Rūpējas par dzīvības saglabāšanu upē

Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kuras teritorijā upēs nārsto laši un taimiņi. Eiropā ir vairs tikai dažas upes, kurās mīt laši, savukārt Latvijā tādu upju ir ne mazā kā 14, stāsta institūta Bior zivju audzētavas Pelči pētnieks Valdis Plaudis. «Lasis – tā ir mūsu nacionālā bagātība,» viņš piebilst. Šīs bagātības saglabāšanā lielu lomu spēlē zivju audzētava Pelči, kuru 1936. gadā nodibināja prezidents Kārlis Ulmanis.

Katru rudeni zivju audzētavas darbinieki brauc pie Ventas krastiem pēc lašu un taimiņu mātītēm un tēviņiem, kas atlasīti populācijas pavairošanai. «Lašu un taimiņu populācijas saglabāšanai sava roka jāpieliek arī zinātniekiem un pētniekiem. Mēs rūpējamies par to, lai upe paliktu dzīva, lai tajā dzīvotu laši, un visiem no tā būtu prieks,» savu stāstījumu turpina Plaudis. Venta pie Ventspils krastiem ir īpaši labvēlīgi lašiem, pateicoties tīrajai ūdens videi, kas nav piesārņota ar rūpnieciskajiem atkritumiem.

Zivju audzētavas darbinieki, atbraucot pie Ventas krastiem, kopā ar makšķerniekiem dodas laivā uz upes vidu, kur ir izlikti tīkli. Speciālos ķērājbūros nonāk vairāki desmiti pieaugušo zivju sugu. Tos pārceļ kastēs ar ūdeni un ved krastā. Šeit atkal zivis pārkrauj speciālos konteineros ar ūdeni un skābekli, lai tālāk tos nogādātu uz zivju audzētavu. No šonedēļ noķerto lašu mātīšu ikriem zivju audzētavā tiks izaudzēti topošo zivtiņu mazuļi, kurus pēc pusotra gada atvedīs uz Ventas krastiem un izlaidīs brīvībā. Lasis ir gudra zivs. Tas ceļo pa jūrām un okeāniem, taču nārstot vienmēr atgriežas mājās – tur, kur tos izaudzēja un palaida brīvībā. Pašreizējie ikri, kas pagaidām vēl atrodas mātes dzemdē, pēc trīs četriem mēnešiem būs jau pieaugušas zivtiņas un atgriezīsies Ventā, apgalvo zivju audzētavas speciālists. Pēdējos gados zivju audzētavas Pelči speciālisti iezīmē savus mazuļus, lai vēlāk tos atpazītu jau kā pieaugušas zivis. «Pēc mūsu novērojumiem, lielākā daļa lašu, kas nonāk Ventā, ir no mūsu zivju audzētavas,» lepni saka pētnieks. Pagājušajā gadā zivju audzētavā izaudzētie laši veidoja aptuveni 70% visu upē ienākušo zivju.
Lašu un taimiņa mazuļus no zivju audzētavas Ventā ielaiž katru gadu – vidēji aptuveni 120 000 mazuļu. «Ceram, ka tie visi kādreiz atgriezīsies Ventā, atsaucoties dabas balsij,» poētiski nosaka Plaudis. Institūta Bior pasākumi Ventas krastā parasti piesaista vietējo dabasmīļu uzmanību. Pirmdienas rītā Ventas Balss sastapa Ventas krastā bijušo zvejnieku un Sarkanās bākas zvejas kuģu kapteini Jāni Otomeru. «Laši Latvijā, konkrēti Carnikavā, tika ievesti 19. gadsimtā,» stāsta seniors. «Daudzu simtu gadu laikā lielais Atlantijas lasis pieradis dzīvot arī Baltijas jūrā,» viņš turpina. «Jau no seniem laikiem mūsu vietējā zivs ir taimiņš jeb jūras forele, kas dzīvo pašā piekrastē,» precizē Otomers.

Parunājam ar ventspilnieku par zvejniekiem aktuālu tēmu, proti, par roņu kaitniecību Baltijas jūrā, kuri apēd lašus, taimiņus, mencas, kas turas tuvu ūdens virspusei. «Vienam ronim dienā vajag 30–40 kilogramus zivju,» sarūgtināti nosaka sirmais zvejnieks. Pēc Otomera sacītā, tieši pateicoties roņiem, pazuduši sīgas krājumi Baltijas jūrā. «Roņi ir gudri kā suņi, tie prot pat no tīkliem izdabūt zivis,» spiests atzīt vecais zvejnieks. Eiropas Savienībā roņi ir aizsargājami, bet zvejniekiem tie spēj sagādāt tikai galvassāpes.

Sarunājoties laiks paiet nemanot, un krastā jau piestāj laiva ar zvejniekiem un zivju audzētavas darbiniekiem. Viena brauciena laikā no tīkliem izdevies atlasīt desmit lašu sugas pārstāvjus. Pārliekot zivis konteineros ar ūdeni un skābekli, laiva ar pasažieriem atkal dodas uz upes vidu pēc nākamā vaislas lašiem un taimiņiem.