Svin ceturtdaļgadsimta jubileju

Par augstskolas pirmsākumiem un attīstību jubilejas reizē atmiņās dalās savējie – tie, kurus cieša saikne ar Ventspils Augstskolu vieno jau kopš tās tapšanas.

«Visi degām par augstskolas ideju»

Jānis Sīlis, Ventspils Augstskolas profesors un vadošais pētnieks, kādreizējais ilggadējais Tulkošanas studiju fakultātes dekāns

– 1995. gada decembrī, kad paralēli darbam Latvijas Universitātē, kur biju Valodu centra direktors, tulkoju pasākumos, vienā no Latvijas Žurnālistu savienības diplomātiskajiem saloniem satiku Ilzi Buņķi. Viņa teica, ka Ventspilī tiks veidota augstskola un varbūt es varētu kādus lekciju kursus lasīt. 1996. gada novembra vidū Aldis Slavinskis, kurš toreiz bija Skolu valdes priekšsēdētājs Ventspilī un savulaik vienu semestri arī mans kursabiedrs universitātē, man teica: Bet vai tu negribi pavisam pārnākt uz Ventspili? Aldis bija cilvēks, kuram es uzticējos. Parunāju ar sievu Aiju, viņa man teica: Es piekristu un arī pati piekrītu. 1997. gada 30. jūnijā pārcēlos uz Ventspili. Jāsaka, tā bija drusciņ tāda lekšana aukstā ūdenī. Savos 72 gados esmu konstatējis, ka visu dzīvi esmu bijis avantūrists un kaut kā jauna aizsācējs. Savulaik, kad Latvijas Universitātē beidzu Svešvalodu fakultāti, pēc gada iestājos Latvijas Valsts konservatorijā kordiriģentos un šo specialitāti arī beidzu. 1980. gadā es aizstāvēju doktora disertāciju un reizē ar pāris mēnešu starpību beidzu arī konservatoriju. Arī Latvijas Universitātē kopā ar mācību prorektoru biju Valodu centra dibinātājs, un nākamais izaicinājums bija Ventspils Augstskola. Kaut ko jaunu uzsākt man varbūt vienmēr ir bijis vieglāk nekā kādam citam.

Mēs visi degām par augstskolas ideju. 1997. gada augustā trīs nedēļas upurējām savu atvaļinājumu, ko mums bija piešķīrušas vēl iepriekšējās augstākās mācību iestādes. Tie bija sagatavošanas kursi studentiem. Trīs nedēļas strādājām, attīstījām studiju iemaņas.

Spilgtā atmiņā palikušas pirmās augstskolas darbības nedēļas 1997. gada augustā. Nodaļas studenti uzaicināja mani piknikā turpat pie augstskolas, kur tagad ir parks, bet toreiz bija tāds mežiņš. Drīz pilsēta atsūtīja veselu tehnikas armiju, kas mežiņu ātri vien pārveidoja par skaistu parku, kāds tas ir arī tagad. Pirmos divus trīs gadus studiju gada ievada pasākumos ciemos ieradās hercogs Jēkabs – tas biju es –, kurš iepazīstināja jaunos studentus un citu publiku ar pasniedzējiem, citiem studentiem, programmām. Mums bija tērpi no Dailes teātra. Vienu gadu hercogs ar savām divām galma dāmām piebrauca ar karieti.

Augstskola šo gadu laikā ir attīstījusies. Sākumā jau bija uztraukums un šaubas, kāda būs mūsu vieta Latvijas kontekstā gan beidzēju profesionālajā darbībā, gan arī zinātnē. Tagad mēs esam savu vietu iekarojuši. Nemaz tik viegli negāja, jo Latvijas Universitāte jau pāris gadus pirms mums bija nodibinājusi kontaktus ar Briseli profesionālajā tulkošanā. Mēs, pasniedzēji, jau no Latvijas Universitātes uz Ventspils Augstskolu pārgājām ar reputāciju zinātnē, un to esam saglabājuši. Tagad mums ir vesela jaunu doktoru paaudze. Mūsu pirmā izlaiduma absolvents Jānis Veckrācis ir doktors un arī asociētais profesors.

Mūsu bijušie studenti strādā prestižās darba vietās. Piemēram, Dana Reizniece-Ozola sākotnēji ir beigusi mūsu bakalaura programmu, pēc tam arī mūsu maģistra programmu tieši tulkošanā. Viņa iesāka arī savu doktora darbu, bet tad viņu saistīja politika, pašlaik viņa darbojas Starptautiskajā Šaha federācijā. Daudzi no mūsu tulkošanas fakultātes beidzējiem ir dibinājuši savus uzņēmumus, tulkošanas aģentūras. Tiešām, mūsējie ir visur. Arī Briselē. Mans jaunākais dēls bija dažādu premjeru tulks un tagad strādā par tulkotāju Prezidenta kancelejā. Vairāki no mūsējiem ir strādājuši un, manuprāt, arī tagad strādā Saeimas Tulkošanas nodrošinājuma dienestā.

«Ventspils Augstskola man ir iedevusi visu»

Mārtiņš Lauva,

Uzņēmējs, VeA pirmā izlaiduma absolvents un Andra Klausa stipendijas mecenāts

– Mana izvēle par labu Ventspils Augstskolai bija vairāku faktoru kopums. Jauna augstskola, jauna pilsēta, jauni izaicinājumi. Toreizējais rektors Reknera kungs ļoti pārliecinoši motivēja. Toreiz jau biju izturējis iestājeksāmenus Latvijas Universitātes fakultātēs – gan Ekonomikas un vadības, gan Juridiskajā fakultātē. Beigās pieņēmu lēmumu par labu Ventspils Augstskolai. Ventspils un Ventspils Augstskola man ir iedevusi praktiski visu, kas man dzīvē ir, – izglītību, biznesa pamatus, biznesa sākumu un draugus. Ar cilvēkiem, ar kuriem es studēju kopā Ventspils Augstskolā, mēs vēl joprojām ne tikai regulāri tiekamies, bet ar dažiem kopā arī strādājam. Nu jau gandrīz 20 gadus esmu aktīvā uzņēmējdarbībā un nestrādāju algotu darbu. Pilnīgi noteikti nav nevienas citas vietas Latvijā, uz kuru es brauktu ar tik siltām izjūtām, ar kādām es braucu uz Ventspili.

Ventspils Augstskola jau toreiz, manā studiju laikā, bija labākā ekonomikas un biznesa augstskola Latvijā, un tas nav tikai mans subjektīvais viedoklis – daudzos Latvijas lielākajos uzņēmumos šobrīd vadošā menedžmenta komandā ir kāds Ventspils Augstskolas absolvents.

Sekoju līdzi Ventspils Augstskolas attīstībai, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc esmu profesora Andra Klausa vārdā nosauktās stipendijas izveidotājs un mecenāts. Profesors Klauss man iedeva pirmo biznesa redzējumu un atbalstu ne tikai akadēmiskā, bet arī profesionālā ziņā. Pirmie projekti tika realizēti kopā ar viņu. Manis izveidotās un finansētās stipendijas mērķis ir pateikt paldies un saglabāt saikni gan ar Ventspils Augstskolu, gan Ventspili. Stipendija nākamgad tiks pasniegta desmito reizi. Viens no mērķiem, kuru centīšos īstenot stipendijas desmitgadē, – izveidot stipendijas saņēmēju klubu, lai vismaz reizi gadā satiktos stipendijas pasniegšanas pasākumā vai kādā citā formātā. Stipendijas apmērs ir 1500 eiro, bet nu jau vairākus gadus tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Šogad kopējā stipendiju summa bija 2000 eiro – viena galvenā stipendija un mazākas veicināšanas stipendijas finālistiem.

Ventspils Augstskolas sociālekonomiskā loma ir milzīga ne tikai Kurzemē, bet arī visā Latvijā. Novēlu augstskolai stingru mugurkaulu – pretoties idejām par augstskolu apvienošanos, kas tādu vai citu interešu vārdā šobrīd tiek virzītas vai lobētas. Ventspils Augstskola ir absolūti pašpietiekama, kvalitatīva un šajos 25 gados to ir pilnībā pierādījusi un veiksmīgi attīstījusies. Toreiz, kad mēs sākām, 1997. gadā, bijām 100 studenti – 70 Ekonomikas un vadības nodaļā un 30 – Tulkošanas nodaļā. Paskatieties, cik tagad zinātņu nozares tiek piedāvāts studēt Ventspils Augstskolā, un daudzas no tām ir unikālas Latvijā! Jāturpina iesāktais. Ticu, ka rektora Kārļa Krēsliņa vadībā Ventspils Augstskola var turpināt veiksmīgo attīstību, un no visas sirds viņam un viņa komandai to arī novēlu!

«Vēlējos, lai ventspilnieki varētu iegūt augstāko izglītību savā pilsētā»

Ilze Buņķe,

bijusī VeA Tālākās izglītības institūta un Mūžizglītības nodaļas vadītāja, VeA izveides vadības grupas locekle:

– Iniciatīva izveidot Ventspilī reģionālo augstskolu nāca no pilsētas domes. Es nezinu vairs nevienu pašvaldību Latvijā, kurai izdotos īstenot tik grandiozu ideju. Un tas bija īsts brīnums! 90. gados biju Ventspils pilsētas domes deputāte un Centrālās Zinātniskās bibliotēkas direktore. Esmu lepna, ka man ir bijusi iespēja piedalīties Ventspils Augstskolas (VeA) dibināšanā, iekļauties grupā, kas vadīja šo procesu. Viss, kas notika pirms VeA atklāšanas, detalizēti aprakstīts augstskolas 20 gadu jubilejas grāmatā, kā arī manā intervijā Ventas Balsij šā gada 4. martā. Praktiski kopš augstskolas pastāvēšanas pirmajiem mēnešiem turpināju darbu pie VeA Tālākās izglītības institūta projekta, bet vēlāk daudzus gadus esmu vadījusi institūtu un mūžizglītības projektus.

Viss iesākās ar lekciju ciklu ''Kultūras mantojums'' Centrālajā Zinātniskajā bibliotēkā. Lekciju rīkošanā tika piesaistīti jaunās Ventspils Augstskolas pasniedzēji, kuru vidū bija izcili eksperti kultūrā, mūzikas vēsturē, filozofijā. Uz lekcijām tika aicināts ikviens interesents. Kad VeA izveidoja Mūžizglītības nodaļu, lekcijas par kultūrmantojumu sāka notikt tur. Bet mūžizglītības projekts ir ievērojami bagātinājies ar jauniem virzieniem – angļu valoda, psiholoģija, ekonomika, mārketings un daudz kas cits. Nodarbības notika sestdienās VeA telpās, tās vadīja augstskolas pasniedzēji un pieaicinātie speciālisti.

2000. gadu sākumā bija liels pieprasījums pēc svešvalodu apguves un redzesloka paplašināšanas ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo ventspilnieku vidū. Patīkami bija VeA gaiteņos un auditorijās sastapt dažāda vecuma un profesiju klausītājus – sākot no vidusskolēniem, kuri izmantoja mūžizglītības nodarbības, lai sagatavotos centralizētajiem eksāmeniem, līdz dažādu vecumu un profesiju cilvēkiem, kuri paplašināja redzesloku un profesionāli pilnveidojās. Svarīgi bija arī tas, ka lekciju kursa apmeklējums deva iespēju iegūt kredītpunktus studijām augstskolā. Daudziem tā bija unikāla iespēja ne tikai turpināt studijas, bet arī vienkārši attīstīties, papildināt zināšanas. Es lepojos, ka mēs piedāvājām šādu iespēju ventspilniekiem.

Laiks ievieš savas korekcijas cilvēku plānos un vīzijās. Mūžizglītības nodaļa, ko tagad sauc par Mūžizglītības centru, – tas bija nozīmīgs papildinājums mūsu redzējumam par to, kādai jākļūst augstskolai. Laika gaitā paplašinājies VeA studiju programmu un virzienu klāsts, ienākušas modernās tehnoloģijas. Taču man gribētos, lai līdzās tehnoloģijām augstskolas sienās tiktu saglabāta arī ventspilnieku kultūrizglītība, lai augstskola piedāvātu iespējas daudzpusējai attīstībai.

Savas 25 gadu pastāvēšanas laikā VeA ir pierādījusi savu patstāvību un pašpietiekamību. Un tādai augstskolai ir jāpaliek. Par pozitīvāko mūsu augstskolas attīstības rezultātu uzskatu to, ka visi VeA studiju izglītības virzieni – tulkošana, ekonomika, informācijas tehnoloģijas – ir mūsu valsts un pilsētas tirgus ekonomikas pieprasīti. Savukārt, pateicoties Starptautiskajam Radioastronomijas centram, VeA ieņem nozīmīgu nišu starptautiskajā sadarbībā kosmosa izpētēs. Patīkami, ka aptuveni piektā daļa no vairāk nekā 3000 VeA absolventiem palika Kurzemē. Daudzus satiekam mūsu pilsētas iestādēs un uzņēmumos. Jebkuru VeA absolventu satieku kā sev tuvu cilvēku. Pirms ceturtdaļgadsimta man ļoti gribējās, lai ventspilniekiem būtu iespēja iegūt augstāko izglītību savā pilsētā, līdzās mājām. Šī ideja jau sen ir kļuvusi par realitāti. VeA nākotnē jākļūst par labu atbalsta centru arī pilsētas skolām.