Zaļā un praktiskā sadursme mežos

Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis Ventas Balsij uzsver – valdības lēmums nozīmē to, ka aizvien vairāk redzēsim kailcirtes un aizvien mazāk bioloģiski daudzveidīgus mežus. Rozīša ieskatā, tas nav arī labākais risinājums enerģētikas krīzē, jo «tā vietā, lai attīrītu no mazvērtīgās koksnes aizaugušās lauksaimniecības zemes un grāvmalas, mēs ķersimies klāt skaistajiem priežu mežiem un citām vērtīgajām mežaudzēm. Mēs ejam virzienā, ka nebūs mežu, bet būs koku plantācijas.» Rozītis arī izsaka pārmetumus valdībai par lēmuma pieņemšanas procesu, norādot, ka tas pirmdienas dienā ielikts darba kārtībā, bet jau otrdien pieņemts. Viņaprāt, valdības lēmums ir pretrunā arī ar Eiropas Savienības vērtībām un pat var draudēt ar sankcijām Latvijai. «Latvijas valdība iezīmē Eiropas vērtību nihilismu. No vienas puses, mēs atsaucamies uz zaļo kursu citos jautājumos, bet šeit ejam pretēji. Mums nav jādomā tikai par koksnes ieguvi, bet arī par dabas saglabāšanu, bet mēs sākam atgādināt tās valstis, kas ne visai ētiski rīkojas šajā jautājumā,» uzskata Rozītis. Tāpat dabas aizstāvji izsaka bažas, ka šādi tiks noplicināti Latvijas meži, bet kurināmais materiāls aizies Skandināvijas vai pat Ķīnas virzienā.

Pie valdības mājas šonedēļ aizvadīts protests pret jaunāku bērzu, egļu un priežu mežu izciršanu. Noraidot pārmetumus, ka dabas draugi nedomā reāli un piemirst arī par praktisko vajadzību pēc enerģijas, Rozītis vērš uzmanību uz vēl vienu lēmumu. Tiek plānots par 1 miljonu kubikmetru palielināt izcērtamo apjomu Latvijas valsts mežos. Viņaprāt, tas ir daudz pieņemamāks un reālāks risinājums enerģētikas krīzei.

Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzskata, ka dabas aizstāvju sašutums ir sacelts lielāks, nekā tam būtu pamats. Vienlaikus ar cērtamo koku stumbra apjoma samazinājumu līdz ar Eiropas zaļā kursa īstenošanu būtiski tiek paplašināti arī aizsargājamo mežu biotopi un buferzonas ap tiem, kurās mežistrāde aizliegta. Tādējādi no potenciālas izciršanas tiek izņemti ievērojami apjomi Latvijas mežu. Likumsakarīgi, ka tādā gadījumā ir jārod alternatīva, lai nesamazinātos mežistrādes apjomi, kas ir būtiski gan enerģētikas, gan kokrūpniecības nozarei Latvijā. Taču izšķirošā nozīme, protams, šobrīd ir enerģētikas krīzei. Ir skaidrs, ka dabasgāze, kas tiek izmantota apkures nodrošināšanai, būs ar kaut ko jāaizstāj, un visreālākā alternatīva ir kurināmā šķelda. Lai apmierinātu pieprasījumu pēc tās, Latvijai provizoriski būtu nepieciešami papildu 1,2 miljoni berkubikmetru kurināmās šķeldas.

Tiesa, pieņemtie lēmumi vistiešāk ietekmēs 2024. gada apkures sezonu un šim gadam vēl neko daudz neatrasinās, taču tas nenozīmē, ka tie nebija vajadzīgi.

Taču arī Klauss nenoliedza, ka tie apjomi šķeldas ieguvē, kurus lēmuma sakarā piesauc valdības politiķi, nav reāli. Tāpat kā nav pamats cerēt, ka valdības lēmums pasargās no būtiska cenas pieauguma kurināmajai šķeldai. Ar sadārdzinājumu ir jārēķinās, bet šajā situācijā būtiskāk par cenu ir nodrošināt kurināmā materiāla pieejamību vispār. Klauss norāda arī uz faktu, ka sankciju dēļ Latvijā vairs neieplūst lētāka šķelda no Baltkrievijas un Krievijas, kā tas bija iepriekšējās sezonās.

Jāpiebilst, ka jautājums par cērtamo koku stumbra apjoma samazinājumu valdības dienaskārtībā nav pirmo reizi un uz premjera galda nonācis vairākkārt. Taču, nespējot rast kompromisus starp dabas aizstāvjiem un uzņēmējdarbības nozarēm, līdz šim ticis atlikts.