot tādus materiālus kā baterijas un depozīta iepakojumus? Valsts vides dienests sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Valsts reģionālās attīstības aģentūru iedzīvotāju ērtībai ir izveidojis tīmekļvietni skiroviegli.lv, kurā iespējams atrast tādu dalīto atkritumu savākšanas punktus Ventspilī un novadā. Vietnē norādītas vietas, kurās iespējams nodot baterijas, elektroiekārtas, depozīta iepakojumu, papīru, stiklu, plastmasu un citus šķirotos atkritumus.
Galu galā, izrādās, atkritumu šķirošanai ir arī tīri taustāms finansiāls ieguvums. Piemēram, Rīgā dalīta atkritumu savākšana ir iespēja samazināt rēķinus, jo iepakojuma izvešana ir bez maksas. Pēc Rīgas Namu pārvaldes datiem3, neliela sešu dzīvokļu ēka nešķirošanas dēļ burtiskā nozīmē atkritumos gada laikā izmet 720 eiro, bet 30 dzīvokļu mājai tie jau būtu 3600 eiro, kurus daudz vērtīgāk būtu ieguldīt mājas labiekārtošanā, siltināšanā vai citos uzlabojumos, nevis “izsviest atkritumos”.
Tātad – kāds man labums no atkritumu šķirošanas? Ietaupīta nauda, tīrāka vide, mazāks dabas resursu patēriņš – šie varētu būt vismanāmākie. Tie, kuriem videi draudzīgs dzīvesveids patiesi ir aicinājums, noteikti varētu nosaukt vēl vairākus ieguvumus, bet motivācijai pietiks ar šiem trim. Mēs taču nevēlamies atgriezties viduslaiku Eiropā, kur atkritumu dēļ izplatās slimības, aizsērē ūdenstilpes un grāvja tuvumā cieši jāaizspiež deguns.
Jaunumiem sekot līdzi iespējams “Zaļā misija” Facebook lapā. Sabiedrības informēšanas kampaņa “Zaļā misija” tiek ieviesta projekta “VPB/vēsturiski piesārņoto vietu sanācija” (projekta Nr. NFI/AK/04) ietvaros. Vairāk informācijas: vatp.lv/projekti/piesarnoto-vietu-sanacija.
Komentāri (0)