Šogad par Latvijas Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēti Staldzenes stāvkrasti Kurzemes piekrastē. Tie atrodas Ventspils pilsētas un Ventspils novada teritorijās un ietver 6 km garu jūras krasta posmu uz ziemeļiem no Ventspils.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem, sniegt informāciju plašākai sabiedrībai, rosināt vietas apzināšanu, izpēti un labiekārtošanu.
Tradicionāli jau četrpadsmito gadu Gada ģeovietā tiks organizēts izglītojošs pasākums ar speciālistu piedalīšanos. Šogad tas notiek septembra nogalē, kas ir laiks, kad daļā Pasaules valstu tradicionāli atzīmē Ģeoloģiskā mantojuma dienu.
Publiskais pasākums sāksies 25. septembrī, plkst. 12.
Programmā:
- pulcēšanās Staldzenes pludmales auto stāvlaukumā;
- īsas iesaistīto pušu uzrunas un informācijas stenda atklāšana;
- pārgājiens ģeologu un citu speciālistu vadībā ar lekcijām un cita veida informāciju par Staldzenes stāvkrastiem – to veidošanos, ģeoloģiju, vēsturi, kā arī jautājumi un diskusijas.
Nepieciešams laikapstākļiem un iešanai dabā atbilstošs apģērbs un apavi.
Paredzamais kopējais pasākuma pamatdaļas norises laiks 3 – 4 stundas; pārgājiena garums 8 km, ar iespēju neveikt visu ieplānotā maršruta kopgarumu.
Jūras viļņu erodētā krasta krauja ir krāšņa un savvaļi ainaviska. Tajā atsedzas ļoti daudzveidīgi nogulumi. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams ledāja veidots zilganpelēks akmeņains smilšmāls (morēna), kā arī ledāja kušanas ūdeņu baseinos izgulsnētie sarkanbrūnie māli. Īpaši interesanti ir seno Baltijas baseinu nogulumi – Baltijas Ledus ezera smiltis un māli, Ancilus ezera smilts un zilganpelēki aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri, Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulām un Ventspils lagūnas tumšbrūnais sapropelis (gitija) un kūdra.
Viļņu erozijas ietekmē stāvkrasti pamazām atkāpjas. Tā rezultātā pirms 40 gadiem atsedzās blīvie organogēno nogulumu slāņi un izveidojās unikāls sezonāls ūdenskritums, kas ar laiku, krastam atkāpjoties, kļūst lielāks.
2001. gada rudens vētras atklāja Staldzenes depozītu – joprojām lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs.
Stāvkrasti ir izveidojušies galvenokārt sanešu deficīta dēļ, kuru rada Ventspils ostas hidrotehniskās būves. Arī klimata maiņa pastiprina krasta eroziju pie Staldzenes. Pēdējo 40 gadu laikā krasts te atkāpjas ar vidējo ātrumu 1,5 m gadā.
Stāvkrastu aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ''Staldzenes stāvkrasts'', kas aptver aptuveni 2 km garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā.
Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcija, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, Ventspils Muzejs, Ventspils pilsētas un Ventspils novada pašvaldības.
Komentāri (0)