Latvijā 51% aptaujāto iedzīvotāju nevajadzīgo apģērbu izvēlas ziedot labdarībai, liecina atkritumu apsaimniekotāja Latvijas Zaļais punkts aptauja.
Apģērbu ziedo labdarībai
3Savukārt 43% aptaujāto iedzīvotāju nevajadzīgo apģērbu atdod lietošanai tuviniekiem vai draugiem, 35% izmet atkritumu konteinerā, 15% piešķir nolietotajam apģērbam otru dzīvi, izmantojot to kā izejmateriālu jaunu lietu radīšanai, bet 7% nevajadzīgos auduma izstrādājumus nogādā dzīvnieku patversmēs.
Kā liecina aptauja, visbiežāk nolietotie apģērbi rod pielietojumu ģimenes saimniecībā, pārtopot par drānām tīrīšanai jeb lupatām (60%). Turklāt šo praktisko metodi biežāk izmanto vīrieši (69%).
Aptaujas dati liecina, ka savā saimniecībā nolietoto apģērbu visaktīvāk izmanto lauku iedzīvotāji (77%), bet ziedošanas pieredze visvairāk raksturīga rīdziniekiem (62%). Savukārt citu Latvijas lielo pilsētu iemītnieki biežāk dalās ar draugiem (49%) un biežāk nekā citi atdod novalkāto apģērbu dzīvnieku patversmēm (15%).
Aptaujā secināts, ka jaunas lietas no nolietota vai citādi nederīga apģērba biežāk rada seniori vecumā pēc 60 gadiem (24%). Ar labdarību vairāk nodarbojas četrdesmitgadnieku paaudze (58%), bet jaunieši vecumā līdz 30 gadiem nevajadzīgo apģērbu nereti pārdod (21% pretstatā vidējam rādītājam 10%).
Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis skaidro, ka latvieši vienmēr ir pratuši rast praktisku pielietojumu šķietami neizmantojamām lietām. Viņš uzskata, ka tas daļēji varētu būt skaidrojams ar pieredzi, kas iegūta pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad apģērbs un citas preces bija deficīts. «Tomēr nolietoto apģērbu izmantošana saimniecībā neatrisina problēmu saknē, jo agri vai vēlu nolietojas arī tīrīšanas drāna, kas tik un tā nonāk sadzīves atkritumu konteinerā. Tāpēc Latvijai jau patlaban jāmeklē risinājumi, kā varam efektīvi nošķirot tekstila izstrādājumus no atkritumu plūsmas un dot tiem otru iespēju, cik iespējams netērējot dabas resursus jaunu apģērbu ražošanai,» atzīst Zakulis.
Viņš piebilst, ka pasaules prakse liecina – vidēji 20% no nopirktā un lietotā apģērba pēc tam nonāk atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē, bet pārējais, visticamāk, nogulst poligonos vai tiek sadedzināts.
Jāatgādina, ka šķiroto atkritumu savākšanas laukumos Ventspilī šobrīd atsevišķi nodot tekstila atkritumus nav iespējams, jo nav rastas iespējas šo atkritumu veidu nogādāt otrreizējai pārstrādei. Taču ikviens var nodot apģērbu labdarībai. Ventspilnieku vidū populārākās vietas, kur to izdarīt, ir apģērbu izsniegšanas un maiņas punkts Marijas ielā (pie kādreizējā Skolēnu jaunrades nama) un labdarības veikals Klēpis Tirgus ielā.
Projekts: DZĪVES VIDES NOSPIEDUMI VAKAR, ŠODIEN, RĪT.
Komentāri (3)
Lupatu deķi,austi lupatu tepiķi un grīdsegas-daudz ko var izgatavot,ja cilvēks nav slinks.
Pirmkārt jau pati ideja, ka kādām tā dr
ebīte tīri labi var vēl kalpot ir labi padomāt par citiem, otrkārt ne vienmēr un visas drēbes ir jjāpērk jaunas.Tādā veidā var mazināt šis nozares milzīgo vides ietekmi, kad vairāk par pusi drēbju, nekad neviens nezuvelk mugurā, bet tik ražo un met ārā.
Tā paaudze,kas atceras,cik grūti kādreiz bija dabūt jēdzīgu apģērba gabalu,varbūt izturas pret drēbēm ar cieņu.Tagadējie jaunie sievišķi varbūt pat reizēm zeķi nemāk salāpīt,kur nu vēl apģērbu paremontēt-kad kāda vīle atirusi-met konteinerā.
Vai skolā rokdarbu stundās neko tādu vairs nemāca?