Ziemā pludmales zonas stādījumi uzkrājuši smiltis, tādējādi audzējot kāpu, bet
ledus barjera pasargājusi krastu no izskalošanas.
Ziemā pludmales zonas stādījumi uzkrājuši smiltis, tādējādi audzējot kāpu, bet
ledus barjera pasargājusi krastu no izskalošanas.
Dabā notiekošie procesi jūras krastu padara mūžam mainīgu, taču šī ziema bijusi tam saudzīga, atzīst Komunālās pārvaldes direktora 1. vietnieks Edgars Puriņš. Dažādās ierīces un pludmales labiekārtojuma elementi gan, beidzoties aktīvajai atpūtas sezonai, tiek novākti, jo ir pārāk trausli un neizturīgi dabas spēku priekšā.
Koka laipas, soliņi, dušas, glābšanas riņķu un informācijas stendi, atkritumu urnas utt., pagājušā gada rudenī nogādātas noliktavās, tagad tiek vilktas ārā, remontētas, lai līdz peldsezonas sākumam 15. maijā tiktu uzstādītas atjaunotas un nokrāsotas. Apzinātas arī visas pludmalē atstātās iekārtas.
Arī LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu pasniedzējs Dr. geol. Jānis Lapinskis, kurš pēta problemātiskos posmus Latvijas piekrastē, konstatējis, ka jūras krasta izmaiņas Ventspils pilsētas teritorijā gan pa labi, gan pa kreisi no Ventas ietekas jūrā šogad ir minimālas. Visdrīzākajā laikā paredzēti sīkāki jūras piekrastes mērījumi, kas ļaus precīzi definēt izmaiņas un salīdzināt tās ar iepriekšējos gados notikušo.
Profesors uzsver, ka Ventspils pludmalē misiju pilda kāpu stādījumi, kas tika izveidoti pirms aptuveni 10 gadiem: «Ievērojami pieaugušas kāpas, kas pilda savu misiju – samazināt smilšu pārplūšanu un nonākšanu pilsētas teritorijā.» Piemēram, pie centrālās ieejas pludmalē atrodas neliela platforma, kam autors deva vārdu Haizivs zobi.
Uzstādot tās augstums virs smiltīm bija aptuveni 1,5 metri. Pēc trim gadiem platforma bijusi vienā līmenī ar smiltīm, tā atrakta un pacelta augstāk. Šogad smilšu līmenis jau atkal sasniedzis skatu platformu. Arī Dienvidu mola tuvumā dažas ierīces nācies pārcelt tālāk no kāpām.
Kāpu stādījumi joprojām ir norobežoti. Uz jautājumu, vai arī šogad nožogojums saglabāsies, Puriņš atbild, ka pagaidām to nenoņems, lai cilvēki neizbradātu dabiski izveidojušos zemsedzi, kas piejūrā ir īpaši trausla. «Vietas atpūtai ir pietiekoši. Lielākā daļa cilvēku izmanto liedaga daļu, kā arī teritoriju, kas atrodas ārpus Zilā karoga pludmales,» uzskata Puriņš.
Arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, tiks veikta pludmales smilšu irdināšana, sīko atkritumu un oļu savākšana. Kad smiltis izžuvušas, to slāni paceļ aptuveni 10 cm biezumā, iztīra no dažādu frakciju atkritumiem – izsmēķiem, papīriem, pudeļu korķiem – un tajā pašā laikā savāc arī oļus. Tie ir Ventspils pludmales īpatnība, nav līdzekļu, lai tos no pludmales aizvāktu pilnībā.
Foto: Juris Ģigulis
Komentāri (0)