Sapinas plastmasas valgos

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes reģiona pārvaldes vadītājs Ivars Koloda ir liels dabas draugs un bieži savu brīvo laiku pavada mežā gan kā mednieks, gan aizrautīgs sēņotājs, gan vienkārši atpūšoties kopā ar ģimeni. Diezgan bieži viņš sastapies ar mežā izgāztiem atkritumiem, jo īpaši mežistrādes vietu tuvumā. Cūcīgi un neapzinīgi strādnieki, citos gadījumos sēņotāji, mežā mēdz izmest gan pārtikas atkritumus, gan plastmasas pudeles, gan citas drazas. Bijuši gadījumi, kad Koloda iesaistījis pašvaldību, lai kopīgiem spēkiem konkrētu vietu mežā atbrīvotu no atkritumiem.

Meža dzīvnieki, kas rakņājas atkritumos, meklējot ko ēdamu, var ciest no plastmasas, to apēdot kopā ar pārtikas atliekām. Ja tas būs neliels plastmasas gabaliņš, nekas slikts nenotiks – dzīvnieks to izvadīs no organisma. Taču lielāks plastmasas gabals dzīvnieka zarnu sistēmu var aizsprostot, un tam būs jācieš sāpes, norāda Koloda, piebilstot, ka šādi var ciest gan meža zvēri, gan suns vai kaķis.

Pirms vairākiem gadiem viņš piedalījies stārķa glābšanas operācijā. Stārķis savā ligzdā bija savācis plastmasas auklu, tautas valodā sauktu par špagatšņori, un pats tajā sapinies. Toreiz, iesaistot uzņēmuma Latvenergo darbiniekus, sagādāts pacēlējs un stārķis no auklas atbrīvots (skat. fotoattēlu). Pērn viņam pazīstami mednieki iesūtījuši fotoattēlu, kurā redzams, ka tādā pašā auklā sapinies briedis.

Putnu pazinējs Jānis Gorobecs uzskata, ka plastmasa putniem, tāpat kā cilvēkiem, var gan palīdzēt, gan kaitēt. Kā spilgtu piemēru viņš min plastmasas maisiņu, kas, kā viņš pats to novērojis Pentuļos, uzmaucies kaijas kaklā. Kaijai tas ir traucējums, kas ietekmē tās aerodinamiku un apgrūtina lidošanu, toties jūras ērglim šis plastmasas maisiņš palīdz tikt pie viegli iegūstama medījuma. Plastmasa, ko putni apēd, gan nekādu ļaunumu nenodara, uzskata Gorobecs. Ja kaija apēdīs plastmasas maisiņu, viņas kuņģa skābe to pilnībā sadalīs. Savukārt jūras ērglis maisiņus neēd – viņš prot izdīrāt nomedīto kaiju un apēdīs tikai tās gaļu. Gorobecs piebilst, ka iekšēji plastmasa daudz lielāku ļaunumu nodara zīdītājiem, un atceras kādu gadījumu vēl no padomju laikiem, kad Rīgas zooloģiskajā dārzā nīlzirgs apēda bumbiņu, kas bija iekritusi dīķī, dzīvnieks gandrīz ar to aizrijies. Gorobecs novērojis arī, kā putni izmanto plastmasu savā labā. Strazdi, piemēram, lielajā ūdens bundulī mēdz ierīkot sev drošu ligzdu, kurai plēsējs netiek klāt.

Viens no plastmasas veidiem, kas mēdz būt atstāts upju malās, un kura dēļ cieš putni, ir makšķerauklas. «Putna kājā ieķeras āķis, viņš cīnās un ar makšķerauklu aptin sev visu ķermeni. Esmu vienu tādu gulbi glābis,» stāsta Gorobecs. «Aukla bija aptinusies ap putna kaklu un spārniem, un viņš pat nevarēja spārnus pakustināt.»

Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) praksē ir vairāki gadījumi, kad putni, visbiežāk gulbji un pīles, sapinušies makšķerauklās, informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste. Šā gada vasarā VUGD vīri Alūksnes pusē, veicot automašīnas ikmēneša apkopi, pamanīja ezi, kam ap kaklu bija sapinies plastmasas siets. Glābēji sietu noņēma, un dzīvnieks varēja turpināt ceļu. «Esi atbildīgs pret apkārtējo vidi un nemet atkritumus tam nepiemērotās vietās!» ziņojot par šo gadījumu savā Facebook lapā, mudināja VUGD. Gribuste piebilst, ka bijis arī gadījums, kad lapsas galva iesprūdusi plastmasas pudelē.

Līdzīgs gadījums pērn fiksēts Rīgā, Šmerļa mežā, kur kāds vīrietis vārdā Normunds izglābis ezi, kura galva bija iesprūdusi saldējuma traukā, ziņoja interneta mediji. Ezis akli gājis pa taciņu ar saldējuma trauku galvā, no kura viņš nekādi nevarēja atbrīvoties. Vīrietis centies dzīvnieku no plastmasas trauka atbrīvot mežā, taču tur viņam tas neizdevās, tāpēc aiznesis ezīti uz mājām, kur ar šķēru palīdzību atbrīvojis mazā kārumnieka galvu no plastmasas vāka. «Katru reizi, kad jūs gribēsiet izmest kaut ko šajā vai citā mežā, atcerieties par šo ezīti,» mudināja Normunds, aicinot cilvēkus atkritumus izmest tiem paredzētajā vietā nevis mežā, pļavā vai kur citur. Analizējot šo notikumu, tika minēts, ka plastmasas, no kuras izgatavots saldējuma trauka vāks, sadalīšanās ilgums dabā ir līdz pat 450 gadiem. Arī mēs aicinām mežā un citur dabā neatstāt atkritumus, bet gan savākt sev līdzi, lai pēc tam iemestu atkritumu konteinerā mājās vai nogādātu legālā atkritumu pieņemšanas vietā.

Plastmasas auklā sapinušās stārķa kājas atbrīvo veterinārais inspektors kopā ar uzņēmuma Latvenergo pārstāvjiem.

VUGD glābēji Alūksnes pusē ezi atbrīvojuši no plastmasas auklas.

Mednieki uzgājuši briedi, kuru sagūstījusi plastmasas aukla.

Cilvēku dabā izmestie atkritumi var kaitēt dzīvniekiem.

Materiāls sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.

Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.