Depozīta sistēma vēl jāpilnveido

Šonedēļ visiem veikalu plauktos nonākušajiem dzērienu iepakojumiem, kas iekļauti depozīta sistēmā, jābūt marķētiem ar atbilstošu depozīta zīmi. Gadījumā, ja veikalu plauktos parādās sistēmā noteiktie dzērienu iepakojumi bez depozīta marķējuma, tad tirgotājam no 1. augusta var tikt piemērots administratīvais sods. Pirmdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā preses konferencē Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga apliecināja, ka dzērienu ražotāji un importētāji kopumā ir veiksmīgi pielāgojušies jaunajai depozīta sistēmai. Arī iedzīvotāji, pēc viņas teiktā, ir pieņēmuši un apguvuši sistēmu, jo kopš sistēmas darbības sākuma 45% no tirgū laistā depozīta iepakojuma ir atgriezti sistēmā.

Depozīta sistēmas sasniegumi

Kopumā no februāra tirgū laisti jau 138,5 miljoni ar Latvijas depozīta zīmi marķēta iepakojuma. Nodoto depozīta iepakojumu skaits 6 mēnešu laikā sasniedzis 85 miljonus. SIA Depozīta Iepakojuma Operators, ar kuru VVD janvārī noslēdza līgumu par depozīta sistēmas ieviešanu, norāda, ka no pudelēm, kas tirgū laistas jūnijā, depozīta punktos nodotas ap 60%, tas skaidrojams gan ar aktīvajām Jāņu brīvdienām un karsto laiku, gan arvien lielāku ar depozīta zīmi marķēto produktu pieejamību tirdzniecībā. Mērķis ir līdz gada beigām panākt, ka sistēmā atgriežas vismaz 70% pudeļu.

Kā darbojas sistēma

Depozīta sistēmā var nodot stikla, PET un metāla bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (ar alkohola saturu zem 6%) dzērienu iepakojumus. Par katru nopirkto depozīta iepakojumu iedzīvotājam jāiemaksā depozīts 10 centu apmērā, ko pēc iepakojuma nodošanas var saņemt atpakaļ. Visos depozīta punktos var nodot derīgu depozīta iepakojumu neatkarīgi no tā, kurā vietā ir iegādāts. Derīgs depozīta iepakojums ir iztukšots, nesaplacināts un nesasists, tam ir etiķete ar skaidri nolasāmu depozīta zīmi un svītrkodu. Depozīta sistēmā iemaksātā nauda par iepakojumu, kas netiek atgriezts, paliek sistēmā un tiek izmantota tās uzturēšanas izmaksu segšanai. Latvijā pašlaik darbojas 1411 depozīta punkti. Ir divu veidu depozīta pieņemšanas vietas – automātiskās, kur iepakojumu pieņem taromāti, un manuālās, kur iepakojumu pieņem veikala darbinieks.

Likums paredz, ka līgums ar depozīta iepakojuma operatoru ir obligāti jāslēdz pārdevējiem par tirdzniecības vietām valstspilsētās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 300 kvadrātmetriem, kā arī par tirdzniecības vietām citās administratīvajās teritorijās, kuru tirdzniecības zāles platība ir vienāda vai lielāka par 60 kvadrātmetriem.

Reģionālie depozīta pieņemšanas punkti

Pašlaik pilsētā ir pieejami deviņpadsmit depozīta iepakojumu pieņemšanas punkti: septiņi – Ventas labajā krastā, divpadsmit – kreisajā. Viens no Ventspils pieņemšanas punktiem, Durbes ielā 40, darbojas kā manuālais iepakojuma pieņemšanas punkts, pārējie ir automatizētie punkti jeb taromāti. Depozīta sistēmas tīmekļvietnē pieejamā informācija liecina, ka pašlaik Ventspilī plānots atvērt vēl trīs depozīta iepakojuma pieņemšanas punktus, divi no tiem plānoti Pārventā. Savukārt novadā pašlaik darbojas seši taromāti un piecas tirdzniecības vietas, kur reģistrēti manuālās depozīta iepakojumu pieņemšanas punkti. Pašlaik Ventspilī aktīvākais depozīta sistēmas iepakojuma pieņemšanas punktu ieviesējs ir AS Diāna. Automatizētie iepakojuma pieņemšanas punkti uzstādīti visos AS Diāna mazumtirdzniecības pārtikas veikalos Citro, veikalā noliktavā Eldo un veikalā Mājai un dārzam, Celtnieku ielā.

Tirgotāju pieredze

Pēc Ventas Balss novērojumiem, lielākā daļa veikalu līdz augusta pirmajai dienai, kad par dzērienu ar depozīta sistēmas kritērijiem atbilstošu iepakojumu bez noteiktā marķējuma atrašanos veikala plauktā var tikt piemērots sods, centās izpārdot dzērienus bez atbilstošā marķējuma. Šo faktu apstiprina arī AS Diāna valdes priekšsēdētājs Edvīns Bergmanis, skaidrojot, ka viņu uzņēmuma veikalos rīkotas akcijas, kurās pircēji šādus dzērienus varēja iegādāties par zemāku cenu. Tādējādi uzņēmumam atkrita rūpes par dzēriena pudeļu etiķešu pārmarķēšanu. Bergmanis atzīst, ka pārejas posms bijis pietiekami ilgs, lai tirgotājs sagatavotos jaunajiem noteikumiem.

Visi AS Diāna veikalos izvietotie depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti ir automatizēti. «Mums ir divu veidu automāti: ar lielāku ietilpību, kas iepakojumu saspiež, un mazie,» skaidro Bergmanis. «Lielie, no vienas puses, ir ērtāki, jo lielākas ietilpības dēļ tie jāiztukšo retāk, bet tiem ir arī mīnusi – tad, ja iepakojums nav tīrs, to saspiežot, kaut kas var izlīt un sasmērēt marķējuma nolasītājus, tie ir biežāk jātīra, un kaut kas var arī ne pārāk labi smaržot.» Taromātu apkopi veic gan pārdevējas, gan veikalu apkopējas, jo apkopei paredzētais finansējums ir pārāk mazs, lai šī darba veikšanai nodrošinātu atsevišķu darbinieku. «Tas ir papildu darbs veikalam, papildu darbs transportam un noliktavām,» atzīst uzņēmējs. Kā ieguvumu dalībai depozīta sistēmā viņš min to, ka taromātā saņemtais kupons cilvēkam ir jārealizē konkrētajā veikalā. Visos AS Diāna veikalos depozīta sistēmas kuponus var izmantot, apmaksājot pirkumu. Veikalniekiem problēmas sagādā arī pircēju paradumi nodot iepakojumus brīvdienās un vakara stundās, kad ir mazāk apkalpojošā personāla.

Depozīta sistēma un atkritumi

Depozīta sistēmas mērķis ir papildināt un uzlabot atkritumu apsaimniekošanu un stimulēt bieži pirktā un vidē izmestā iepakojuma veidu pārstrādi. SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts apstiprina – kopš depozīta sistēmas ieviešanas gan parastajos, gan šķirošanai paredzētajos atkritumu konteineros dzērienu iepakojumu daudzums ievērojami samazinājies. Tajā pat laikā konstatēts, ka pēdējā pusgada laikā ļaunprātīgi tiek bojāti atkritumu konteineri, lai piekļūtu to saturam «Visbiežāk pamatni atplēš tieši lielajiem zvanveida konteineriem, kas paredzēti stikla tarai,» stāsta Labiekārtošanas kombināta sanitārās tīrīšanas iecirkņa vadītāja vietnieks Sandris Ozoliņš. «Šī problēma parādījās līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu un ir izplatīta vairākās vietās pilsētā.» Pārsvarā konteinerus sabojā naktī, un to nedara paši atkritumu radītāji, kuriem, saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem, savstarpēji vienojoties, būtu jāsedz to labošanas vai nomaiņas izmaksas. «Visiem konteineriem klāt nenostāvēsi,» pagaidām problēmai risinājumu neredz Ozoliņš.