Iemūžinās nacionālās valūtas piemiņu

Lata piemiņas zīmi plānots uzstādīt, sagaidot Latvijas nacionālās valūtas simtgadi, kas tiks atzīmēta šā gada augusta sākumā. Saskaņā ar vasaras notikumu kalendāru pasākums var tikt iekļauts Pilsētas svētku programmā, kas laika ziņā sakrīt ar lata 100. gadadienu. Lai iemūžinātu Latvijas iedzīvotājiem nozīmīgo lasīti un gotiņu laikmetīgās publiskās mākslas augstvērtīgā veidolā, kas padarīs krāšņāku mūsu pilsētu, pašvaldība pagājušā gada sākumā izsludināja atklātu piemiņas skulptūras metu konkursu, uzaicinot piedalīties māksliniekus, arhitektus, tēlniekus, dizainerus.

«Šobrīd metu konkurss ir noslēdzies, tika saņemts rekorddaudz ideju – 21,» pastāstīja Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks. Žūrijai vajadzēja pieņemt sarežģītu un atbildīgu lēmumu, izvēloties no lielā ideju un piedāvājumu klāsta vispiemērotāko variantu. Par labāko tika atzīts kopdarbs, kuru autori ir Latvijā pazīstams tēlnieks Gļebs Panteļejevs un arhitekts Andris Veidemanis, kuri ierosināja izgatavot piemiņas zīmi kā lasi, kas lec laukā no viena lata monētas.

Kā informēja Kausenieks, ar konkursa uzvarētāju ir noslēgts līgums par skulptūras izgatavošanu un tehnisko projektēšanu. Martā tehniskajam projektam ir jābūt gatavam, tad arī izsludinās būvniecības iepirkumu konkursu. Piemiņas zīme tiks uzstādīta uz granīta paaugstinājuma, apkārt objektam tiks veikti labiekārtošanas darbi, ierīkos jaunu apgaismojumu un soliņus.

Nacionālā valūta līdztekus ģerbonim, karogam un himnai ir viens no svarīgākajiem valsts suverenitātes simboliem. Latvijas lats bija apgrozībā kā valsts naudas vienība divas reizes, bet kopumā tas pastāvēja ne vairāk kā 40 gadus Latvijā. Pirmo reizi lats ienāca apgrozībā Latvijas valsts pirmās neatkarības periodā 1922. gadā un pastāvēja nepilnus 18 gadus – līdz 1941. gada 25. martam. 1993. gadā atjaunotās nacionālās valūtas monētas un banknotes atkal atgriezās Latvijas iedzīvotāju maciņos. Taču arī šoreiz lata pastāvēšana nebija pārāk ilga. 2014. gada 1. janvārī Latvija pārgāja uz eiro, zaudējot savu nacionālo valūtu – latu.

Par īpašo Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret nacionālo valūtu liecina Latvijas pirmās neatkarības laika (1918–1940) pieclatnieku un mazāka nomināla monētu glabāšana daudzās Latvijas ģimenēs. 2013. gadā, kad Latvija gatavojās atteikties no savas nacionālās valūtas, valsti pārņēma speciālā izlaiduma vienlatnieku – skudras, čiekura, stārķa, sēnes, skursteņslauķa u.c. – kolekcionēšanas ažiotāža.

Ar ideju iemūžināt piemiņu par Latvijas nacionālo valūtu pilsētas domē vērsās Ventspils muzeja vadošais pētnieks un direktores vietnieks Armands Vijups jau 2014. gadā. Ventspils vēsturiski ir saistīta ar latu. No 1922. līdz 1926. gadam Ventspils ostā tika izkrautas sudraba viena un divu latu monētas, kas bija kaltas Londonā. Ventspils būs pirmā un pagaidām vienīgā vieta Latvijā, kur lata piemiņa tiks iemūžināta laikmetīgas mākslas objekta veidolā. Vieta, kur tiks uzstādīts objekts, izvēlēta ar vēsturisku pieskaņu – pilskalnā pie Livonijas ordeņa pils. Netālu no šīs vietas 1922. gadā krava ar latiem un santīmiem pirmo reizi nonāca Latvijas zemē.