Tuvojoties gadumijai, pašvaldības iestāde Komunālā pārvalde atskatās uz nozīmīgākajiem šajā gadā paveiktajiem darbiem. Ar mērķi uzlabot pilsētas infrastruktūru Komunālā pārvalde strādā gan pie apjomīgiem un vērienīgiem objektiem, gan arī salīdzinoši mazākiem ilgtermiņa projektiem, kas tiek turpināti gadu no gada. Par to, kas padarīts šogad, stāsta iestādes direktors Andris Kausenieks.
Mūsu darbs ir izaicinājumu pilns
Andris Kausenieks
P/i Komunālā pārvalde direktors
– Komunālajai pārvaldei 2021. gads bijis ļoti ražīgs, par ko man liels prieks, tāpēc saku paldies savam darba kolektīvam!
Dažreiz iedzīvotāji mēdz neprecīzi izprast mūsu un citu pašvaldības iestāžu atbildības jomas, līdz ar to sākumā vēlos uzsvērt, ka Komunālā pārvalde ir pašvaldības iestāde, kuras pārziņā ir organizēt un kontrolēt darbus, kas saistīti ar pilsētas uzturēšanu un pašvaldības saimniecības objektiem, bet reāli darbus veic komersanti uz līguma pamata. Citiem vārdiem sakot, Komunālā pārvalde veic pasūtītāja funkciju pašvaldības vārdā, atbildot par pludmali, ielu infrastruktūru, tostarp luksoforiem, apgaismojumu, ēku būvniecību u. tml. Piemēram, šobrīd mūsu pārziņā ir nesen uzsāktā Piejūras brīvdabas muzeja ēkas būvniecība. Gribu pieminēt, ka vasarā muzejā noslēdzās laivu nojumes būvniecība, kas bija ļoti veiksmīgs projekts. Līdzīgu uzdevumu veicam arī Ventspils slimnīcas topošās Rehabilitācijas nodaļas būvniecībā. Gan jaunā muzeja ēka, gan arī Rehabilitācijas nodaļa nākošgad tiks nodotas ekspluatācijā. Pasūtītāja funkciju pildīšana ir ļoti sarežģīts un atbildīgs pienākums, jo nav divu vienādu projektu un šeit liela loma ir tieši profesionālai projektu vadības komandai.
Procesā ir objekts Tirgus ielā 5, kas ir vecākā dzīvojamā māja Latvijā. Šobrīd notiek projektēšana, un martā projektam jau vajadzētu būt izstrādātam, lai varētu sākt finansējuma piesaisti un uzsākt būvdarbus, lai saglābtu šo unikālo ēku.
Turpinās arī iesāktais projekts par objektu Skroderu ielā 13 un 13a, kas atrodas Vecpilsētā un tiek klasificēts kā arhitektonisks piemineklis apbūves zonā. Tā būs ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma sniegšanas vieta ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Abās ēkās būs iespējams izmitināt 12 bērnus.
Uzsākta objekta projektēšana K. Valdemāra ielā 12a, kur nākotnē atradīsies Bērnu un ģimenes atpūtas centrs. Projektam jābūt gatavam nākamā gada laikā, lai 2023. gadā var sākties būvniecība.
Pēc pašvaldības iestādes Ventspils osta pasūtījuma tiek projektēta jauna ražošanas ēka Ganību ielā 99. Paredzēta 2400 m2 liela rūpnieciska ēka nomnieka vajadzībām, kas savukārt Ventspilī nodrošinās aptuveni 35 jaunas darba vietas.
Darba ir ļoti daudz. Komunālo pārvaldi pārstāv 20 darbinieki, un katru no viņiem vēlos uzslavēt. Tas, ko mēs darām, ir komandas darbs. Kolēģi ir ļoti atbildīgi un ar lielu darba pieredzi. Objekti un projekti, ar kuriem strādājam, ir dažādi, tostarp arī ļoti sarežģīti, bet mēs nebaidāmies no izaicinājumiem.
Lepojos ar Komunālās pārvaldes projektu vadītāju Raido Blumbergu, kurš šogad saņēma valsts mēroga apbalvojumu Gada projektu vadītājs. Līdzīgu atzinību viņš saņēmis arī pirms vairākiem gadiem, kad noslēdzās Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija būvniecība. Šogad augsti novērtēts arī mūsu ilggadējās iepirkumu speciālistes Sarmītes Rugājas darbs. Bet tie ir tikai divi no speciālistiem – uzslavas pelnījuši arī citi.
Arī 2022. gadā solās būt vairāki izaicinājumi, kam esam gatavi. Projektu ir ļoti daudz, un katrs no tiem ir interesants.
VIZIUM nodots ekspluatācijā
Lielākais objekts, ar ko Komunālā pārvalde un visa pilsēta šogad var lepoties, ir zinātnes un inovāciju centrs VIZIUM, kas ar Būvniecības valsts kontroles biroja lēmumu jau septembrī tika pieņemts ekspluatācijā.
Ja būvniecības procesa gaitā parasti nākas saskarties ar laika un naudas trūkumu, tad VIZIUM gadījumā notika pretēji un netipiski būvniecībā, jo ieekonomēti teju 200 000 eiro un objekts nodots ekspluatācijā trīs mēnešus pirms būvniecības termiņa beigām.
Neskatoties uz to, ka apmeklētājiem zinātnes un inovāciju centrs tiks atvērts 2022. gada maijā, ēka ir iekārtota un jau šobrīd to veiksmīgi apdzīvo universālo biroja telpu nomnieki. Būtiski, ka ikkatrs jaunais objekts ne tikai veido pilsētas tēlu, bet arī nodrošina jaunas darba vieta ventspilniekiem. Videospēļu klaviatūras ražotājs SIA Azeron, kas nomā telpas 3. un 4. stāvā, noteikto darba vietu plānu jau ir izpildījis ar uzviju un iespēju strādāt nodrošina nevis 70, kā bija noteikts iepirkumā par telpu izsoli, bet aptuveni 90 cilvēkiem. Pavasarī paplašināšanos plāno vēl viens nomnieks – labiekārtošanas un apzaļumošanas uzņēmums SIA Galantus, kas apsaimnieko 1. stāva biroju. Savukārt SIA Sandrī nomā kafejnīcas telpas Inovāciju centra 2. stāvā.
Būtiski, ka zinātnes un inovāciju centra ēka ir energoefektīva. Sākotnējais mērķis bija panākt, ka siltumenerģijas patēriņš apkures periodā būs ne vairāk kā 45 kWh/m2 gadā, kas pēc ēkas energoefektivitātes novērtējuma ir A klase. Taču saskaņā ar ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu energoefektivitātes novērtējumā ir sasniegta A+ klase, kas nozīmē, ka siltumenerģijas patēriņš apkures periodā nebūs vairāk par 34,72 kWh/m2 gadā. Energoauditors Andris Vulāns ēkas gaiscaurlaidības rādītāju raksturoja kā izcilu, kas nozīmē, ka Ventspils piemērs ierindojos topa augšgalā Latvijā.
Viens no ievērojamākajiem centra interjera elementiem ir foajē grīdas segums, kas veidots kā pasaules karte 365 m2 platībā no vairāk nekā 600 000 Murano stikla flīžu gabaliņu.
Par zinātnes un inovāciju centru
Būvprojektu izstrādāja kompānija PS AMBRASAS PB, kurā darbojās Audrius Ambrass no Lietuvas un Latvijas projektēšanas uzņēmumi SIA Arhitekta J. Pogas birojs vadībā.
Būvdarbus veica pilnsabiedrība LNK Industries Group.
Būvuzraudzību nodrošināja SIA Firma L4.
Projekta gaitā atjaunota degradētā teritorija 3,083 ha platībā.
26 metrus augsta skatu platforma.
Stāvlaukums 153 transportlīdzekļiem.
Ēkā kopumā 6 stāvi.
Ēkas kopējā platība 10 098,30 m2: telpas – 7059,40 m2, ārtelpas, t.sk. ekspluatējamais jumts – 3038,90 m2.
Rekorddaudz labiekārtotu iekšpagalmu
Salīdzinājumā ar citiem gadiem šajā gadā daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji kopā ar pārvaldniekiem izrādīja sevišķi lielu interesi pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu iekšpagalmu labiekārtošanai. Ja 2020. gadā tika labiekārtoti 15 daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi, tad šogad to skaits ir teju dubultojies – publiskā infrastruktūra uzlabota 24 iekšpagalmos abos pilsētas krastos. Kopumā tas izmaksāja 607 654 eiro, no kuriem pašvaldība līdzfinansēja 388 834 eiro.
Starp lielākajiem šogad īstenotajiem iekšpagalmu pārbūves projektiem ir Sarkanmuižas dambis 21 un 3, Usmas iela 9 un 11, Talsu iela 62, Brīvības iela 31, Poruka iela 13, Dzintaru iela 34, Stradiņa iela 21. Šajos objektos daudzdzīvokļu māju līdzfinansējums veidoja pat 20 000–40 000 eiro. Šeit liels paldies sakāms māju apsaimniekotājiem par iesaistīšanos pilsētas sakopšanā.
Paplašina laivu nolaišanas vietu
Pārbūvēta un paplašināta laivu nolaišanas vieta Ventā, līdzās peldvietai Ābolu ielas galā.
Pirms diviem gadiem izbūvētajā laivu nolaišanas vietā šogad papildus ierīkotas divas jaunas laivu nobrauktuves ar betona plātņu segumu. Tāpat pieejama arī nobrauktuve ar šķembu virskārtu gumijas laivu nolaišanai. Starp abām jaunizveidotajām laivu nobrauktuvēm uzstādīts pontons.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas apkopotajiem datiem Ventspilī reģistrētas aptuveni 700 laivas, Ventspils novadā – nepilnas 300. Interesi par šo vietu izrādījuši laivu īpašnieki ne tikai no Ventspils, bet arī citām pilsētām un novadiem. Sevišķi aktīvi šī infrastruktūra tiek izmantota makšķerēšanas sezonā, kā arī tūrisma sezonā atpūtas un ūdens izklaides braucieniem.
Stāvkrasts kļūst pieejamāks
Par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda līdzekļiem atbalstīti divi Komunālās pārvaldes iesniegtie projekti, nodrošinot ērtāku piekļūšanu Staldzenes stāvkrastam un unikālo dabas vērtību saglabāšanu.
Turpmāk asfaltēts veloceliņš vedīs no Talsu ielas Pārventā līdz pat Staldzenes stāvkrastam, jo projektā plānots izbūvēt patlaban trūkstošos posmus: Bangu ielā no Talsu ielas līdz esošajam veloceliņam un no Staldzenes centra līdz stāvlaukumam pie pludmales.
Jaunā gājējiem paredzētā laipa un kāpnes uz jūru izbūvētas lēzenākā vietā, kur dabiski izveidojusies grava, līdz ar to piekļūšana jūrmalai kļuvusi drošāka. Tāpat arī paplašināts jau esošais stāvlaukums un uzstādīts jauns apgaismojums ar iebūvētiem saules baterijas paneļiem, tādējādi izmantojot atjaunojamo enerģiju.
Domājot par ērtāku piekļūšanu jūrai zvejniekiem un glābšanas dienestiem, Jaunupes ielā tiek būvēts grants segums, lai tālāk pa meža ceļu varētu piekļūt Lošupes ietekai jūrā.
Pēdējo gadu laikā aizvien vairāk cilvēku izvēlas baudīt atpūtu Staldzenes stāvkrasta un Būšnieku ezera apkārtnē. Dabas taka, kas ved apkārt Būšnieku ezeram, šogad apmeklēta jau 26 000 reižu, kas ir rekordaugsts skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Pirms četriem gadiem, plānojot projektu un uzstādot apmeklētāju skaitītāju, mērķis bija panākt, ka šo vietu gadā apmeklē 7000 reižu.
Nākamajā gadā plānots labiekārtot un paplašināt automašīnu stāvlaukumu pie laivu bāzes. Brīvdienās, sevišķi vasaras sezonā, tur mēdz būt vairāki desmiti automašīnu.
Savukārt otrā projektā paredzēts Zilā karoga pludmalē izbūvēt apgaismojumu paralēli jūrai vairāk nekā kilometra garumā. Iepriekšējais apgaismojums atradās tuvu kāpu zonai, un pēc lieliem vējiem laternas tikpat kā pazuda smiltīs, tādējādi zaudējot funkcionalitāti.
Plānots, ka jaunie apgaismes ķermeņi tiks izbūvēti aptuveni 30 metru attālumā no kāpām. Papildus tiks izgaismota arī centrālā laipa.
Pilsētu veido zaļu
Katru gadu pilsētā tiek sastādīti vairāki simti koku un krūmu. Šis gads, ņemot vērā vērienīgo VIZIUM teritorijas apzaļumošanu, skaitliski bijis ļoti ražīgs. Zinātnes un inovāciju centra apkārtnē sastādīts vairāk nekā 100 koku un krūmu.
Tāpat šogad īpaši padomāts par Zviedru vaļņa apzaļumošanu. Pavasarī sadarbībā ar Ziemeļkurzemes reģionālo slimnīcu parkā tika iestādīti 30 jauni koki. Iesāktais tika turpināts rudenī, kad sadarbībā ar «Ventspils nafta» terminālu tika sastādītas 19 lielizmēra kļavlapu platānas gar Jūras ielu.
Noslēdzoties būvdarbiem, ar jauniem stādījumiem papildināti arī vairāki daudzdzīvokļu māju iekšpagalmi, kā, piemēram, Sarkanmuižas dambī 21, Dzintaru ielā 34, Poruka ielā 11 un 13 un citur.
Plānojot dažādus darbus, kā arī ņemot vērā dabas un citu apstākļu ietekmi, pašvaldības mērķis ir panākt, lai tiktu iestādīti vismaz tik daudz koku, cik tiek nocirsti
Remontē ielas, paplašina stāvlaukumus
Šogad aktīvi turpinājās arī ielu izbūve un atjaunošana. Pārbūvēta Pērkoņu ielas posmā no Zvaigžņu ielas līdz iebrauktuvei uz pansionātu Selga. Minētajā posmā tika paaugstināta brauktuves nestspēja ar jauna asfaltbetona apakškārtas izbūvi, sakārtota un modernizēta virszemes ūdens novadīšanas sistēma, izbūvēta bruģakmens seguma ietve, apvienojot to ar velobraucēju celiņu, uzstādīts jauns apgaismojums ar mūsdienīgiem un energoefektīviem LED gaismekļiem, kā arī jauna pieturvieta ar nojumi, soliņi un atkritumu urnas.
Savukārt Bangu ielā 600 metrus garā posmā, kā arī divos posmos Jūras ielā pārbūvēta brauktuves seguma virskārta.
Ventspilī ielu segums tiek mainīts vidēji reizi 20–30 gadu laikā, ņemot vērā ielu tehnisko stāvokli.
Paralēli ielu remontdarbiem vairākās vietās pilsētā pārbūvēti automašīnu stāvlaukumi, tostarp Briežu dārzā un Vecpilsētā – Zvana ielā 4.
Lai uzlabotu Briežu dārza pieejamību, izbūvēts grants seguma autostāvlaukums 57 vieglajām automašīnām, sešiem autobusiem un divas invalīdu autostāvvietas. Apmeklētāju ērtībām papildus tika uzstādīta koka konstrukcijas publiskā tualete, kas pieejama arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat izbūvēts jauns LED apgaismojums, autobusa pieturvieta, uzstādīti divi piknika galdiņi ar četriem soliem.
Savukārt Zvana ielā līdz ar stāvlaukuma pārbūvi, kas paredzēts aptuveni 20 automašīnām, atjaunots ietves segums, nomainītas bojātās betona apmales, veikts bruģakmens seguma remonts, sakārtota virszemes ūdens novadīšanas sistēma, izbūvēts vēsturiska dizaina LED apgaismojums.
Nesen noslēgusies automašīnu stāvlaukuma izbūve Akmeņu ielā 3 un 5, kur, līdzīgi kā Zvana ielas stāvlaukumā, vieta paredzēta aptuveni 20 spēkratiem. Jaunais stāvlaukums izbūvēts Digitālā centra iekšpagalmā, kur iepriekš bija grantēts laukums un zāliens. To varēs izmantot gan Digitālā centra, gan arī Galvenās bibliotēkas darbinieki un apmeklētāji, kā arī citi iedzīvotāji.
Turpina pazemināt apmales
Ventspils pašvaldība jau piekto gadu pēc kārtas programmā Ventspils – mazulim draudzīga pilsēta turpina ietvju apmaļu pazemināšanu pie nobrauktuvēm, lai iedzīvotājiem ar bērnu ratiņiem un velobraucējiem būtu ērti pārvietoties.
Pēdējos četros gados Ventspilī ir pazeminātas gandrīz 200 ietvju apmales. Iesāktais tika turpināts arī šogad, pazeminot apmales vairāk nekā 30 dažādās vietās Saules ielā, Pils ielā, Katoļu ielā, Loču ielā u.c.
Brīvi pieejams dzeramais ūdens
Bērnu pilsētiņā un bērnu parkā Fantāzija šogad uzstādīti dzeramā ūdens brīvkrāni. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pilsētas iedzīvotāju ierosinājumus ar lūgumu nodrošināt iespēju bērnu parku apmeklētājiem bez maksas uzpildīt savas dzeramā ūdens pudeles, kā arī pēc nepieciešamības nomazgāt rokas.
Rezultātā abos bērnu parkos tika izbūvēts ūdensvads, lai brīvkrānus varētu pieslēgt Ventspils centralizētajai ūdensapgādes sistēmai.
Nākamajā gadā dzeramā ūdens brīvkrānus plānots uzstādīt Reņķa dārzā, kur bieži uzturas ģimenes ar bērniem un fizisko aktivitāšu cienītāji.
Energoefektīvs apgaismojums
Vairākos iekšpagalmos Saules ielā, Jūras ielā un Aleksandra ielā, kā arī daudzviet citur pilsētā esošais apgaismojums nomainīts pret jauniem un energoefektīviem LED gaismekļiem. Tostarp energoefektīvāka kļuvusi Bērnu pilsētiņa, kur kopumā nomainītas 50 lampas.
LED lampas patērē aptuveni divas reizes mazāk elektroenerģijas nekā nātrija spuldzes. Pilsētā kopumā ir apmēram 6500 apgaismes ķermeņu, no kuriem aptuveni 2500 darbojas ar LED lampām.
Daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem kopā ar māju pārvaldnieku ir iespēja pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam gan apjomīgiem iekšpagalmu labiekārtošanas projektiem, gan mazākiem darbiem, kā, piemēram, apgaismojuma nomaiņai, pašvaldībai sedzot 75% no kopējām izmaksām.
Jaunās LED lampas izstaro spožu apgaismojumu, tādēļ šāda veida lampām ir būtiska nozīme labas redzamības nodrošināšanai diennakts tumšajā laikā, uzlabojot iedzīvotāju vispārējo drošību.
Jauns rotaļu laukums
Līdz ar šo gadu Ventspilī ir par vienu bērnu rotaļu laukumu vairāk, proti, uzklausot iedzīvotāju ierosinājumus labiekārtot iekšpagalmu infrastruktūru, Lielajā prospektā 13a uzstādītas sešas jaunas rotaļu iekārtas un šūpoles, kā arī ieklāts triecienabsorbējošais gumijas segums.
Šobrīd pilsētā ir kopskaitā 38 bērnu rotaļu laukumi.
Komentāri (3)
Pardon, kas man ar to Lielo ielu palika?
Vienā pusē tā kā iztaisījām, otrā itkā aizsākām - un lejā uz Ventas pusi?
Kas būs ar Pils ielu, labāk Domes virzienā pa viņu neiet?
Paldies par labiem piemēriem tomēr aizvien šķiet ka netrūkst arī kālab Jaunajā gadā jaunas apņemšanās uzstādīt...
Labdien! Darām zināmu, ka Ostas ielu pārbūvi šā gada rudenī veiks Brīvosta pārvalde, kas nelielā apjomā ietvers arī Lielās ielas apjomu.
Tā jau sanāk.. Ne visas ielas pilsētai piederīgas, dažas brīvostai. Agrāk, spēja vienoties, līdzvērtīgi kvalitatīvus projektus sataisīt un kopīgiem spēkiem kādu posmu sakārtot, bet tagad - brīvosta tiepjas, kaut kad rudenī sāks, tad, droši vien tādā pat kvalitātē, kā tiltu, tad kā Kaiju ielu uzliks uz tehnoloģisko pauzi un būs pilnīgs haoss vēl kādā vietā uz vismaz gadu..
Kaut nu man nebūtu taisnība!