Atrod slimas mežacūkas

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) mežacūkām šovasar visbiežāk konstatēts Latgales pusē. Tur Rēzeknes novadā vien reti kurš palicis neskarts. Kā skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Iveta Neifelde, šobrīd Ventspils novadā atklātie ir sporādiski jeb atsevišķi saslimšanas gadījumi. «Ugāles un Zlēku pagastā lielāku cūku fermu nav, bet Vārves pagastā gan mums ir lielās mājas cūku novietnes. Ir par ko uztraukties.» Vasarā lielākais drauds mājas cūku novietnēm ir mežacūkas. Tām raksturīgā straujā populācijas atjaunošanās un ĀCM vīrusa izturība dabā veicina infekcijas izplatību jaunos mežacūku baros. Tas savukārt rada pastāvīgu apdraudējumu mājas cūku audzētājiem. ĀCM ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. «No iepriekšējiem gadiem secinām, ka šis laiks – jūlijs, augusts – ir bīstamākais, stāsta Neifelde. «Mežacūkas iet uz lauka un ved līdzi mazuļus. Bari ir lieli un kļūst arvien lielāki. Savukārt saimniecībās paralēli notiek zemes darbi. Vēl aizvien cilvēki domā: «ar mani jau tas nenotiks», bet slimība jau ir mums tepat blakus.» Tagad, ražas novākšanas laikā, īpaši rūpīgi jāievēro biodrošības noteikumi, jo, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, mājas cūkām bīstamā ĀCM uzliesmojumi novietnēs notiek tieši šajā laikā.

Vārves pagastā mežacūka atrasta lauksaimnieka un uzņēmēja Aigo Gūtmaņa laukā. Saimnieks konstatē, ka šoreiz paveicies, jo mežacūka atrasta apmēram 20 km no viņam piederošās mājas cūku novietnes, bet tajā pat laikā apzinās, ka slimības izplatība ir strauja un grūti kontrolējama, tādēļ saimniecībā rūpīgi tiek veikti nepieciešamie biodrošības pasākumi. Jautāts, vai šis konkrētais gadījums raisa papildu bažas, viņš atzīst, ka līdzīgi kā pie kara, arī pie saslimšanas draudiem var pierast: «Visus šos gadus, kopš šis vīruss Latvijā ir ienācis, tas nemitīgi kaut kur uzrodas, arī saimniecībās – pagājušajā gadā tepat z/s Oši, šovasar saimniecībā Saldus novadā. Jādara viss iespējamais, lai pasargātu saimniecību, bet kaut kādā mērā tas atkarīgs arī no veiksmes. Neviens jau tīšām negrib slimību saimniecībā ienest! Es apzinos, ka vīruss tepat ir, meža dzīvnieki ar to slimo un ar to ir jārēķinās. Jāuzmanās, lai neienestu to saimniecībā ar apaviem un transportu.»

PVD atgādina, ka vēl bez apavu un transportlīdzekļu dezinfekcijas jābūt piesardzīgiem arī ar cūkām paredzēto barību. Mājas cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību, arī pagalmos pļauto zāli un citus neapstrādātus augu izcelsmes produktus, jo uz tiem var atrasties mežacūku atstāts ĀCM vīruss. Nedrīkst arī lietot tādus pakaišus, kuriem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki.

Kā liecina PVD apkopotie dati, mežacūku populācijā ĀCM šogad Latvijā konstatēts kopumā 685 dzīvniekiem 26 novadu 155 pagastos. Šogad pirmo septiņu mēnešu laikā Latvijā konstatēts vairāk ĀCM gadījumu mežacūku populācijā nekā pagājušajā gadā kopumā. ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014. gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Kopš tā laika Latvijā ĀCM vīruss konstatēts 6687 mežacūkām.