Kurzemē būtiski samazinājies kūlas ugunsgrēku skaits

Šajos ugunsgrēkos izdega vairāk nekā 31 hektārs, kas ir par 85% mazāk kā 2019. gadā, kad izdega 162 hektāri Kurzemes teritorijas. Kurzemē reģistrēti vismazāk kūlas ugunsgrēki un vismazākās izdegušās platības no visiem Latvijas reģioniem.

Visvairāk kūlas ugunsgrēku jeb 21 reģistrēts Kuldīgas un Talsu novados, tālāk seko Ventspils novads (20) un Liepājas pilsēta (19). Savukārt Alsungas, Mērsraga, Dundagas un Pāvilostas novados aizvadītajā gadā netika reģistrēti kūlas ugunsgrēki. Visvairāk teritorijas jeb 15 hektāri izdega Talsu novadā, pieci hektāri Liepājā un četri hektāri Saldus novadā.

Aizvadītajā gadā kūlas ugunsgrēku skaits samazinājās gandrīz visās Kurzemes administratīvajās teritorijās, izņemot Skrundas novadu. Vismazākais kūlas ugunsgrēku skaits un platība starp republikas pilsētām, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, bijis Ventspilī, kur 2020.gadā reģistrēti trīs kūlas ugunsgrēki ar kopējo platību 0,3 hektāri.

«Pagājušā gadā reģistrēts pēdējos septiņos gados mazākais kūlas ugunsgrēku skaits Kurzemē un ceram, ka šī tendence saglabāsies un kūlas ugunsgrēku skaits arvien samazināsies. Aizvadītajā gadā silts un sauss pavasaris iestājās vēlu, bet Covid-19 izplatīšanās ierobežojumi ievērojami samazināja cilvēku pārvietošanos. Pieļauju, ka tie arī bija galvenie iemesli tik ievērojamam kūlas ugunsgrēku samazinājumam. Kūlas ugunsgrēku sezonas sākums, skaits un norise lielā mērā ir atkarīga no laikapstākļiem – šī gada pavasaris ir līdzīgs pagājušajam un arī šogad pirmais kūlas ugunsgrēks reģistrēts diezgan vēlu – marta sākumā. Atgādinu, ka zemes īpašnieku pienākums ir veikt pasākumus, lai teritorijā neveidotos kūla un nenotiktu tās degšana – par šo pienākumu nepildīšanu var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu. Tāpat arī vairākas pašvaldības savos saistošajos noteikumos ir definējušas teritorijas sakopšanas prasības, piemēram, pieļaujamo zāles augstumu, tās pļaušanas biežumu utt. Aicinu iedzīvotājus iepazīties ar saviem pienākumiem teritorijas sakopšanas jomā un tos pildīt, lai novērstu kūlas degšanu,» skaidro VUGD Kurzemes reģiona brigādes komandiera vietnieks Oļģerts Smalkais.

2020. gadā Latvijā reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas ir par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019.gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769. Kūlas ugunsgrēku rezultātā 2020.gadā izdega 934 hektāri Latvijas teritorijas, kas ir par 71,2% mazāk nekā 2019.gadā, kad izdega 3253 hektāri Latvijas teritorijas. Samazinājies ne tikai kūlas ugunsgrēku skaits, bet arī to rezultātā radīto postījumu apmērs – iznīcinātas 15 ēkas un cietis viens cilvēks, kas abos gadījumos ir zemākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

VUGD atgādina - par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, tajā skaitā īpašuma nesakopšanu, kā rezultātā bija iespējama kūlas degšana, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 euro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 euro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 euro.